Pērnā gada nogalē Agris Stiebriņš no Jēkabpils novada Salas pagasta zemnieku saimniecības "Kaļķi" saņēma balvu konkursa "Sējējs" nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks".
Agris 250 hektāru lielo bioloģisko graudkopības saimniecību pirms diviem gadiem pārņēma no tēva, bet viņa senči šajā vietā saimniekojuši jau septiņās paaudzēs.
""Kaļķi" ir bijusi vecsaimniecība. Man ir arī dokumenti, kuros [aprakstīts], ka cara laikā no muižas par zelta rubļiem ir pirkta zeme. Par nosaukumu zinu, ka tas ir vecais vēsturiskais nosaukums pašai mājai un apkārtējai vietai. Pie mums atbrauca vēsturnieku komanda, kas pētīja Daugavas kaļķu cepļus, un viņi nonāca pie kopsaucēja, ka nosaukums "Kaļķi" ir pateicoties tam, ka šajā vietā ir bijis muižas kaļķu ceplis," stāstīja Agris.
Pēc okupācijas dzimtas saimniekošana savā zemē, kā daudzām Latvijas ģimenēm, uz laiku beidzās. Agra vectēvs, kas šajā vietā dzimis, kara laikā aizbēga uz Kurzemi un nodzīvoja tur līdz pat 90. gadiem, kad beidzot atguva savu zemi un savu māju. 1992. gadā viņš jau dibināja savu saimniecību.
Viņam nebija nekā daudz – 30 hektāru liela sējplatība, nedaudz lopu, taču tas bija pietiekami, lai sāktu un nodotu saimniecību tālāk savam dēlam, lai tas vēl pēc 20 gadiem to nodotu savējam.
"1998. gadā mans tēvs pārņēma saimniecību, viņš ienāca lauksaimniecībā no meža biznesa. Gandrīz 20 gadus atpakaļ saimniecība kļuva par bioloģisko graudkopības saimniecību. Daudzi, kas 90. gadu sākumā te sāka, agri to pārstāja darīt, un mums bija brīvi pieejamas zemes, bet, protams, situācija mainījās, tagad zeme ir dārga, nomas ir lielas. Visi ir sapratuši, ka tas ir resurss, kas visiem ir vajadzīgs. Līdz ar to mums paveicās, ka bizness izauga tajā brīdī, kad tas bija vieglāk izdarāms," stāstīja Agris.
Pateicoties Agra tēvam, saimniecība attīstījās un kļuva par modernu, bioloģisku graudkopības saimniecību.
"Kā viņš pats par sevi teica – viņu nepaspēja sabojāt kolhozs. Viņš nostrādāja tur tikai nepilnu gadu, un tikko bija iespēja, kad sāka tas viss brukt, viņš sāka nodarboties ar kaut ko pats. Sākumā audzēja bietes, vēlāk sāka meža biznesu un uzreiz aizgāja pa to uzņēmējdarbības līniju. Līdz ar to tā pieeja vēlāk viņam bija kā uzņēmējam," pauda Agris.
Tam visam, protams, bija nepieciešami līdzekļi. Agris atceras, kā tika paņemts pirmais kredīts, kurš, kā pats saka, bija ar šausmīgiem procentiem. Par to nopirkts jauns traktors.
"Vēlāk maisam gals bija vaļā. Bailes no kredītiem, bailes no jaunas, modernas tehnikas vairs nebija. Kombainu jaunu nopirkām, lauksaimniecības tehniku jaunu, graudu kaltes iekārtu jaunu. Pamazām viss attīstījās," stāstīja Agris.
Kopš viņa tēvs pārņēma saimniecību, Agris aktīvi iesaistījās visās lauksaimniecības norisēs. Protams, ne bez saviem kurioziem – 13 gadu vecumā, piemēram, Agris apgāza jauno traktoru, iebraucot meliorācijas grāvī.
"Tēvs tikai priecājās, ka viss labi beidzies. Cik atceros, par tādām neveiksmēm man neviens nekad neko nav pārmetis. Tas droši vien kalpojis par motivāciju celties un iet tālāk. Nedaudz apbēdināts es biju, ka vienaudži pēc skolas varēja iet savās gaitās, bet man bieži vien bija jāstrādā lauku darbi, taču nebija tā, ka man tie nepatika. Cik es sevi atceros, man vienmēr ir paticis tas, ko es daru," stāstīja Agris.
Līdz ar to likumsakarīgi, ka savu izglītību Agris izvēlējās saistīt ar lauksaimniecību, izvēloties papildus bioloģiskās lauksaimniecības kursus. Pēc studiju pabeigšanas viņš strādāja gan privātajā sfērā, gan valsts darbā, taču tad nomira viņa tēvs, un Agris nolēma pārņemt viņa saimniecību un kļūt par pilna laika lauksaimnieku.
Ikdienā viņa spēka un iedvesmas avots, īpaši brīžos, kad varbūt gribētos pajautāt kādu padomu tēvam, kas vairs nav iespējams, ir viņa ģimene – sieva Vita un meitas Marta un Elīza.
"Tad, kad citi atpūšas un izklaidējas, mēs mēģinām atbalstīt Agri viņa darbos. Mēs ļoti bieži braucam apsekot laukus, vedam Agrim kādu našķīti, lai enerģija būtu. Protams, tiek rūpētas arī pusdienas. Gada karstākajās dienās viņam uz lauka tiek pavadīta visa diena, nenokāpjot no kombaina vai traktora," stāstīja Vita.
Viņa vērtēja, ka lauksaimniecība Agrim ir visa dzīve – ne tikai bizness vai iztikas avots, bet dzīvesveids. Tāpat Agris jau piecus gadus ir zemessargs.
"Ir jābūt gatavam uz visu gan ziemā, gan vasarā. Kam vēl, ja ne lauksaimniekiem būs lielākā motivācija sargāt savu zemi? Mēs tomēr esam tie uzņēmēji, kuri nevar savu biznesu paņemt un aizbēgt ar visu projām. Mums te ir jāpaliek. Tā kā mēs te stāvēsim līdz pēdējam. Cerams gan, ka šādas vajadzības nebūs, bet valsts drošība ir balstīta gatavībā aizstāvēt pašiem sevi," pauda Agris.
