Kamēr dārza augi ir ziemas atpūtā, īstais brīdis pievērsties telpaugu labsajūtai. Ziemas laikā nav tā, ka lejkannu var nolikt malā līdz pavasarim un neko nedarīt. Vienīgi kaktusi, iespējams, ir devušies ziemas miegā, bet daudziem dekoratīvajiem augiem tieši šobrīd ir ziedēšanas laiks.
Piemēram, plaši iecienītajam naudas kokam miera periods ir vasarā, bet šobrīd tas, ja ir veiksmīgi uzturēts, zied.
"Šajā laikā visbremzējošākais faktors telpaugiem ir gaisma. Gaismas varbūt pietiek cilvēka acij, mums liekas, ka ir gaišs, bet augiem diemžēl tās ir par maz. Līdz ar to, kad gaismas ir maz, vajag arī mazāk laistīt, mazāk mēslot. Janvāra beigas, februāra sākums, kad parādīsies pirmie saules stari, tad atkal tas process mainās – gan laistīšanas, gan mēslošanas," skaidroja Purne.
Bieži vien tieši gaismas trūkuma dēļ augiem ziemā sākas dažādas problēmas, piemēram, birst lapas.
"Cilvēki tad cenšas augu vairāk apliet, domādami, ka lapas birst no tā, ka ir par sausu vai pietrūkst ūdens, bet īstenībā bieži vien tādiem krāsaino lapu augiem trūkst gaismas," norādīja Gudrupa.
Protams, lai rūpētos pat telpaugu labsajūtu, var iegādāties tiem domātas lampas. Pēc padoma, kādas tieši lampas katra konkrētajā gadījumā nepieciešamas, droši var vērsties pie dārzkopības veikalu darbiniekiem.
"Es gan vienalga ieteiktu pilna spektra lampas, jo mēs tajās telpās arī atpūšamies, nevis izvēlēties lampas ar specifisko zili violeto gaismu, kas mūsu acīm nav īsti patīkama. Pilna spektra lampas derēs gan mums pašiem, gan arī augiem," ieteica Gudrupa.
Tāpat bieži vien tieši ziemas periodā augiem uzmetas kādi nelabvēlīgi kukaiņi. Mājas apstākļos, piemēram, ar bruņutīm visvienkāršāk tikt galā ar spirta šķīdumu. Derēs jebkurš veikalā nopērkamais šņabis. Vēl var palīdzēt zaļās ziepes, bet ar tām augs jāmazgā regulāri – katru nedēļu jāapseko un nepieciešamības gadījumā jānomazgā katra lapiņa.
"Ja tās lapiņas ir cieši, tad tur tiek iedētas oliņas, un cilvēka acs jau to neredz, tā redz tikai to īpatni, kas ir izlīdis laukā un jau dara to kaitīgo darbu. Tā kā ir jāatkārto pat varbūt 10 reizes šis process, jo mājas apstākļos, istabā, kurā mēs paši esam, taču nelietosim kādu indi," norādīja Purne.
Mūžīgais jautājums, kas aktuāls ir arī ziemā, ir par laistīšanu – kā augu nepārlaistīt, bet arī nenokaltēt? "Vislabākais augsnes mitruma noteicējs ir pirksts. Pirkstu iebāž un konstatē, vai zeme ir sausa. Sausai ir jābūt augsnes virskārtai, tas attiecas uz gandrīz visiem augiem. Kad augsnes virskārta ir izžuvusi, tikai tad būs nākošā liešanas reize. Nekad nedrīkst liet, ja augsnes virskārta ir mitra, tad mēs šo augu pārliesim. Virskārta ir divi, trīs centimetri," ieteica Purne.
