Trešdiena, 22. maijs

Vārda dienas: Emīlija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +21 °C, A vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

LSM.lv Dzīvesstila redakcija

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ārsts: Nevajag izmantot mītu par D vitamīna uzņemšanu, lai ilgstoši cepinātos saulē
Ārsts: Nevajag izmantot mītu par D vitamīna uzņemšanu, lai ilgstoši cepinātos saulē
D vitamīns mūsu ādā un organismā veidojas tik ilgi, kamēr mēs vēl neesam ieguvuši iedegumu. Kad esam iedeguši, D vitamīna ražošana ādā samazinās. Līdz ar to tas nav iemesls, lai ilgstoši cepinātos saulē, tā palielinot risku saslimt ar ādas vēzi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. 
Vai kukaiņiem ir mājas? Skaidro entomologs
Vai kukaiņiem ir mājas? Skaidro entomologs
Pēdējos gados zinātniekiem arvien detalizētāk izdodas noskaidrot, kā kukaiņi un bezmugurkaulnieki orientējas apkārtējā vidē – izrādās, tie izmanto ne tikai dažādus maņu orgānus, bet arī neironus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors, Britu dabas muzeja entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks un Daugavpils universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs.
Buramvārdi – daļa no mūsu kultūras mantojuma. Stāsta pētnieks Aigars Lielbārdis
Buramvārdi – daļa no mūsu kultūras mantojuma. Stāsta pētnieks Aigars Lielbārdis
No aptuveni 56 tūkstošiem Latvijas folkloras krātuvē apkopoto latviešu buramvārdu lielākā daļa ir dziednieciskie jeb domāti cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai. No tiem skaitliski lielākā daļa ir buramvārdi rozes ārstēšanai, asins apturēšanai un sāpēm, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Aigars Lielbārdis, kura uzmanības lokā buramvārdi ir jau padsmit gadus.
Naudu dzīvnieku glābšanai pelnīja, dejojot striptīzu. Gundegas Bideres stāsts
Naudu dzīvnieku glābšanai pelnīja, dejojot striptīzu. Gundegas Bideres stāsts
"Es dejoju striptīzu. Tā bija iespēja tam laikam nopelnīt gana lielu naudas summu. Vai tas bija viegli? Nē. Vai es to darītu vēlreiz? Ja mani dzīve noliktu uz ceļiem, tad es to darītu vēlreiz, jā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Gundega Bidere. Ar nopelnīto naudu viņai izdevās palīdzēt dzīvniekiem un dibināt dzīvnieku aizsardzības biedrību "Ķepu ķepā".
Ārste: Saulesbrilles bez UV filtra acīm kaitē vairāk nekā to nelietošana
Ārste: Saulesbrilles bez UV filtra acīm kaitē vairāk nekā to nelietošana
Lai vasaras spožajā saulē acis nežilbtu, cilvēki nereti lieto saulesbrilles. Svarīgi, ka saulesbrilles ir ar kvalitatīvu (ultravioleto staru) UV filtru aizsardzību, citādi tās var nodarīt lielāku ļaunumu, nekā saulesbriļļu nelietošana. Ja gadās nopirkt saulesbrilles ārpus optikas veikaliem, tās obligāti jāpārbauda, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste Zanda Ruskule.
«Titāniks» nebija vienīgais – peldošie aisbergi joprojām apdraud kuģus okeānā
«Titāniks» nebija vienīgais – peldošie aisbergi joprojām apdraud kuģus okeānā
Vientuļi dreifējoši ledus "kluči", kas peld pa okeānu kā snaudošas briesmas – tādus vairums iztēlojas aisbergus pēc "Titānika" katastrofas. Aisbergu skaits pasaules okeānos šodien ir vēl lielāks nekā laikā, kad Atlantijas okeānu šķērsoja milzīgais tvaikonis, un tie turpina apdraudēt kuģus, dažus pat nogremdējot, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.
Kā atgūt jēgas izjūtu dzīvē? Stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis
Kā atgūt jēgas izjūtu dzīvē? Stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis
Katram dzīvē var pienākt mirklis, kad šķiet, ka nekam nav jēgas. Jēgas izjūtu var atgūt, darot kaut ko, kas šķiet vērtīgs, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu, bet to var gūt arī caur attiecībām, ģimeni, darbu un hobijiem. Tāpat cilvēki iedvesmu gūst, komunicējot ar kādu, kuram šī jēgas izjūta ir izteikta, – tas var būt garīgās prakses skolotājs, psihoterapeits vai vienkārši kolēģis, kas iedvesmo, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Dārza darbi maija beigās: līdz ar augiem mostas arī kaitēkļi – jāsteidz cīnīties
Dārza darbi maija beigās: līdz ar augiem mostas arī kaitēkļi – jāsteidz cīnīties
Straujajā ziedēšanas laikā strauji mostas arī kaitēkļi – uz ogu krūmiem, priedēm un rozēm jau manītas laputis, bet atmostas arī tīklērces, zāģlapsenes un tripši. Lai kaitēkļus apkarotu laikus, jāveic dažādi profilakses pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
FOTO: Ar govju ganāmpulka ierašanos Jelgavā atklāj dabisko pļavu atjaunošanas sezonu
FOTO: Ar govju ganāmpulka ierašanos Jelgavā atklāj dabisko pļavu atjaunošanas sezonu
Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks savu septīto dabisko pļavu atjaunošanas sezonu sāk Jelgavā, kur noganīs daļu no dabas liegumā Lielupes palienes pļavas iekļautajām Jelgavas valstspilsētas pašvaldības zemēm. Ceturtdien, 16. maijā, desmit mobilā ganāmpulka Galovejas šķirnes govis ieradās ganībās pie Iecavas un Lielupes satekas, informēja LDF.
Vai mums būtu jāpēta Krievijas vēsture? Saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu
Vai mums būtu jāpēta Krievijas vēsture? Saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu
Pagaidām Krievijas īstenotā propaganda caur vēstures naratīviem Latvijā nav īpaši efektīva – tā neskar pietiekami izglītotus cilvēkus, kas daudzmaz interesējas par vēsturi. Vienlaikus ar vēstures zinātni mums ir ļoti daudz problēmu – trūkst vēstures zinātnieku, pētnieku, skolotāju, un mūsu publiskā vēsture ir atsevišķi projekti, bet vienotas vēstures politikas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Jānis Šiliņš.
No mīļspilvena mazdēlam līdz savam šūšanas biznesam. Evitas Ūdres stāsts
No mīļspilvena mazdēlam līdz savam šūšanas biznesam. Evitas Ūdres stāsts
Evita Ūdre 16 gadus veidoja raidījumus Smiltenes televīzijā, bet pirms nepilniem diviem gadiem piedalījās pašvaldības rīkotajā konkursā jaunajiem uzņēmējiem un izveidoja savu šūšanas darbnīcu. Pirmo rotaļlietu Evita uzšuva savam mazdēliņam, bet tagad mīļspilvenu un rotaļlietu šūšana bērniem kļuvusi par mazo biznesu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 
Ēdiens, mentālā veselība un dopamīns – kas tiem kopīgs? Skaidro uztura speciāliste
Ēdiens, mentālā veselība un dopamīns – kas tiem kopīgs? Skaidro uztura speciāliste
Laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ cilvēki uzturā arvien biežāk iekļauj ātros ēdienus un tā dēvētos ultrapārstrādātos produktus, kas ilgtermiņā cilvēka veselībai nenāk par labu, jo tajos nav vajadzīgo uzturvielu un vitamīnu. Lai to mainītu, jākoncentrējas nevis uz to, ko ēst nedrīkst, bet gan uz to, ko drīkst – ātrajiem un pārstrādātajiem ēdieniem ir gana daudz veselīgu alternatīvu, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" pauda Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane.
Astronoms Ilgonis Vilks: 21. gadsimts licis pārvērtēt pasaules uzbūves priekšstatus
Astronoms Ilgonis Vilks: 21. gadsimts licis pārvērtēt pasaules uzbūves priekšstatus
"Nekas nav bezgalīgs, izņemot Visumu un cilvēka muļķību, un par Visumu es neesmu tik drošs," tā reiz teicis Alberts Einšteins. Visums ir viss, kas ir. Tajā ietilpst planētas, zvaigznes, putekļi un arī mēs, cilvēki. Tas  stiepjas milzīgā plašumā, no kura esam apjautuši tikai daļu, turklāt arvien jauni atklājumi liek mainīt līdzšinējos uzskatus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja astronoms, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
Pilsētas pļavas šogad veidos vēl septiņās vietās Rīgā
Pilsētas pļavas šogad veidos vēl septiņās vietās Rīgā
Šogad septiņās vietās Rīgā taps jaunas pilsētas pļavas – Grīziņkalna parkā, Lucavsalā un Juglā pie Umurgas ielas, kā arī teritorijās Mirdzas Ķempes ielā, pie Rumbulas un Velnezera peldvietām un Lielvārdes ielā pie 84. vidusskolas, informēja Latvija Dabas fondā (LDF).
«Kompromisu ar Krieviju nevar būt – ne biznesā, ne sportā». Saruna ar eksprezidentu Ulmani
«Kompromisu ar Krieviju nevar būt – ne biznesā, ne sportā». Saruna ar eksprezidentu Ulmani
"Mēs taču sakām, ka mēs visi esam šajos divos gados daudz ko pārdomājuši un daudz kur mainījušies. Ja mēs redzam šo Krievijas pilnīgi simtprocentīgo iznīcības politiku pēdējos divos gados, tad kompromisa vairs nevar būt. Ne sportā, ne biznesā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Guntis Ulmanis, pirmais Valsts prezidents pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņš atzina, ka brīnās par dzirdamo taisnošanos par sadarbību ar Krieviju biznesā vai sportā – viņaprāt, jebkādas attiecības ar Krieviju šobrīd ir vienkārši noziedzīgas. 
NVA direktore: Lai saglabātu savu profesiju un noturētos darba tirgū, ir jāmācās
NVA direktore: Lai saglabātu savu profesiju un noturētos darba tirgū, ir jāmācās
Mūsdienās jāmācās ir ne tikai tiem pieaugušajiem, kas vēlas mainīt savu profesiju. Regulāri jāmācās un jāatjauno zināšanas ir visiem, kas vēlas saglabāt savu profesiju un profesionālo kvalifikāciju, lai noturētos darba tirgū ilgtermiņā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. 
Latvijā demokrātija šobrīd nebrūk, bet to kopt un pieskatīt vajag. Saruna ar politologu Valtu Kalniņ...
Latvijā demokrātija šobrīd nebrūk, bet to kopt un pieskatīt vajag. Saruna ar politologu Valtu Kalniņu
"Demokrātija, tāpat kā jebkura cilvēka veidota sarežģīta sistēma, prasa noteiktu uzturēšanu un uzkopšanu. Ir jāsaprot, ka ir kaut kādas noteiktas lietas, kas demokrātijā ir svarīgas, un brīvā politiskā konkurence – tas ir kaut kas tāds, par ko ir jāraugās, lai tā netiktu grauta," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda politologs Valts Kalniņš, skaidrojot, ka, viņaprāt, Latvijā demokrātija šobrīd nav jāglābj, jo tā nebrūk, bet bez glābšanas ir vēl arī pieskatīšana un apkope, kas vajadzīga ir vienmēr – par to šaubu nav. 
Ikvienu aicina piedalīties Latvijas dabas dižvietu fotokonkursā
Ikvienu aicina piedalīties Latvijas dabas dižvietu fotokonkursā
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam "Natura 2000", aicina ikvienu iepazīt mūsu dabas dižvietas tiešsaistē, apmeklēt tās dabā, fiksēt fotomirkļos un piedalīties konkursā, informēja DAP.
Tīģerpitons, jenots, leopards – kādi eksotiskie dzīvnieki pēc konfiscēšanas nonākuši Rīgas zoodārzā
Tīģerpitons, jenots, leopards – kādi eksotiskie dzīvnieki pēc konfiscēšanas nonākuši Rīgas zoodārzā
Cilvēki mēdz iegādāties dažādus eksotiskos dzīvniekus un rāpuļus, bet ne vienmēr to dara legāli. Balts tīģerpitons, jenots Jaška, leopards Bono un pat krokodils – Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākuši dažādi konfiscētie dzīvnieki, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Rihards Miķelsons un Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Pēc garās ziemas dažviet piemājas dīķos noslāpušas zivis; iemesli – dažādi
Pēc garās ziemas dažviet piemājas dīķos noslāpušas zivis; iemesli – dažādi
Daudzus piemājas dīķu īpašniekus pavasarī piemeklē nepatīkams skats, jo ziemas laikā tajā noslāpušas jeb bojā aizgājušas lolotās zivis. Zivju izslāpšanas iemesls ir skābekļa trūkums ūdenī, bet tam iemesli var būt dažādi – arī skaistie ūdens augi, kas ziemā patērē zivīm vajadzīgo skābekli, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja copes eksperts Einārs Siliņš.
Kardioloģe: Sirds mazspēja ir citu slimību sekas; līdz tai var nenonākt
Kardioloģe: Sirds mazspēja ir citu slimību sekas; līdz tai var nenonākt
Sirds mazspēja nekad nerodas pati no sevis, tās ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Protams, to ietekmē arī cilvēka dzīves bagāža, riska faktori un dzīvesveids – sirds slimību pacienti, kas rūpējas par savu veselību, līdz sirds mazspējai var nemaz nenonākt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola. 
Ārpolitikas institūta pētnieks Lībietis: Krievijā vēders izteikti dominē pār galvu
Ārpolitikas institūta pētnieks Lībietis: Krievijā vēders izteikti dominē pār galvu
"Lai cik grūti mums to būtu atzīt, Krievija tiešām pašlaik ir daudz veiksmīgāk un efektīvāk pielāgojusies kara apstākļiem. Stāsts par to, ka "labāk ar puspliku dibenu, bet uzvaras karogu rokās" strādā ļoti efektīvi," Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" pauda Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, norādot, ka Rietumiem tas ir jāpieņem – Krievijā tuvākajā laikā nekas nemainīsies. 
Dietoloģe: Svara mazināšana organismā daudz ko sakārto
Dietoloģe: Svara mazināšana organismā daudz ko sakārto
Diētu ziņā ik pa laikam mainās "ēras" – vienubrīd cilvēki izvairās, piemēram, no taukiem, citkārt no ogļhidrātiem, taču svarīgi, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe Laila Meija. Vienlaikus dietoloģe norādīja, ka svara samazināšana daudz ko sakārto, un rekomendēja izvēlēties sabalansētas uztura paradumu maiņas.
Mazo zīriņu ligzdošanas laikā atpūtniekiem slēdz četru upju grīvas
Mazo zīriņu ligzdošanas laikā atpūtniekiem slēdz četru upju grīvas
Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu (sternula albifrons) populāciju, līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs četras grīvas – Gaujas, Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvu. Noteiktās grīvas ir norobežotas, turpat izvietotas informatīvas zīmes un stendi, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot šajā laikā atpūtniekus, laivotājus, suņu saimniekus un makšķerniekus atpūtai izvēlēties citas liedaga zonas un ļaut putniem izaudzināt mazuļus.
Ar projektu cer veicināt lapkoku praulgrauža populācijas saglabāšanu
Ar projektu cer veicināt lapkoku praulgrauža populācijas saglabāšanu
Lai veicinātu pasaulē retas un Eiropā aizsargājamas kukaiņu sugas lapkoku praulgrauža populācijas saglabāšanu, kuru apdraud tas, ka samazinās saules apspīdētu vecu, dobumainu koku skaits, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar starptautiskiem partneriem uzsāk projektu "LIFE Osmo Baltic", informēja DAP.
Kā dzīvsudrabs nonācis melnajos stārķos? Pētnieki kā galveno iemeslu min zivju diētu
Kā dzīvsudrabs nonācis melnajos stārķos? Pētnieki kā galveno iemeslu min zivju diētu
Ir zināms, ka dzīvsudrabs organismos uzkrājas caur barības ķēdi – putnos, kas pārsvarā pārtiek no zivju diētas, ir augstāks dzīvsudraba līmenis, nekā putnos, kas neēd zivis. Šobrīd gan melno stārķu organismos konstatētā dzīvsudraba koncentrācija nerada pamatu bažām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Anda Ābola un LU Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studente, laborante Antonija Rimša.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti