Pirmie Alcheimera slimības simptomi ir īslaicīgās atmiņas traucējumi – cilvēks neatceras nesenus notikums, nevar pateikt, ko darīja iepriekšējā vakarā vai no rīta, nevar atcerēties to, kas viņam tikko tika pateikts.
"Alcheimera slimība ir viena no demences formām jeb neirodeģeneratīvas saslimšanas paveids, kas izpaužas ar dažādu kognitīvo domēnu jeb domāšanas sfēru darbību pasliktināšanos. Tā ir biežākā demences forma visā pasaulē, un domāšanas sfēra jeb kognitīvais domēns, kas tiek skarts pirmais, ir īslaicīgā atmiņa," skaidroja Mednieks.
Svarīgi zināt, ka procesi, kas noved pie domāšanas pasliktināšanās un kognitīvo spēju samazināšanās, nesākas tikai tajā brīdī, kad pats pacients vai piederīgie to pamana.
"Tas ir tikai rezultāts dažādām izmaiņām, kuras ir grūti pamanāmas un var sākties pat gadu desmitiem pirms pārliecinoši košiem simptomiem.
Tāpēc mūsdienās tiek veltīts daudz pūļu pētniecībai, lai noskaidrotu, kādas ir sākotnējās vai agrīnās izmaiņas, kas ļautu mums diagnosticēt šo neirodeģeneratīvo saslimšanu agrāk," norādīja Mednieks.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško apstiprināja Mednieka teikto, norādot, ka Alcheimera ārstēšana būtu efektīvāka, ja saslimšanu būtu iespējams atklāt ātrāk.
"Pašlaik nav skaidri tādi kritēriji vai simptomi, kas tiešām agrīni liecinātu [par saslimšanu ar Alcheimera slimību]. Tad, kad tie simptomi jau ir pamanāmi, tas jau ir tāds aizsācies process, un tur tās intervences vai darbības jau ir mazāk efektīvas, kā tās būtu tad, ja saslimšanu varētu laicīgāk pamanīt," atzina Umbraško.
Pētījumi visā pasaulē par Alcheimera slimības agrīnu diagnostiku šobrīd rit pilnā sparā, taču daudz nezināmā ir arī par iespējām šo saslimšanu ārstēt.
"Tīri teorētiski mēs, neirologi, sakām, ka ir iespējama Alcheimera slimības ārstēšana, bet ko mēs saprotam ar šo ārstēšanu – tā ir neliela simptomu, teiksim, progresēšanas palēnināšana.
Mēs pat nerunājam par kaut kādu apturēšanu vai plato fāzi, kad tie ir stabili, tas būtu ideāli, bet nav iespējams," atzina Mednieks.
Šobrīd zinātnē vēl tiek meklēti medikamenti, kas palīdzētu Alcheimera slimības progresu palēnināt vai pat apturēt. Vienlaikus pastāv bažas, ka pagaidām potenciālākie medikamenti, kas jau pieejami ASV, spēs saslimšanu apturēt, bet ne atgriezt tās domāšanas spējas, kas jau zaudētas.
Tikmēr tas, kas ir zināms, ir mūsu dzīvesveida nozīme, lai līdz šai saslimšanai nenonāktu vai to pēc iespējas ilgāk aizkavētu.
"Šīs dzīvesveida lietas, ko vajadzētu mainīt, ir skaidras, un tās zināmā mērā sakrīt ar to pašu, kas ir arī insulta profilaksei. Tas, kas ir labi sirdij, tas, kas ir labi galvas smadzeņu asinsrites normālai nodrošināšanai, tas ir arī labi Alcheimera slimības aizkavēšanai.
Tātad tas, ko es vienmēr iesaku, ir mērena fiziska slodze. Tas ir ļoti labs faktors, kas uzlabo galvas smadzeņu asinsriti. Ja mums ir intensīva fiziska slodze, mēs apzogam galvas smadzenes, jo asinsrite tiek pārdalīta par labu muskuļiem, bet mērena slodze uzlabo to visā organismā kopumā," ieteica Mednieks.
Ārsts uzsvēra – mērenas fiziskas slodzes iekļaušana ikdienas rutīnā ir būtiska un vajadzīga pilnīgi visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, viņu ģimenē ir vai nav zināms pastiprināts Alcheimera risks.
"Burvju receptē klāt fiziskām aktivitātēm ir veselīgs miegs, atpūta, veselīgs uzturs, pozitīvas emocijas un kognitīvā slodze," papildināja Umbraško.
Kognitīvā slodze nozīmē, piemēram, atmiņas vai citu kongitīvo spēju trenēšanu. Tā ir viena no rekomendācijām, kas pētnieku ieskatā var palīdzēt.
"Piemēram, ceļojiet – iepazīstiet jaunas vietas, kurās jums ir jāpiepūlas, lai noorientētos, lai atcerētos kaut vai ceļu atpakaļ. Lasiet grāmatas, tādas saturiski bagātinošas, no kurām varat kaut ko iemācīties, kuras lasot jums ir jāpiepūlas, lai tās saprastu. Viss ir vērsts uz to, ka ir jāpiepūlas," skaidroja Umbraško.
