No 20 miljoniem eiro 9,2 miljonus eiro varēs saņemt lauksaimnieki. No šiem līdzekļiem 4,2 miljoni eiro būs Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet 5 miljoni eiro – valsts budžeta finansējums. Savukārt pārtikas pārstrādātāju atbalstam paredzēti 10 miljoni eiro.
Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka piena nozare jau pirms pusgada zvanīja trauksmes zvanus, ka tā ir nopietnas krīzes priekšvakarā un, lai to novērstu, nepieciešami 10 miljoni eiro. Šobrīd šāda summa paredzēta visiem pārtikas pārstrādātājiem.
Šolks norādīja: „Piena pārstrāde no šīs paketes varētu dabūt 2–2,5 miljonus eiro. Tā ir viena ceturtā daļa. Tas nav pārmetums nevienam. Ir labi tas, kas ir izdarīts, bet ir skaidrs, ka vidējā termiņā ar šo atbalstu nepietiks, un, ja mēs vēlamies šo nozari turpināt saglabāt tādā apmērā kā patlaban, es pat nerunāju par attīstību, tad tas ir tikai pirmais solis.
Piena nozare ik gadus valstij samaksā 20 miljonus nodokļos un eksporta apjoms sasniedz 180 miljonus eiro. Eksporta apjoms naudas izteiksmē šogad būs vēl lielāks.
Tas ir sākums šai programmai, un ir prieks, ka mēs esam beidzot sadzirdēti un pirmais solis ir sperts. Es teiktu vēlu, bet tomēr.”
Šolks uzsvēra, ka šis atbalsts neietekmēs pārtikas produktu gala cenu veikalā. Vienīgā ietekme būs tāda, ka patērētājs veikalu plauktos varēs atrast tos pašus produktus, ko šodien, arī rīt un tuvākajā nākotnē.
„Runāt par cenu samazinājumu diemžēl nesanāk, jo tas ir faktiski parāds, kas bija jāatdod jau kādu brīdi agrāk.
Es negribu teikt, ka valstij visi un vienmēr ir jāglābj, jo visi prot prasīt valstij naudu. Bet mēs nedzīvojam vieni, mēs dzīvojam nežēlīgas konkurences apstākļos, tirgū. Diemžēl mūsu tuvākie konkurenti – lietuvieši, igauņi un poļi – jau ir saņēmuši valsts atbalstu, kas pat ir nedaudz lielāks, rēķinot pēc iepirktā piena tonnas vai kā savādāk salīdzinot, nekā ir Latvijai piešķirtais. Es aicinu valdību neuztvert šo kā pārmetumu. Katram ir savas iespējas.”
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Guntis Gūtmanis atzina, ka valsts atbalsts nekādā veidā neatstās ietekmi uz pārtikas cenu veikalā.
Nepieciešamais atbalsts dalās divās daļās – lauksaimniecības nozarēs, kas ir būtiski skartas no kara Ukrainā un energoresursu cenu kāpuma, un pārstrādē.
Gūtmanis skaidroja: „Tā ir cūkkopība, putnkopība un segtās dārzeņu platības, kur ļoti precīzi tika aprēķināts, ka izejvielu cenu pieaugums ir lielāks nekā gala produkcijas cenu pieaugums. Mēs redzam, ka pārtikas cenas veikalos kāpj, bet šīs nozares tās, kurām netiek nosegts cenu pieaugums. Un otra daļa ir pārstrāde, kas jau vairākus mēnešus cerēja uz ātrāku lēmumu, jo katru mēnesi pārstrāde dzīvo zem pašizmaksas. Tas ir būtībā izdzīvošanas jautājums, lai mums būtu sava pārstrāde, lai mēs savu pārtiku varam saražot.”
Gūtmanis norādīja, ka šobrīd ir grūti prognozēt, vai viss papildu finansējums tiks izmantots, vai nauda pietrūks. Uzņēmumiem, lai saņemtu naudu, jāatbilst noteiktiem kritērijiem, līdz ar to grūti paredzēt, vai visi lauksaimnieki šo naudu vēlēsies izmantot.
„Ir noteikti griesti, kritēriji. Piemēram, ja mums ir ārkārtēja vajadzība, tad šie uzņēmumi piedalās pārtikas nodrošināšanā krīzes risināšanā. Uzņēmumiem pēc atbalsta saņemšanas vismaz gadu ir jānodrošina pārtikas ražošana. Nevar saņemt naudu un nākamajā dienā aizvērties ciet un pateikt, ka vairs nestrādā. Pārtikas apgāde, pārtikas nodrošināšana, ražošana, pārstrāde un apgāde mūsu ģeopolitiskajā situācijā ir jāskata kā nacionālās drošības jautājums. Bieži pārmet, ka lauksaimniecībā kaut ko subsidē un ka varbūt to nevajadzētu darīt. Bet brīdī, kad ir krīzes situācija, tad mums ir jāspēj valsti pabarot. Un to mēs šobrīd spējam. To nedrīkst izlaist no rokām. Tas ir pats svarīgākais jautājums,” atzīmēja Gūtmanis.
Lauksaimnieki un pārtikas pārstrādātāji valsts atbalstam var pieteikties līdz 20. jūlijam, un tad būs iespēja vērtēt, kāds ir pieprasījums pēc tā.
