Gada laikā gāzei cena augusi desmitkārtīgi, šķeldai – teju trīs reizes. Vai kāps mūžīgi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gada laikā pilnīgi visiem kurināmajiem ir pieaugusi cena. Visvairāk gāzei – desmitkārtīgi. Bet arī pārējiem vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem cena augusi. Piemēram, šķeldai cena gada laikā pieaugusi teju trīs reizes. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka šķeldas cenu ceļ ne vien pieprasījums eksportā, bet arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums vietējā tirgū. Eksperti lēš, ka cenas nevar traukties augšup mūžīgi, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kad cenu kāpums mitēsies. 

Gada laikā gāzei cena augusi desmitkārtīgi, šķeldai – teju trīs reizes. Vai kāps mūžīgi?
00:00 / 10:00
Lejuplādēt

No gāzes līdz granulām – cenas gada laikā augušas visam

Latvijā centralizētā siltumapgādē 54% ir atjaunojamie energoresursi, proti, šķelda un 46% dabasgāze. Tāpat lielā apmērā siltumapgādē privātmājām, it īpaši lauku apvidos, tiek izmantota malka, un joprojām Latvijā ik gadus sadedzina apkurei iespaidīgu apjomu malkas. 

Cena pēdējā gada laikā gājusi augšup visiem kurināmajiem – sākot no gāzes un beidzot ar šķeldu un granulām,

atzīmēja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente, SIA "Salaspils siltums" valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

"Ja mēs runājam par dabasgāzi, tad šis viens gads cenas ziņā ir bijis traģiski svārstīgs," sacīja Bērziņa-Veita.

Cenas pieaugums dabasgāzei gada periodā ir bijis desmitkārtīgs.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita par gāzes cenas pieaugumu
00:00 / 00:46
Lejuplādēt

"Ja mēs runājam par dabasgāzi, tad tas viens gads ir bijis, teiksim tā, vienkārši traģiski svārstīgs. Ja pagājušajā vasarā tie bija pie 10 eiro [par mehavatstundu (MWh)], tad bija viens brīdis, kad tuvojās 200 eiro [par MWh], šobrīd 130 [eiro par MWh]. Tas vienalga ir vismaz desmitkārtīgs dabasgāzes cenas pieaugums, ja mēs runājam it īpaši par privāto sektoru. Līdz aprīlim valdība dāsni atbalstīja [patērētājus], un otrs – daudziem šādiem patērētājiem ir arī izlīdzinātais maksājums. Tas nozīmē, ka pieaugumu reāli redzēs jūlijā par iepriekš patērēto gāzi, to gāzes cenas pieauguma iespaidu," norādīja Bērziņa-Veita.

Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja, ka gāze pagājušā gada vasarā maksāja 10-30 eiro par MWh, bet šobrīd tā maksā 120 eiro par MWh.

Arī granulu tirgū cena ir svārstīga, jo samazinājusies granulu pieejamība. Daudzi no gāzes katliem pāriet uz granulu katliem.

Bērziņa-Veita norādīja: "Granulām ir tā tendence, ka tā ir diezgan tuvu gāzes cenai. Tad, kad gāze bija ļoti lēta, tad arī granulas bija dārgas. Tā, protams, ir izeja. Tie ir atjaunojamie energoresursi, un vismaz zinu, ka granulas ir pieejamākas nekā gāze, bet granulām cena ir pieaugusi divas, divarpus reizes gada laikā. Ir gan nestabili, gan ar lielu cenas pieaugumu gada laikā."

Arī Latvijas atjaunīgais resurss – šķelda – gada laikā ievērojami sadārdzinājies. Šķeldu izmanto centralizētā siltumapgādē.

"Šeit arī ir ļoti skumja aina, jo brīdī, kad ļoti strauji nosvārstījās dabasgāzes tirgus, tad, protams, noreaģēja tirgus apstākļi un strauji pieauga šķeldas cena. Šobrīd šķeldas cena pieaugusi divarpus līdz pat trim reizēm pret pagājušo vasaru, un tā traģiskā nots ir tāda, ka šķelda ir un bija, resursi mums netrūkst, bet šķelda ir nokļuvusi mežonīgajā tirgū, ka katrs šī tirgus spēlētājs vēlas neprātīgi nopelnīt," skaidroja Bērziņa-Veita.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss par kurināmā cenām
00:00 / 02:21
Lejuplādēt

Kādu lomu spēlē eksports un ko var darīt valsts?

Arī eksports ir nospēlējis savu lomu. Bērziņa-Veita atzīmēja: "Jā, eksports ir bijis vienmēr. Pirms mums bija arī imports, bet tas tik ļoti neietekmēja. Šobrīd eksports rada spiedienu, jo katrs no kaimiņiem mēģina pieprasīt šķeldu. Diemžēl vietējā tirgū ir tāda situācija, ka eksportētā šķelda sanāk lētāka, nekā iepērk vietējā tirgū. Es vēlreiz vēlos uzsvērt, šobrīd tirgus ir mežonīgs un neprātīgs."

Bērziņa-Veita akcentēja, ka pozitīva ziņa, ka "Latvijas valsts meži" nedaudz palielina apjomus šķeldai un šajā apkures sezonā saražos papildu 180 tūkstošus berkubikmetru enerģētiskās šķeldas. Tas palīdzēs tirgū mazināt cenas spiedienu. 

Tāpat ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu. Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertu indikatīvās aplēses liecina, ka tas ļautu par 20% palielināt Latvijas šķeldas pieejamību. Un tas atstātu iespaidu gan uz cenu, gan piegādēm. 

Uz jautājumu, ko valsts vēl var darīt, lai šos mežonīgos konkurences apstākļus šķeldas tirgū mazinātu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente pauda:

"Tomēr daļēji ierobežot eksportu. Pirmkārt, lai šķelda mums paliktu pieejama, mums ir jādefinē, cik daudz vajadzētu palikt vietējā tirgū.

Tā, lai ir pietiekami un uz tā rēķina, ka šķelda trūkst, vietējā tirgū nepieaugtu cena."

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente atzina, ka Latvijas eksporta regulēšana kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir ierobežota, bet, viņasprāt, valdībai risinājumi ir jāmeklē, piemēram, veidojot stratēģiskās šķeldas rezerves, lai savus iedzīvotājus nodrošinātu ar apkuri. Tāpat, viņasprāt, būtu jāmēģina regulēt iekšējo tirgu.

"Es saprotu, ka mēs esam brīvā tirgus apstākļos, bet tomēr ir tādi apstākļi, un, ja to nedarīs, tad beigās valsts samaksās tiem, kuri grib nopelnīt, jo cilvēki nespēs norēķināties par apkuri, jo centralizētās siltumapgādes uzņēmumi būs spiesti pacelt cenas. Ticiet man, mēs esam regulēti. Tā ir tikai pašizmaksa, kas kāpj. Cilvēks nespēs samaksāt, valsts dos pabalstus, un tas maksā tuvu pie 400 miljoniem eiro. Cenas kāps ne tikai gāzei. Apkures cenas, arī šķeldas, dubultosies. To mēs tomēr varam mēģināt savā tirgū sakārtot. Jo savādāk – viens pelna, valsts maksā. Uzņēmumi nonāk situācijās, kad ar viņiem nenorēķinās, un tas aplis aizies tādā nejaukā sniega bumbā," paskaidroja Bērziņa-Veita.

Pārslēgties no viena kurināmā uz citu nav nemaz tik viegli 

Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja:

"Nenoliedzami dabasgāzes apkurē ir viens liels pluss – ir katls un vari aizmirst par apkuri. Komforts simtprocentīgs."

Tomēr viņš atzina, ka ar granulām jau ir nedaudz sarežģītāk, bet tāpat apkures katlu ar granulām var piepildīt reizi nedēļā un neuztraukties. Viņš pauda: "Tikko aizej uz malkas krāsni, tas nozīmē, ka reizi dienā, ļoti aukstos periodos divas reizes dienā krāsns ir jākurina."

Klauss stāstīja – lai arī cenu atšķirība starp dažādiem kurināmiem ir ievērojama, pārslēgšanās no viena kurināmā uz otru nemaz nav tik veikla. Vieglāk tas ir mājsaimniecībām, kurām ir gāzes apkure un vēl saglabājušās malkas krāsnis. Tās, pieaugot gāzes cenai, var izmantot kā alternatīvu.

"Bet tā ātri nomainīt kurināšanas paradumus nemaz nevar, piemēram, malkas krāsni pret granulu katlu vai gāzes katlu pret granulu katlu. To var izdarīt tikai pakāpeniski. 

Plus šobrīd ļoti daudzi to vēlas darīt – gan centralizētā siltumapgādē, gan mājsaimniecību līmenī. Bet tirgū šo katlu ražotāji nespēj pietiekami ātri reaģēt. 

Protams, ka Latvijas centralizētai siltumapgādei jāiet prom no dabasgāzes. Tur vispār jautājumu nav. Un valdība pat ir devusi diezgan dāsnus atbalsta mehānismus, kas pārsniedz 100 miljonus eiro, lai šīs katlu mājas varētu pārorientēties. Bet tās tāpat to ātri nevar izdarīt. Es rēķinu, ka tirgū jūtamus apjomus mēs sāksim just nākamā gada janvārī, februārī, kad mēs redzēsim, ka pirmās katlu mājas, kuras, sākoties enerģētiskai krīzei, nemaz nerunājot par karu, kuras būs sākušas pirmās reaģēt, tad tās varbūt būs nomainījušas šo kurināmo," sacīja Klauss.

Viņš minēja, ka šobrīd šķeldas cenu uzkurina arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums, vēlme veidot rezerves. Uz jautājumu, cik ilgi cenas kurināmajiem turpinās kāpt, Klauss atbildēja, ka cenām kaut kad vajadzētu samazināties, bet, kad tas notiks, ir grūti atbildēt, jo tirgū lielā mērā cenu nosaka pircēja vēlme pirkt, un šobrīd tā ir ļoti liela.

"Pircējs šobrīd ir panikā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā – gan mājsaimniecības, gan centralizētās šķeldas katlu mājas. Un visi par visām varītēm cenšas šobrīd nodrošināt, lai tagad jau būtu līgums ar kurināmā tirgotāju vai, vēl labāk, šķelda jau būtu šķūnītī," atzīmēja Klauss.

Kad cenu kāpums mitēsies – sarežģīts jautājums

Līdz ar to ir radīts negaidīti liels īstermiņa pieprasījums, un lielai daļai ir ticība, ka rīt par kurināmo maksāsim dārgāk nekā šodien.

"Jautājums, kad tas viss beigsies. Vienā dienā tam visam ir jābeidzas, jo vienā brīdī vajadzētu būt tā, ka šķūnīši mums ir pilni un šķeldas katlu mājas ir noslēgušas līgumus, un tuvākā gada laikā es prognozēju cenu kritumu pret šodienas līmeni, kāds mums ir.

Es noteikti neprognozēju, ka mēs atgriezīsimies pagājušā gada cenās. Par to mēs arī varam aizmirst," norādīja Klauss.

Savukārt zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pauda: "Visi baidās no tā, kas būs rudenī. Protams, šobrīd to pateikt nevar neviens. Tie, kas var, gādā rezerves."

Eglīts norādīja, ka šobrīd pieprasījumu pēc šķeldas visvairāk kurina privātmāju īpašnieki, un arī pašvaldības veic iepirkumus, bet uzņēmēji nevar garantēt, kāda būs cena rudenī. Arī pieprasījums eksportā dod savu artavu šķeldas cenu kāpumam. 

Eglīts uzsvēra, ka Latvijā saražo pietiekami šķeldu, lai pietiktu gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

"Ja runa ir par cenu, tad to šobrīd nevar pateikt neviens. Izteikt kādas prognozes par labu vai par sliktu kādam kurināmam, tas būtu maldinoši no manas puses. Šobrīd to neviens nevar pateikt," sacīja Eglīts.

Skaidrojot rīcību, veidojot rezerves, viņš atzīmēja: "Jā, rīcība ir saprotama. Ja mēs atceramies Covid-19 pirmo vilni, tad pirmajā brīdī griķi un rīsi, kas pirmie pazuda no veikalu plauktiem. Nebija risks, ka mums šie pārtikas produkti pietrūks, bet cilvēku vēlme nodrošināties ir ļoti saprotama. It īpaši šajos apstākļos, kad var teikt, ka mēs esam karā."

Eglīts nenoliedza, ka energoresursu cenām lielākais pieaugums vēl var būt priekšā, bet vienlaikus viņš pauda cerību, ka tas ir jau aiz muguras: "Šobrīd mēs esam dalībnieki 400 miljonu iedzīvotāju lielā Eiropas Savienības tirgū. Tas, kāda būs situācija kara frontē Ukrainā, cik ātri tirgū atgriezīsies Baltkrievija un Krievija ar savu resursu, tad tajā brīdī mēs varam runāt, ka tirgus sāks stabilizēties."

Zemkopības ministra biroja vadītājs atzīmēja, ka karš Ukrainā var beigties tikai ar Vladimira Putina režīma krišanu Krievijā, un tik ilgi, kamēr karš Ukrainā turpināsies, tik ilgi pasaules tirgū kurināmiem būs neskaidrības un cenas svārstības.

KONTEKSTS:

Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.  

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. 

Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti