Kabeļoperatoriem bažas par pirātisma uzplaukumu pēc Krievijas TV kanālu aizliegšanas

Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājumus, ar ko šos kanālus aizstāt. Aptaujātie komersanti neslēpa, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās. Vienlaikus kabeļoperatori bažījās par pirātisma uzplaukumu, ņemot vērā informācijas vakuumu krievvalodīgai auditorijai.

Kabeļoperatoriem bažas par pirātisma uzplaukumu pēc Krievijas TV kanālu aizliegšanas
00:00 / 05:12
Lejuplādēt

Latvijā ir aizliegts izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. NEPLP lēmusi, ka šāds aizliegums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Kopumā Latvijā ir 26 kabeļtelevīzijas operatori, un katram no tiem Krievijā reģistrēto kanālu īpatsvars kopējā piedāvājumā atšķiras. Piemēram, "Baltcom" pēc pagājušas nedēļas NEPLP lēmuma nācās atslēgt 39 kanālus.

"Tas no kopējā programmu klāsta veido apmēram 30%," stāstīja "Baltcom" mārketinga direktors Aivars Litaunieks. Viņš uzsvēra, ka tā nav pirmā reize, kad uzņēmums saskaras ar Krievijā reģistrēto kanālu aizliegumu, un kopumā šogad aizslēgti jau 60 kanāli. Iepriekš uzņēmumam izdevās atrisināt šo situāciju, un arī tagad tas meklē kanālus, ar ko aizvietot aizliegto saturu.

"Tas, protams, nav viegls uzdevums, bet mēs aktīvi komunicējam ar vairākiem satura piegādātājiem. Jau no pagājušās nedēļas klientiem ir pieejami divi jauni kanāli krievu valodā. Tas ir tikai sākums, un mēs arī turpmāk strādāsim pie kanālu piedāvājuma pilnveidošanas. No vienas puses, klientiem Krievijas kanāli ir slēgti, bet tai pat laikā mēs esam atvēruši papildu bezmaksas kanālus šajā pārejas periodā un satura daudzums klientiem nav mazinājies," norādīja Litaunieks.

"Baltcom" mārketinga direktors nenoliedza, ka neiztikt arī bez klientu neapmierinātības. Ir tādi, kas atsakās no kabeļtelevīzijas pakalpojuma.

"Šī ir ārkārtēja situācija, kas vienlaicīgi ietekmē apmēram 100 tūkstošus klientu. Ir daudz jautājumi, neskaidrības. Šobrīd strādājam pie situācijas izskaidrošanas. Ir arī jāsaprot, ka, atslēdzot Krievijā reģistrētus TV kanālus, tas nenozīmē, ka nepaliek kanāli, kuri retranslē krievu valodā. "Baltcom" piedāvājumā joprojām ir vairāk nekā 40 kanāli krievu valodā no satura piegādātājiem Latvijā un citviet ES. Šobrīd cenu politiku pārskatīt neplānojam. Fokusējamies uz jaunu kanālu iekļaušanu," norādīja Litaunieks.

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" pārstāve Lāsma Trofimova stāstīja, ka uzņēmums jau 25. februārī nolēma visās televīzijas platformās pārtraukt to TV kanālu retranslāciju, kas ir vai varētu būt saistīti ar Krievijas valdību, līdz ar to pagājušās nedēļas NEPLP lēmums "Tet" neietekmē.

""Helio" interaktīvās TV pamata piedāvājumā bija tikai viens šāds kanāls – TV21. Tas līdz šim darbojās ar Krievijā izsniegtu licenci, lai arī būtībā ir Latvijā veidots ārzemju kino klasikas kanāls. Tas jau šobrīd ir aizstāts ar "TVEkstra," sacīja Trofimova.

Viņa atzina, ka februārī, kad "Tet" atteicās no Krievijas kanāliem, tad bija jāstrādā, lai liktu kaut ko vietā, un tas, pēc viņas teiktā, uzņēmumam ir izdevies. Protams, daudziem klientiem radās jautājumi par pārmaiņām kanālu piedāvājumā, bet izpratne par šādas rīcības iemesliem pārsvarā cilvēkiem esot bijusi. "Salīdzinoši nedaudz mūsu klientu bāzi skāra šīs izmaiņas," viņa sacīja.

Vienlaikus "Tet" pārstāve norādīja uz kādu citu negatīvu tendenci, kas saistīts ar pirātiskā satura patērēšanu.

"Jo interneta laikmetā ierobežot piekļuvi saturam kļūst aizvien sarežģītāk. Jau iepriekšējos mēnešos "Kantar" televīzijas auditorijas mērījumi liecināja, ka straujāk augošā sadaļa ir nevis kādam no kanāliem, bet sadaļai – pārējā skatīšanās. Šī sadaļa iekļauj audio vizuālā satura patēriņu internetā un video nomā, un tur iekšā daļēji ir pirātiskais saturs. Šī pārējā skatīšanās daļa ir strauji augusi. Ja janvārī tā bija 41%, tad martā jau gandrīz 51%. Tas ir pietiekami straujš lēciens," uzsvēra Trofimova.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, kas pārstāv daļu kabeļoperatoru, valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls teica, ka kopumā klientu attieksme, ka kabeļoperatori vairs nepiedāvās Krievijas kanālus, atšķiras dažādās Latvijas vietās un pat dažādos Rīgas rajonos.

"Tomēr auditorija ir dažāda. Ir teritorijas, kur tas neizsauc lielas sekas, un ir vietas, kur abonenti stāv rindā un atsakās no pakalpojuma. Tālākais ir diezgan neprognozējams process, jo diemžēl nekas savlaicīgi nav darīts, lai būtu kaut kāds piedāvājums vietā. Un piedāvājumam vajadzētu būt tieši no Latvijas ražojumiem, nevis kaut kādas ārvalstu programmas piemērot.

Tas ir lielākais informācijas vakuums šobrīd, kad mēs neko krievvalodīgai auditorijai nepiedāvājam vietā," sacīja Muuls.

Arī Muuls prognozēja, ka šāda informācijas vakuuma situācija sekmēs pirātisma uzplaukumu, jo tā auditorijas daļa, kas šobrīd atsakās no kabeļtelevīzijas piedāvājuma, meklē, ko likt vietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt