No šiem trim potenciālajiem investoriem, kuri gatavi veidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli, publiski par to paziņojis tikai viens – degvielas tirgotājs AS "Virši-A", kas parakstījis līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi, kas plāno attīstīt LNG termināli pie Skultes ostas. "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība publiski paudis, ka kompānijas dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā – kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. "Pietiekami nozīmīgs spēlētājs ar pievilcīgiem attīstības mērķiem un ar pieredzi enerģētikas tirgū."
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis teica – nevar gaidīt, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei pieteiksies ļoti kupls pretendentu skaits.
"Tādu uzņēmumu, kuriem lielā mērā sakristu ar to uzņēmējdarbības pamata profilu, – šādu uzņēmumu Latvijā nav tik daudz.
Tāpēc simtos un desmitos pretendentu mērāmu interesi nav pamata sagaidīt, bet tieši šādi lielie spēlētāji, uzņēmumi, kas jau ir iesaistīti enerģijas tirgū, varētu būt tāds ticamākais kandidāts. Tas, cik liela būs interese, manuprāt, nav ļoti izšķirošs jautājums projekta dzīvotspējai vai perspektīvām, jo lielai daļai uzņēmēju tas ir pilnīgi jauns virziens attīstīt šāda tipa infrastruktūru. Uz pirkstiem var saskaitīt tos uzņēmumus, kas iepriekš nopietni ir apsvēruši kaut ko tādu," sprieda Valdmanis.
Viņš uzsvēra, ka ir iespējams LNG termināli uzbūvēt investējot privāto kapitālu bez valsts līdzfinansējuma, bet galīgais lēmums par šo vēl nav izskanējis.
"Iespējams, ka sarunās tiks formulēti kādi citi veidi, kā valsts var garantēt zināmu stabilitāti, ilgtspēju šim objektam, jo ir skaidrs, ka tas ir daļa no apgādes drošības infrastruktūras, kura nav varbūt tikai komerciāla, bet arī zināmā mērā drošības nekomerciāla funkcija," sprieda asociācijas izpilddirektors.
Viņš lēsa, ka LNG termināļa izbūve varētu izmaksāt aptuveni 100 miljonus eiro, bet EM projekta izmaksas vēl nepublisko.
"Mums ir vajadzīgs stratēģisks lēmums, ka šāds gāzes terminālis mums ir vajadzīgs," uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Enerģētikas institūta profesors Aigars Laizāns.
"Mani patiešām uztrauc un baida, ka mēs ar ilgām diskusijām un zemākās cenas meklēšanu nonāksim pie tā, ka rudenī nebūs ne terminālis, ne gāzes.
Jā, mēs kopš padomju laikiem neesam būvējuši nevienu ar gāzi saistītu objektu. Tas nav Inčukalns, kur piebūvējām, paremontējām. Šobrīd galvenais lēmums ir pateikt, ka mums tas ir vajadzīgs parīt, un tas, kurš ātrāk to izdarīs un caur kuru ātrāk mēs šo gāzi nogādāsim Inčukalnā un pēc tam uz Rēzekni vai uz kādu citu vietu, kur cilvēkiem būs vajadzīgs siltums, tam būtu jābūt šī brīža lēmuma pamatā. Nevis – ekonomija, lētāk, pēc pieciem gadiem," atzina Laizāns.
EM iepriekš paudusi, ka ir sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļa investoriem, un saskaņā ar pašu uzņēmēju prognozēm sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā varētu uzbūvēt nākamgad vai aiznākamgad.
