Talsos iedzīvotāji ir samērā kūtri un vismaz pagaidām aktīvi nevēršas pie namu apsaimniekotāja ar lūgumu veikt siltumapgādes sistēmas auditu un kādus uzlabojumus, atzina "Talsu namsaimnieks" valdes loceklis Egils Bariss.
"Tur ir jābūt iedzīvotāju vēlmei, jo tā ir viņu nauda, un, ja mēs bez iedzīvotāju piekrišanas namā veiksim energoauditu vai kādus uzlabojumus siltumapgādes sistēmā, tad diez vai viņi būs priecīgi, jo par to būs jāmaksā.
Vairāk vai mazāk, manuprāt, iedzīvotāji baidās no finansiālām saistībām. Kamēr nav lielie rēķini, tikmēr nav saprašana, kas būs un kas gaida.
Ja ir auksti radiatori, tad jā, mums raksta, lai mēs paskatāmies sistēmu un sakārtojam. Mēs esam uzrunājuši namu iedzīvotājus, ka mājās vajadzētu pārskatīt siltummezglus vai, kam nav, tad vajag uzlikt, jo ar tiem var regulēt siltumu un grādus samazināt, kas palīdz rēķinu samazināt, bet kā kura māja. Ir tādas, kuras gadiem uzrunā un nereaģē. Lielākā kustība sāksies tad, kad būs lielie rēķini pēc tirgus cenām un kad redzēs, cik maksā šķelda, un būs jaunie tarifi," skaidroja Bariss.
SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" pārstāve Ita Cērmane uzsvēra, ka daudziem liepājniekiem šovasar nav jālauza galva par daudzdzīvokļu nama siltumapgādes sistēmas uzlabojumiem, jo to mājas ir siltinātas. "Liepājas namu apsaimniekotāja" pārvaldībā ir nedaudz vairāk kā 500 māju.
"Līdz šim no šīm mūsu pārvaldībā esošajām mājām pilnībā renovētas un izmanto iespēju ekonomēt uz siltumenerģiju 44 mājas. Procesā ir 12 mājas," teica Cērmane.
Vasaras sezona ir par īsu, lai no nulles sāktu un realizētu daudzdzīvokļu nama siltināšanas projektu, līdz ar to jālūkojas, ko var siltumapgādes sistēmā uzlabot, neveicot namu renovāciju. Cērmane stāstīja, ka vairāku namu iedzīvotāji izteikuši vēlmi iet soli pa solim.
"Pasākumi ir dažādi. Kāda māja šovasar maina kāpņutelpā logus, kāda nomaina ārdurvis. Ir māja, kas nolēmusi nomainīt apkures sistēmu uz horizontālo ar individuāliem skaitītājiem. Cits bēniņus siltinās. Cits nosiltinās pagraba griestus, lai no apakšas būtu siltāk. Es vēlos uzsvērt, ka atslēgas vārds – mājas rocība. Cik un ko māja var atļauties. Mēs varam piedāvāt daudz ko, bet māja pieņems lēmumu, ko viņi var atļauties," norādīja Cērmane.
Arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" plāns šajā vasarā ir tā pārvaldībā esošajos namos apsekot siltumapgādes sistēmas, norādīja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns.
"Mēs šovasar skatāmies uz plašākiem darbiem, lai siltuma jaudas mājās izlīdzinātu precīzāk. Tā kā mēs pārstāvam mūsu klientus un to intereses, tad mēs to darām plānveidīgi, un šogad tam tiks pievērsta īpaši liela uzmanība," stāstīja Leiškalns.
Viņš norādīja, ka pārvaldnieks skatās uz iespējām, kas neprasa lielus finanšu līdzekļus, jo mājām uzkrājumus izmanto dažādām vajadzībām.
Viņš novērojis, ka Rīgas iedzīvotāji paši daudz neinteresējas par iespējām uzlabot siltumapgādes sistēmu daudzdzīvokļu mājā. Viņaprāt, iemesls ir fakts, ka līdz šim ir bijis salīdzinoši zems siltumenerģijas tarifs Rīgā, līdz ar to cilvēki tam nav pievērsuši lielu uzmanību.
""Rīgas namu pārvaldnieks" sadarbībā ar "Rīgas siltumu" nākamajā un aiznākamajā nedēļā plāno semināru māju pārstāvjiem, kuros stāstīsim plašāk par iespēju izveidot apvadus, radiatoriem uzlikt regulāciju un alokatorus, lai nolasītu faktisko patērēto siltumu," teica Leiškalns.
Ja māja pieņem šādu lēmumu un mājai ir uzkrājums, tad to ir iespējams paspēt izdarīt līdz nākamajai apkures sezonai.
