Kovida laikā būtiski audzis mājdzīvnieku skaits, arī vetārstu Latvijā ir pietiekami

Pēdējos divos kovida pandēmijas gados ievērojami pieaudzis mājdzīvnieku skaits un līdz ar to arī veterinārārstiem darba kļuvis vairāk. Tomēr pagaidām Latvijā par vetārstu deficītu runāt nevarot – visi mājdzīvnieki savlaicīgi pie vetārsta tiek. Lielāka slodze klīnikām gan bijusi pirmajos divos Ukrainas kara mēnešos, jo mājdzīvniekiem tika sagatavoti visi dokumenti un čipi, kas nepieciešami izceļošanai. 

Kovida laikā būtiski audzis mājdzīvnieku skaits, arī vetārstu Latvijā ir pietiekami
00:00 / 02:48
Lejuplādēt

Latvijas Radio aptaujātie vetārsti apliecināja, ka kovida pandēmijas laikā mājdzīvnieku skaits ir būtiski pieaudzis, bet vismaz pagaidām vetārstu kapacitāte iet roku rokā ar to.

"Ir palicis vairāk. To mēs jūtam ne tikai pēc tā, cik daudz klientu nāk pie mums uz klīniku. Arī oficiālos datos, reģistrā redzams, ka

mājdzīvnieku skaits pandēmijas laikā palielinājies, šķiet, par 20%," stāstīja veterinārās klīnikas "Mazo brāļu hospitālis" izpilddirektors Ivo Stulpiņš. 

Lai gan mājdzīvnieku skaits ir pieaudzis, garā rindā vizītei pie vetārsta nav jāgaida. Šajā klīnikā klientus pieņem pēc iepriekšējā pieraksta.

"Principā ar regulārajiem darbiem tiekam galā. Vidēji pie vetārsta var tikt jau nākamajā dienā. Varbūt tajā pašā dienā, ja izkrīt pieraksts. Tas nav ilgs laika periods. Dažreiz varbūt ilgāk jāpagaida pie kāda speciālista – 3 līdz 4 dienas, varbūt pat nedēļa. Bet tas nav saistīts ar klīnikas noslodzi, bet mūsu darba organizāciju," atzīmēja Stulpiņš.

"Mazo brāļu hospitālis" izpilddirektors norādīja, ka 

ievērojami lielāka darba slodze bija pirmajos divos Ukrainas kara mēnešos, jo mājdzīvniekiem tika sagatavoti visi dokumenti un čipi, kas nepieciešami izceļošanai. Tāpat klienti vēlējās konsultāciju par ceļošanu ar mājdzīvniekiem.

"Tas bija grūtāks periods un mēs to izjutām vairāk," piebilda Stulpiņš.

Viņš sprieda, ka patieso kovida pandēmijas ietekmi varēsim redzēt vairāku gadu laikā, kad kovida laikā iegādātie mājdzīvnieki būs paaugušies.

"Jāskatās, kas būs pēc kādiem pieciem gadiem patversmēs. Kur aprite sākas un beidzas. Vai mājdzīvnieki tiešām nodzīvos visu mūžu ģimenē, kurā sakotēji auga. Bet to izsekot ir praktiski neiespējami," atzina Stulpiņš.

Arī veterinārārste Tukumā Solvita Zvirgzdiņa atzina, ka pēdējos divos gados mājdzīvnieku ir kļuvis vairāk, bet vetārsti ar pieaugošo darba slodzi galā tiek.

"Jā, vetārstu kapacitāte iet roku rokā. Mazo dzīvnieku vetārsti ir pietiekoši. Protams, viņi pārsvarā koncentrējas Rīgā vai rajonu galvaspilsētās. Laukos viņu ir mazāk," pauda Zvirgzdiņa.

Vienlaikus veterinārajām klīnikām ir problēma nokomplektēt komandu. Zvirgzdiņa pauda, ka problēma ir gan darba samaksa, kas ir mazāka nekā ārvalstīs, gan iespējas atrast mājokli.

"Klīniku vadītāji meklē sev darbiniekus un ir diezgan grūti dabūt, jo nav, kur dzīvot. Diezgan daudz mūsu jaunie dakteri aizbrauc uz ārzemēm," atzīmēja Zvirgzdiņa.

Viņa sacīja, ka tas, cik ilgi jāgaida pie vetārsta rindā, saistīts ar katras klīnikas darba organizāciju. "Man ir dzīvā rinda un es strādāju līdz pēdējam kritušajam," piebilda Zvirgzdiņa. 

Savukārt tajās klīnikās, kurās ir iepriekšējs pieraksts, jārēķinās, ka mājdzīvnieku pie vetārsta varēs aizvest brīdī, kad pienāks pieraksta rinda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt