„Mēs varam sagaidīt, ka apkures sezonā būs apkure, būs energo nesējs, kas mums piesildīs mājās un uzsildīs ūdeni,” – tā īsumā nākamo apkures sezonu, kas solās nest apmēram divtik lielus siltuma rēķinus kā šajā apkures sezonā, raksturo Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, sakot, ka tām pašvaldībām, kas izdarījušas mājas darbus un siltumapgādē pārgājušas no gāzes uz biomasu, tarifu pieaugums būs, bet neliels.
„Tajās pašvaldībās, kuras apkurina ar gāzi, cena būs gana augsta,” norāda Šaicāns.
Un tuvāko mēnešu prognoze neliecina, ka gāzes cena varētu strauji sarukt. Vēl ir četri mēneši laika, lai līdz nākamajai apkures sezonai nomainītu kurināmo resursu, un EM izveidotajā programmā pieteikti 70 projekti, kuros siltumapgādes uzņēmumi mainīs gāzes apkuri uz biomasu. Bet ko iedzīvotāji var darīt, lai maksātu mazāk?
„Darīt var daudz ko. Pirmkārt,
mainīt savus paradumus. Piemēram, mazināt ūdens temperatūru, samazināt siltuma patēriņu tiem, kas to var izdarīt radiatoriem, kam ir individuālās uzskaites mezgli. Un pat ar šķietami maziem risinājumiem var panākt labu un jūtamu ietaupījumu.
Ja paskatās ziemā, var redzēt, ka logi stāv vaļā, un neviens pat nedomā, ka pa logiem iet ārā siltums. Cenu šoks būs papildu grūdiens iedzīvotājiem tomēr aizdomāties, ka enerģija, kuru mēs izlaižam laukā, ir tā, par ko mēs izmetam naudu vējā,” skaidro Šaicāns.
Protams, ar paradumu maiņu vien siltuma rēķinus līdz normālam apmēram samazināt neizdosies un cilvēkiem nākamajā apkures sezonā nāksies izvērtēt savus tēriņus, prioritātes, lai rēķinus spētu samaksāt.
„Vai tas nonāks līdz parādu pieaugumam, nespekulēšu, grūti teikt, bet daļai noteikti būs izaicinājumi rēķinus segt,” norāda Šaicāns.
AS „Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis lēš, ja rudenī siltuma tarifs būs divas reizes augstāks, tad vienistabas dzīvoklim par apkuri būs jāmaksā 140 eiro. Daudzdzīvokļu māju nosiltināt dažos mēnešos nevar paspēt, bet iedzīvotājiem ir pieejami vairāki rīki, kā mazināt rēķinus. Pirmkārt,
ja katrā dzīvoklī izliek termoregulatoru un pie radiatora uzliek alokatoru, tad siltumenerģijas patēriņu ēkā iespējams samazināt vidēji par 20 procentiem. Tāpat iedzīvotāji var nobalsot, ka vēlas samazināt vidējo temperatūru dzīvokļos, un to pieprasīt nama apsaimniekotājam.
„Katrs grāds ir 5% no patēriņa. Tas ir daudz. Nedrīkst regulēt temperatūru ar logu, bet jāvēršas pie apsaimniekotāja, ja ir pārkurināts. Nedrīkst pieļaut, ka ir karsts un atver logu, lai dzīvokli atvēsinātu. Vajag atvērt logu plaši vaļā, nosegt radiatoru ar segu vai mētelīti, izvēdināt un tad aiztaisīt logu ciet. Ja ir regulators, tad jāaizver regulators ciet, jāatver vaļā logs, jātur 10 minūtes un jāizvēdina. Tas būs daudz efektīvāk, nekā visu dienu turēt pavērtu logu,” skaidro Talcis.
Turklāt iedzīvotājiem jāapzinās, ka siltums, ko izlaiž no ikkatra dzīvokļa, palielina kopējo mājas siltuma patēriņu. Runājot par parādniekiem, Talcis saka, ka kopumā Rīgā iedzīvotāju parāds par iepriekšējo apkures sezonu ir ap 10 miljoniem eiro.
„Ja ārā trīs dienas būs +8 grādu temperatūra, tad mēs siltumu pieslēgsim, lai kāds būtu parāds. Bet, ja māja no apkures atslēgta parādu dēļ un vasaras laikā nav norēķinājusies, tad mēs atļausim pieslēgt siltumu tikai tad, kad ārā būs ap nulli grādu,” uzsver Talcis.
Seniori, cilvēki ar invaliditāti, ģimenes ar bērniem un vientuļie vecāki ir tie, kuriem siltuma rēķina pieaugums būs grūtāk panesama nasta, teic pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns, mudinot cilvēkus grūtību gadījumā griezties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.
„Ja ir viens nesamaksāts rēķins, tad to parasti ir iespējams samaksāt. Divi nesamaksāti rēķini – tas ir diezgan grūti. Ja ir trīs, tad tas veido lavīnas veida efektu un lielai daļai cilvēku tas kļūst nesamaksājams. Neievelciet šo, jo, ja mēs saprotam normatīvos aktos noteikto procedūru, tad gala iznākums var būt ļoti vienkāršs. Ja parāds ir pietiekami liels, tad var nonākt līdz parāda piedziņai piespiedu kārtā, un to vērš pret īpašumu," brīdina Leiškalns.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs no frakcijas „Par!/Progresīvie” stāsta, ka cilvēki, kuriem pēc komunālo rēķinu un īres samaksas uz rokas paliek mazāk naudas nekā garantētais minimālais ienākums (GMI) jeb 109 eiro, var pretendēt uz mājokļu pabalstu. GMI tiek aprēķināts vēl ar koeficentiem.
„Piemēram, Rīgas pensionāram pēc komunālo maksājumu samaksāšanas uz rokas nepaliek 272 eiro, – tad var vērsties Sociālajā dienestā pēc mājokļu pabalsta.
Skatoties uz iedzīvotāju ienākumu līmeni, es teiktu, ka mums lielākajai daļai iedzīvotāju Latvijā būs grūtības samaksāt paaugstinātos siltuma rēķinus. Ja tā ir valstiska problēma, tad ir jābūt arī valstiskam risinājumam.
Ja mēs apzināmies, ka mums gandrīz 40% Latvijā cilvēku dzīvo tuvu nabadzības slieksnim, tad ir jābūt valstiskam mehānismam, kas nodrošinātu, ka cilvēki spēj samaksāt par tiem pakalpojumiem un nodrošināt pēc tam kaut kādu iztiku,” norāda Kleinbergs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdevis vairākām ministrijām līdz jūnija vidum iesniegt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Jaunā konservatīvā partija") pauž, ka atbalsts energoresursu cenu un inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai būs paredzēts tikai iedzīvotājiem ar noteiktu ienākumu līmeni.
„Jebkurš atbalsts maksās budžetam noteiktu finansējumu. Paralēli budžetam ir ļoti daudzas citas spiedošas vajadzības. Mēs no savas puses piedāvāsim vairākus instrumentus, tad ir jautājums Finanšu ministrijai, premjera kungam, cik mēs varam atļauties no kopējā budžeta izdalīt šāda veida atbalstam,” saka Eglītis.
EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns uzsver, ka pabalsti būtībā ir krīzes risinājums, kas nozīmē, ka iepriekš veiktie soļi ir bijuši nepareizi.
„Ja iepriekš viss būtu izdarīts pareizi un ja nebūtu tik liela atkarība no gāzes, bet vairāk no biomasas, un paši būtu vairāk energoneatkarīgi, tad mēs līdz pabalstiem tik viegli nenonāktu vai nonāktu mazākā apmērā,” uzsver Šaicāns.
Viņš teic, ka Ekonomikas ministrijas uzdevums ir skatīties vidējā un ilgākā termiņā, kādā veidā pēc iespējas vairāk lietot resursus, kas pieejami pašiem, un mazāk importēt.
