Lai gan tūrisma nozare nākotnē skatās cerīgi, problēmu netrūkst

Šajā sezonā tūristu skaits nebūt netuvosies pirmspandēmijas apjomam, taču nozarē strādājošie nākotnē skatās cerīgi, sakot, ka pieaug individuālo tūristu skaits un arī kruīzu kuģi šajā vasarā Rīgā piestās biežāk nekā citus gadus. Tomēr izaicinājumu nozarei ir daudz – sākot no katastrofālā darbaspēka trūkuma un beidzot ar nepieciešamību atjaunot grupu tūrisma apjomu, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami saruka.

Lai gan tūrisma nozare nākotnē skatās cerīgi, problēmu netrūkst
00:00 / 05:23
Lejuplādēt

Šī gada pirmajā ceturksnī naktsmītnēs apkalpoto ārvalstu tūristu skaits sasniedzis apmēram 50% no tā apjoma, kāds bija pirms pandēmijas, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"Ar interesi gaidīsim datus, kas būs par aprīli un maiju, par otro ceturksni, kad faktiski sākās tūrisma sezona," komentēja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš. Viņš norādīja, ka tad būs iespējams novērtēt indikācijas un sniegt prognozes par šo gadu kopumā. Tomēr būtiskas izmaiņas tūristu struktūrā viņš nesagaida. 

"Joprojām augšgalā ir Lietuva, Igaunija, kas mums vēsturiski ir bijuši nozīmīgākie tūrisma tirgi.

Tad seko Vācija un arī Lielbritānija. Ja skatāmie uz Krievijas tūristu skaitu, tad tas apstājās un samazinājās, jau sākot ar 2020. gadu, pastāvot ceļošanas ierobežojumiem. Un, ja agrāk mēs skatījāmies uz vairāk nekā 10% Krievijas tūristu, tad visdrīzāk pie šī apjoma mēs tuvākajā laikā neatgriezīsimies, ņemto vērā ģeopolitisko situāciju. Mēs daudz vairāk strādājam uz Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Skandināvijas tirgiem. Iespējams, arī atsevišķiem Dienvideiropas valstu tirgiem," skaidroja Lingebērziņš.

Turklāt šajā vasaras sezonā uz Latviju vairāk brauks individuālie tūristi, nevis lielās ceļotāju grupas, jo pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā daudzas grupu rezervācijas tika atteiktas. Pozitīva ziņa šai vasarai – Rīgā plāno piestāt vairāk nekā 100 kruīza kuģu.

"Tā ir pozitīva izmaiņa, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, un faktiski arī ar 2019. gadu. Līdz ar to mēs varam sagaidīt, ka kruīza kuģi Rīgā piestās biežāk," norādīja eksperts.
 
Lingebērziņš izcēla pozitīvo, sakot, ka kruīzu kuģu esamība un tūristu skaits pilsētā iedveš zināmu dzīvību un palīdz tūrisma nozares asinsritei cirkulēt raitāk, bet ne pilnībā.

"Jāskatās, kas ir tie pakalpojumi, ko izmanto kruīza tūristi. Tur ir transporta, gidu pakalpojumi. Atsevišķos gadījumos arī degustācijas vai muzeju apmeklējumi. Bet iztrūkst nakšņošanas," norādīja Lingebērziņš.

Lai atkoptos no pandēmijas un tūrismā sasniegtu 2019. gada līmeni, viesnīcu un restorānu nozarei būs nepieciešami vismaz trīs gadi. "Pie nosacījuma, ka Ukrainā beigsies karš, Ukraina būs uzvarējusi, un pasaule būs uzvarējusi kovidu." Šādu prognozi pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. Viņš sacīja, ka šīs vasaras tūrisma sezonā nozare sagaida mazākus ienākumus, bet vairāk viesu, kas nakšņo. 

"Grupu tūrisma praktiski nav, un visa nozare būtībā balstās uz individuāliem tūristiem. Paldies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai par mārketinga aktivitātēm, lai mazinātu bailes Rietumu, Skandināvijas tūristiem, lai viņi uz šejieni brauktu," sacīja Naglis.  

Tomēr nozarei ir ne mazums izaicinājumu. Viens no lielākajiem – nepietiekams darbaspēks.

"Pareizi saplānot darbaspēku, lai varētu šos individuālos tūristus uzņemt.

Tas ir neprognozējami, jo viņi veic rezervācijas pēdējā mirklī. Ja tas ir nedēļu iepriekš, tad tas jau ir ļoti labs rādītājs. Lielākais izaicinājums tūrisma nozarei ir darbaspēks. Pa šiem diviem pandēmijas gadiem viesmīlības nozare ir pazaudējusi, ātri aplēšot, ap 10 tūkstošiem darbinieku. Tas ir milzīgs skaits, kuru ir jāmēģina kompensēt, dabūt viņus atpakaļ. Daļēji to palīdz risināt Ukrainas bēgļi, kas adaptējas viesmīlības nozarē," stāstīja Naglis.

Otrs izaicinājums ir pakalpojumu kvalitāte. Ja viesmīlībā strādājošiem cilvēkiem iemaņas nav trenētas divus gadus, tad ir lielas grūtības nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Tas savukārt negatīvi atspēlēsies nākotnē.

"No tā izriet, kādi korporatīvie pasākumi, Eiropas līmeņa pasākumi būs nākošgad. Ja novērtē, ka pakalpojuma līmenis nav labs, tad mums nākotnē kaut kas no šīs darījumu tūrisma sadaļas pazudīs," sacīja eksperts.

Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis izteica cerību, ka šī tūrisma sezona būs labāka nekā iepriekšējā.

"Pozitīvā cerība, jo var strādāt bez ierobežojumiem, un mūsu nozarei tas ir ļoti svarīgi.

Mīnuss ir tas, ka Ukrainā karš sākās laikā, kad cilvēki plānoja, it īpaši tādus lielākus pasākumus, un samērā daudz atcēlās šī kara dēļ. Atgriežas individuālie viesi, kas noteikti apmeklēs ēdināšanas uzņēmumus. Sāpīgi ir tas, ka "Tallink" maz ko plāno šajā vasarā darīt Latvijā. It īpaši svarīgs bija reiss no Helsinkiem, jo tas bija ļoti varens. Pārsteidzoši daudz somu  atbrauca tieši tūrisma braucienā," stāstīja Jenzis.  

Tomēr jāņem vērā, ka konkurence par Eiropas tūristiem Baltijas valstu vidū ir liela, līdz ar to uzņēmēji novērtē katru nopietno soli tūrisma mārketinga virzienā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt