Atbilstoši valdības rīcības plānam Veselības ministrija sākusi pārskatīt tarifus jeb summas, ko par ārstniecības pakalpojumiem maksā valsts, un otrdien, 23.augustā, darba grupa izvērtēja radioloģisko izmeklējumu apmaksas nosacījumus.
Kopš pērnā gada Latvijā vardarbībā cietušie pieaugušie par valsts naudu var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tomēr ne pārāk daudz cilvēku šim pakalpojumam pieteikušies. Visticamāk, vairāk cietušo pieteiktos, ja nebūtu obligātās prasības, ka cietušā vārds, uzvārds un informācija par notikušo vardarbību jāsniedz vietējam sociālajam dienestam, norāda resursu centrs sievietēm „Marta”. Cietušās sievietes atklājušas, ka bažījas par to, kā un kādos nolūkos šīs ziņas var vēlāk izmantot.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) cer, ka drīzumā varēs pārbaudīt un nomainīt bojātā meteoroloģiskā radara problemātiskās detaļas. Jau izskanējis, ka saistībā ar meteoroloģiskā radara bojājumiem centrs šovasar nevar iegūt precīzus meteoroloģiskā radara mērījumu datus.
Jāskatās uz sociālo realitāti Latvijā – cik maksātspējīgi ir pacienti un kādas jau šobrīd ir pacientu iemaksas, tāpēc noteikti nedrīkst uzlikt papildus maksājumu, lai papildinātu veselības aprūpes budžetu – tā pēc tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Pēc medijos izskanējušajām ziņām, ka Igaunijā analīzēs deviņiem cilvēkiem konstatētas Zikas vīrusa antivielas, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs sazinājies ar Igaunijas speciālistiem un tagad secina, ka šai informācijai nav zinātniska pamatojuma, lai izdarītu kādus secinājumus vai satrauktos.
Lai arī vardarbībā cietuša bērna pirmā liecība ir pati svarīgākā un pati pilnīgākā, tomēr Latvijā bieži vien bērni uz liecību sniegšanu tiek aicināti atkārtoti, tā arvien un arvien viņus traumējot. Tāpēc tagad Latvijā tapusi jauna iniciatīva veidot bērna māju – vietu, kur bērnu pratinātu vienu reizi īpaši aprīkotā telpā un kur bērna stāstīto dzirdētu visi kriminālprocesā iesaistītie speciālisti.
Lai atbilstoši Stambulas konvencijas prasībām labāk aizsargātu cietušos un pastiprinātu atbildību par vardarbību ģimenē, Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā, pilnveidojot gan esošās normas, gan iekļaujot jaunus kriminālatbildības veidus. Piemēram, šobrīd likums neparedz atbildību par ilgstošu personas vajāšanu, taču likumprojektā tā ir paredzēta. Likumprojektā paredzētais sods par vajāšanu – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Valsts policijai (VP) nav statistikas, cik vidēji gadā no vecāku redzesloka pazūd mazi bērni, jo ir tikai kopējie dati par meklēšanā esošajiem nepilngadīgajiem. Taču šādu gadījumu par laimi ir maz, un tie arī uzreiz plaši izskanējuši masu medijos. Šovasar šādi gadījumi ir divi - Rūdolfs un Abragciemā pazudušais Hugo.
Veselības ministrijas vadība kopā ar medicīnas nozares pārstāvjiem turpināja aizsākto darbu pie mediķu darba samaksas attīstības un apsprieda vienotas amatu vērtēšanas modeļa izveides, kurā tiks ņemta vērā ārstu un māsu izglītība, kvalifikācija un atbildība. No šiem rādītājiem būs atkarīga arī samaksa par darbu.
Rojā no 28. līdz 30.jūlijam jau sesto reizi norisinās kino, mākslas un mūzikas festivāls "RojaL”. Pasākums sāksies ar svinīgo atklāšanu un kopumā ilgs trīs dienas, kuru laikā apmeklētāji varēs noskatīties ap 50 dažādu filmu, to vidū pavisam jaunas Latvijas animācijas filmas, Eiropas Kino akadēmijas nominēto īsfilmu programmu, kā arī baudīt mūziku un izstādes.
Valdība šonedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam. Īpaši nosacījumi gan ir funkciju ziņā lielākās iestādes Valsts policijas vadītājam. Arī ekspertu teiktais liecina – vairāk darāmā ir policijas lauciņā.
Satraukumu sociālajos tīklos un arī medijos raisījuši jautājumi, kas skar pacientu datu drošību. Kāds iedzīvotājs Oskars pamanīja, ka viņa medicīnas dati ir pieejami medicīniskās diagnostikas informācijas sistēmā SIA "DataMed". Datu valsts inspekcija, kura pēc iedzīvotāju satraukuma sākusi pārbaudi “DataMed”, norāda – Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka ārstniecības iestādei ir jāinformē, ka tā nodod glabāšanā pacienta sensitīvos datus kādam operatoram, piemēram, “DataMed” uzturētai sistēmai.
Pacientu tiesību likums spēkā ir sešus gadus, tomēr joprojām ārstniecības iestādes mēdz likt šķēršļus tam, lai pacienti varētu īstenot savas tiesības. Tā medicīnas sabiedrībā „Ars” reģistratūrā pacientam liedz iepazīties ar savas medicīnas kartes datiem. Šie dati gan var būt izšķiroši svarīgi, lai pacients varētu, piemēram, turpināt ārstēšanos citā iestādē, tās mediķus iepazīstinot ar iepriekš veikto ārstniecību. Kamēr nav ieviesta e-veselība, medicīnas dati ne pacientam, ne mediķiem nav vienkopus pieejami elektroniski.
Latvijas dopinga kontroles sistēmā līdz šim nav bijušas konstatētas problēmas un nav arī bijušas šaubas, ka būtu pārkāpumi vai viltojumi, tā norāda Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK). Arī Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļa norāda, ka kolēģiem uzticas un ārvalstu laboratorijas, kurām Latvija sūta analīžu rezultātus, tiek kontrolētas.
Nesen izveidotais Informācijas centrs imigrantiem konsultējis aptuveni 100 trešo valstu valstsvalstpiederīgo. Centrs darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kur var saņemt konsultācijas un atbalstu par dažādiem jautājumiem. Piemēram, vai cilvēks ar termiņuzturēšanās atļauju var reģistrēties Nodarbības valsts aģentūrā (NVA) kā darba meklētājs, vai arī – kā iekārtot bērnu dārziņā.