Pusdiena

Armēnijas galvaspilsētā izceļas masu nekārtības

Pusdiena

Pusdiena 21.07.2016

Bez pacienta piekrišanas medicīnas dati nodoti sistēmai «DataMed»

Bez pacienta piekrišanas medicīnas dati nodoti sistēmai «DataMed»

Satraukumu sociālajos tīklos un arī medijos raisījuši jautājumi, kas skar pacientu datu drošību. Kāds iedzīvotājs Oskars pamanīja, ka viņa medicīnas dati ir pieejami medicīniskās diagnostikas informācijas sistēmā SIA "DataMed". Datu valsts inspekcija, kura pēc iedzīvotāju satraukuma sākusi pārbaudi “DataMed”, norāda – Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka ārstniecības iestādei ir jāinformē, ka tā nodod glabāšanā pacienta sensitīvos datus kādam operatoram, piemēram, “DataMed” uzturētai sistēmai.

Oskars uziet savus medicīnas datus

Par SIA “DataMed” Oskars Polmanis uzzināja pavisam nejauši. Lūkojoties “Gulbja laboratorijas” mājaslapā atrada norādi uz „DataMed” arhīvu. Bija vēstīts, ka visu analīžu vēsturiskie rezultāti atrodami šajā saitē. “DataMed” lapā Oskars ienāca autorizējoties, izmantojot internetbankas autentifikāciju.

Oskaram tas radīja ne mazums jautājumu: „Kādā veidā mani dati ir nokļuvuši pie citas juridiskas personas? Turklāt man neviens taču nav to teicis, ka tas tā tiks darīts. Man personīgi tas bija liels pārsteigums un zināmā mērā nepatīkams pārsteigums. Sanāk, ka jebkādi vēsturiskie medicīnas dati – analīžu un diagnostikas rezultāti – nokļūst kādas privātas juridiskas personas rīcībā un nav jau īsti zināms, kas ar šiem datiem pēc tam notiek. Vai tie tiek gana droši glabāti, cik droši glabāti, kas šos datus var redzēt un ko ar šiem datiem var gribēt iesākt?”

Oskars ieraudzīja, ka “DataMed” arhīvā ievietoti ne tikai viņa laboratorijas analīžu rezultāti, bet arī dažādos laikos viņam veikti citi izmeklējumi, piemēram, “Veselības centrā 4” un Rīgas 1.slimnīcā. Senākais ieraksts ir par aptuveni desmit gadu vecu izmeklējumu - tas ir laiks, kad "DataMed" sāka darbību. Ja vēlas iepazīties ar datiem, kas vecāki par mēnesi, par to ir jāmaksā no trīs līdz 15 eiro.

Tā kā medicīnas dati ir sensitīvi, aizsargājami un īpaši glabājami, Oskars savas pārdomas uzrakstīja sociālajā tīklā “Facebook” un drīz vien sociālajos tīklos sākās liela rezonanse.

"DataMed" kā pacientu datu arhīvs

Pacientu tiesību speciāliste, zvērināta advokāte Solvita Olsena vispirms norāda, ka par “DataMed” ir ļoti maz informācijas: „Mēs jau nezinām, uz kāda tiesiskā pamata ārstnieciskās iestādes ir nodevušas šos datus privātuzņēmējam. Tāpēc ir jāveic pārbaude, vai šie līgumi ir likumam atbilstoši, vai ārstniecības iestādes un privātuzņēmējs ievēro visas likumā noteiktās prasības, un tālāk jāpārbauda, kādā mērā pacientu tiesības tiek ierobežotas vai nodrošinātas šādā sistēmā.”

Solvita Olsena arī jautā, vai ārstniecības iestādes ir ar pacientu vienojušās, ka viņu dati tiek glabāti pie trešās personas, vai pacienti ir par to informēti un ko darīt, ja pacienti iebilst pret datu glabāšanu kādas privātās personas serveros.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Kārlis Ketners Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka ministrija ir lietas kursā par līgumiem, kas slēgti starp ārstniecības iestādēm un “DataMed” par datu uzglabāšanu. "Jautājums ir, vai pacients ir piekritis datu apstrādei," teica Ketners, norādot, ka Veselības ministrija lūgusi Datu valsts inspekciju pārbaudīt sistēmu.

Datiem piekļūst trīs puses

Lai noskaidrotu, kas ir “DataMed”, Latvijas Radio devās uz tā mītni Vienības gatvē, netālu no Bērnu slimnīcas. Uzņēmumu izveidoja otolaringologs Jānis Sokolovs, uzņēmumā strādā pieci cilvēki. „”DataMed” ir savā būtībā informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Mēs esam programmētāji sistēmu uzturētāji,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Ančupāns. Vienkāršoti izskatoties, „DataMed” ārstniecības iestādēm kalpo kā ārējais cietais disks – ārējā informācijas sistēma jeb arhīvs, kur medicīnas iestādes iesūta savu pacientu izmeklējumus. Ančupāns atgādina, ka krietni daudz uzņēmumu nodarbojas ar šādiem pakalpojumiem.

Ančupāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka “DataMed” dibināts 2006.gadā, taču "reāla darbība" sākta 2009.gadā. Sistēmā ir pieejami dati par laiku jau no 2000.gada.

Pacienta izmeklējumu datiem piekļūst trīs puses – pats pacients, iestāde, kas veikusi izmeklējumu un iestāde, kurai, ja nepieciešams, piemēram, neatliekamā situācijā, iestāde nosūta izmeklējuma rezultātu.

Problēmas neesot bijušas

Uzņēmuma vadītājs arī skaidro, vai datiem var piekļūt arī paši „DataMed” pārstāvji: „Protams, ka jebkurš sistēmas izstrādātājs piekļūst sistēmai, kuru izstrādā un uztur, par to nav jautājumu. Lai novērstu un izskaustu situācijas, pastāv līguma attiecības ar darbiniekiem, ar mūsu pasūtītājiem, kas reglamentē un regulē to, ka izmeklējumiem piekļūst tikai personas, kam uz to ir tiesības. Sistēmai, protams, piekļūst sistēmas izstrādātājs un uzturētājs.”

Ančupāns norāda, ka uzņēmumam par drošību un atbilstību visiem likumiem ir jārūpējas, tāpēc iepriekš vairākkārt sarakstījušies un konsultējušies ar Datu valsts inspekciju. Inspekcijā uzņēmumu “DataMed” pazīst, pirms pieciem gadiem inspekcija veikusi profilaktisku pārbaudi, un nekādas problēmas nav konstatējusi.

Tad pēc iedzīvotāju satraukuma sociālajos tīklos Datu valsts inspekcija uzsākusi plašu pārbaudi uzņēmumā “DataMed”.

Par datu nodošanu jāinformē pacients

Taču, vai ārstniecības iestādei kā datu pārzinim jāinformē pacients par to, ka viņa dati glabājas pie trešās personas – kāda juridiska uzņēmuma? “Attiecīgajai slimnīcai ir jāinformē, ka nodod glabāšanai viņa sensitīvos datus attiecīgajam operatoram, konkrētajā gadījumā “DataMed” uzturētāja sistēmai. Jā, tas ir obligāts nosacījums. Un attiecīgajai slimnīcai pacients par to ir jāinformē,” norāda Datu valsts inspekcijas pārstāvis Jānis Kāršenieks.

Taču Oskara stāsts liecina, ka ārstniecības iestādes viņu par to, ka dati nokļūs “DataMed” datu arhīvā neinformēja.

Latvijas Radio arī ziņo, ka arī, piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, saņemot no traumpunkta izrakstu, tajā ir norādīts, ka ar rentgena izmeklējuma datiem var iepazīties “DataMed" bāzē. Vai pacients tam piekrīt, jautājumi netiek uzdoti.

Arī “Veselības centrs 4” izmanto “DataMed” pakalpojumus, jo tie ir daudz izdevīgāki, nekā liela apjoma vizuālās diagnostikas datus glabāt savā datu glabātavā. Uz jautājumu, vai pacienti tiek informēti par to, kur glabājas viņu dati, “Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norāda, ka drīzumā izpētīs, vai pacients ir obligāti jāinformē pacienti, kurā vietnē glabājas viņa medicīnas dati. Taču ja, izrādīsies, ka likums to paredz, “Veselības centra 4” sola rīkoties tam atbilstoši un informēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti