Pusdiena

Ietekmīgi republikāņi prasa pārtraukt atbalstīt Trampa kampaņu

Pusdiena

Finanšu ministrija apsver jaunu nodevu bankām

Vardarbībā cietušo bērnu nopratināšanu grib padarīt mazāk traumējošu

Grib radīt īpašu māju vardarbībā cietušo bērnu saudzīgai nopratināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī vardarbībā cietuša bērna pirmā liecība ir pati svarīgākā un pati pilnīgākā, tomēr Latvijā bieži vien bērni uz liecību sniegšanu tiek aicināti atkārtoti, tā arvien un arvien viņus traumējot. Tāpēc tagad Latvijā tapusi jauna iniciatīva veidot bērna māju – vietu, kur bērnu pratinātu vienu reizi īpaši aprīkotā telpā un kur bērna stāstīto dzirdētu visi kriminālprocesā iesaistītie speciālisti.

Piedzīvoto liek atcerēties atkal un atkal

Ja bērns ir cietis, visam būtu jānotiek bērna labākajās interesēs un jābūt pakārtotam bērna vajadzībām, nevis pieaugušo iespējām. Taču realitātē mēdz būt ačgārni – ne vienmēr speciālisti ir atbilstoši sagatavoti, bieži telpas nav piemērotas bērna sāpīgās liecības uzklausīšanai, piemēram, kabinets, kur regulāri iezvanās telefons, sarunājas citi kolēģi.

Turklāt bērni bieži vien tiek atkārtoti pratināti, tā atkal un atkal viņus traumējot.

„Process ir ilgstošs, smagnējs un bieži vien bērnam nedraudzīgs…” atzīst par bērnu un ģimenes politiku atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāve Viktorija Boļšakova.

Tāpēc arvien vairāk speciālistu norāda uz to, ka visām procedūrām, kur iesaistīti bērni, arī kriminālprocesiem, jābūt bērniem draudzīgiem. Latvijā par to īpaši iestājas centrs „Dardedze”, kas aptuveni 15 gadu aktīvi iesaistījies bērnu nopratināšanā un daudz pētījis arī ārvalstu praksi, apmeklējot starptautiskās konferences.

Visiem speciālistiem jānonāk vienā telpā

„Un īstenībā nekas labāks par bērna māju pasaules pieredzē nav…” stāsta “Dardedzes” valdes locekle Laila Balode. Centrs pieredzi par bērna mājas veidošanu smēlies no Islandes speciālistiem.

Balode ieskicē arī, kas ir šī bērna māja: „Bērns tātad ir cietis, kriminālprocesā ir nepieciešama nopratināšana un ekspertīze. Un ir ļoti būtiski, lai, bērnu netraumējot, jau pirmreizējo informāciju iegūtu pēc iespējas visi speciālisti, kuri var būt klāt. Tur būtu jābūt gan policistam, procesa virzītājam, tiesu medicīniskajam ekspertam, sociālajam darbiniekam.

Visiem šiem cilvēkiem būtu jāspēj nonākt vienā mājā, būtu jāspēj atrast veids, kā viņi visi iegūst vienu un to pašu informāciju.

Respektīvi, bērns tiek nopratināts vai savu stāstījumu stāsta kādā telpā, kas tehniski aprīkota tādā veidā, ka informācija tiek translēta uz citu telpu, kur sēž šie speciālisti.”

Piemēram, Islandē šādā mājā ar bērnu runā procesa virzītājs, parasti policists. Latvijā savukārt likums pieļauj divas iespējas – bērna liecības var iegūt ar psihologa starpniecību vai psihologa klātbūtnē. Laila Balode uzskata, ka otra iespēja vairāk atbilst bērna labākajām interesēm. Tad procesa virzītājs atrastos tajā pašā telpā, turklāt nopratināšana tiktu ierakstīta, lai ierakstu var noskatīties speciālisti, kas nav bijuši klāt.

Centrs „Dardedze” uzskata, ka arī Latvijā jāveido šāda bērna māja, un tam piekrīt arī Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija. Jūnijā Noziedzības novēršanas padomes sēdē arī politiskā līmenī atbalstīja, ka jāstrādā, lai ieviestu bērna mājas modeli.

Svarīgākās ir bērna pirmās liecības

„Ir tā, ka [bērnu] vispirms nopratina, tad atdod psihologam, kurš strādā, mācot, kā aizmirst par notikušo, kā sadzīvot, kā iet uz priekšu. Tad atkal ir kārtējā kriminālprocesa stadija, kurā prasa, lai viņš atkal atceras. Tad mēdz būt tā, ka liecības var būt pretrunīgas, jo [bērns] ir aizmirsis kaut ko, kaut kas ir sajucis. Beigu beigās tas arī liedz normāli izmeklēt šīs lietas,” skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Arī „Dardedzes” pārstāve Laila Balode norāda, ka tieši šī pirmā liecība, pirmreizējais materiāls ir vissvarīgākais. To vienbalsīgi secinājuši pasaules speciālisti. „Bērna atmiņa ir ļoti subjektīva un ļoti selektīva. Un, jo vairāk cilvēku ilgākā laika periodā bērnam vairākkārt prasa vienu un to pašu, jo

informācija, ko no bērna iegūstam, deformējas, izmainās - bērns kaut ko pieliek klāt, kaut kas aizmirstas. Līdz ar top nereti var rasties arī pretrunas bērna stāstījumā,” skaidro Balode.

Savukārt, lai varētu īstenot pilotprojektu, finansējumu bērna mājai tagad meklē Labklājības ministrija, šobrīd ārpus valsts budžeta. Ministrija plāno šoruden iesniegs projekta pieteikumu Eiropas Komisijai. Pilotprojekta fāzi plānots īstenot kopā ar “Dardedzi”.

“Protams, kaut gan izklausās vienkārši un ļoti loģiski, tas varētu prasīt kaut ko pamainīt no tā, kā speciālisti ir pieraduši strādāt ikdienā. Kad bērns sākumā nonāk pie vienas iestādes, tad nonāk pie otras, un tieši bērns nonāk, nevis speciālisti nonāk pie bērna. Varētu būt izmaiņas praksē daudzu institūciju darbībā,” saka Labklājības ministrijas pārstāve Viktorija Boļšakova.

Savukārt „Dardedze” vēlētos līdz ar pilotprojektu izmainīt tiesībsargājošo iestāžu attieksmi pret bērnu kā kriminālprocesa dalībnieku un ieviest visā Latvijā arī vienotu bērnu nopratināšanas protokolu – vienotu standartu.

Tā kā Latvijā ir daudz vardarbībā cietušo bērnu, pilotprojektu iecerēts attiecināt uz šaurāku cietušo grupu – seksuālā vardarbībā cietušajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti