Slimnīca uzskata, ka ekonomiski izdevīgāk ir piesaistīt firmu, kurai ir pieredze un pret kuru parādniekiem būs lielāks respekts nekā pret slimnīcas darbiniekiem, kuri atkārtoti zvana, atgādinot pacientu vecākiem un citiem parādiekiem par saistībām.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vēsta, ka BKUS izsludināja konkursu un slēdza līgumu ar uzņēmumu "Lindorff Latvijas filiāle" par parādu piedziņas pakalpojumiem par nepilniem 7000 eiro. Tiesa, BKUS citu vidū izceļas, jo, salīdzinot ar universitātes slimnīcām, kurām pacientu parādi veido ļoti prāvas summas, tur parādi nav lieli.
Pašu piedziņas darbs nedod vēlamo rezultātu
Parādu piedziņas firmu BKUS nolēma piesaistīt ne tāpēc, ka tai būtu daudz parādnieku, bet gan tāpēc ka slimnīcai - kapitālsabiedrībai - kā labam saimniekam ir jārūpējas par finanšu disciplīnu un saviem finanšu līdzekļiem. Tā, piemēram, nevar norakstīt parādus, ja nav darīts viss, lai naudu atgūtu, paskaidro BKUS valdes locekle Ināra Bluķe
"Problēma droši vien vairāk ir tajā, ka diemžēl daļā sabiedrības valda uzskats, ka, pat izvēloties paaugstināta servisa pakalpojumus, pēc tam var aiziet par tiem nesamaksājot, un diemžēl mūsu darbinieku laiks un patērētie gan cilvēkresursi, gan administratīvie resursi nedod vēlamo rezultātu," teica Bluķe.
Atšķirībā no pieaugušajiem pacientiem, bērniem nav jāmaksā pacientu iemaksas. Bērnu slimnīcā vecāki parādā paliek pārsvarā par maksas pakalpojumiem, kuru slimnīcā ir maz.
Salīdzinot ar abām pieaugušo klīniskās universitātes slimnīcām, parādu summas te ir nenozīmīgas – divi trīs tūkstoši eiro gadā. Par pēdējiem trim gadiem – aptuveni 8400 eiro, saka slimnīcas valdes locekle Bluķe.
"Spektrs ir pamatā vecāku izmitināšana, paaugstināta komforta palātas, ko vecāki paši izvēlas, atrodoties šeit, un ko mēs piedāvājam, un atsevišķi maksas medicīniskie pakalpojumi," teica Bluķe.
Viņa piebilst, ka tie ir nevis ambulatorie pakalpojumi, par kuriem vispirms jāsamaksā kasē, bet gan slimnīcas pakalpojumi, kurus var apmaksāt desmit dienu laikā. Vēl parādnieku vidū ir daži bijušie telpu nomnieki – līgumi beigušies, bet parādi palikuši.
Te gan vietā jautājums, kāpēc par gandrīz 7000 eiro slimnīca iepērk parāda piedziņas pakalpojumu, ja pēdējos trīs gados parādi bijuši tikai 8400 eiro.
BKUS pārstāve Ināra Bluķe norāda, ka līgums ir uz nākamajiem trim gadiem un šie 7000 eiro ir maksimālā summa, ko potenciāli varētu maksāt parādu piedziņas uzņēmumam "Lindorff Latvijas filiāle". " (..) Tur ir nosacījums 3% no atgūtās summas. Un tas salīdzinoši, mūsuprāt, ir nedaudz pret to resursu, ko ieguldīja mūsu darbinieki," norādīja Bluķe.
Parādnieki rada galvassāpes daudzām slimnīcām
Parādnieki rada galvassāpes daudzām slimnīcām, kur ārstē pieaugušos, un vairākām jau sen ir līgumi ar parādu piedzinējiem, arī Stradiņa slimnīcai.
Tās pārstāve Lāsma Sīle norāda, ka pacientu parādi pieaug un vidēji mēnesī slimnīca neieņem ap 50 000 eiro.
Vairāk nekā puse rēķinu ir līdz 30 eiro, lielāko daļu pacientu parādu veido pacientu iemaksas, ka saņem valsts apmaksātu pakalpojumu. Daudzi parādā paliek pēc neatliekamās palīdzības saņemšanas.
"Iespējams, ir izveidojusies situācija, ka, vēršoties pēc palīdzības neatliekamā kārtā, pacienti nereti pieņem, ka saņems simtprocentīgi valsts apmaksātu pakalpojumu, taču arī šeit ir pacienta iemaksas par izmeklējumiem, ārstu konsultāciju, manipulācijām," teica Sīle.
Reizēm pacientus ir grūti identificēt, ja neatliekamā situācijā nav līdzi dokumenti vai kuri ir bezsamaņā. Tad Stradiņa slimnīca pielieto biometrisko datu pirkstu nospiedumu lasītāju. Tas izmanto Pilsonības un migrācijas pārvaldes datus. Tā var atrast cilvēku, kam piestādīt rēķinu, kā arī sazināties ar pacienta tuviniekiem, ja cilvēks ir slimnīcā bezsamaņā.
"Novietojam pirkstu uz lasītāja, tas saslēgts ar datu bāzi. Ja attiecīgajā datu bāzē ir šie nospiedumi, tad precizi atlasa un uzāda datus par personu," teica Sīle.
Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcai vidēji ik gadu pacienti parādā paliek ap 600 000 eiro, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāvis Mārtiņš Vilcāns.
"Viss sabiedrības spektrs, bet lielākā daļa ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, bezdarbnieki. Ir, protams, ļaunprātīgi nemaksātāji, kas jau vairākkārt nav norēķinājušies par pakalpojumiem, tacu arī tiem mums nav tiesību atteikt palīdzību," norādīja Vilcāns.
Rīgas Austrumu slimnīcā stāsta, ka parādnieku skaits pēdējos gados daudz nemainās, un parādu piedziņas uzņēmumam atgūt izdodas apmēram ceturto daļu.
