Informācijas centrs imigrantiem visbiežāk konsultē par uzturēšanās atļaujām

Nesen izveidotais Informācijas centrs imigrantiem konsultējis aptuveni 100 trešo valstu valstsvalstpiederīgo. Centrs darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kur var saņemt konsultācijas un atbalstu par dažādiem jautājumiem. Piemēram, vai cilvēks ar termiņuzturēšanās atļauju var reģistrēties Nodarbības valsts aģentūrā (NVA) kā darba meklētājs, vai arī – kā iekārtot bērnu dārziņā.

Ukraina, Krievija, Irāka, Sīrija un Afganistāna – no šīm valstīm Informācijas centrā imigrantiem vērsušies trešo valstu valstspiederīgie, stāsta biedrībā "Patvērums "Drošā māja"".

"Informāciju atrast ne vienmēr ir tik viegli. Mēs zinām, ka pēc tā paša bēgļa statusa iegūšanas cilvēkam ir jāatver bankā konts... ," "Patvēruma "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane pasmaida, ka ne velti mēdz teikt, ka dzīve patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" ir pat ļoti laba, jo tad, kad cilvēks saņem bēgļa vai alternatīvo statusu, tad tikai viss sākas.

"Ko tad mums vajag? Mums vajag mājokli, mums vajag ģimenes ārstu, mums vajag iespēju nopelnīt, jāsaprot, kā mēs izglītosim savus bērnus. Vienā mirklī visas sistēmas Latvijā sagāžas pār manu ģimeni," stāsta Zalcmane.

Viņa uzsver, ka patvēruma meklētāji un bēgļi ir tikai viena no mazām mērķa grupām šajā projektā, kas vērsts kopumā uz trešo valstu valstspiederīgajiem – cilvēkiem, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas ekonomiskās zonas valstu un Šveices konfederācijas pilsoņi. Piemēram, vai cilvēks ar termiņuzturēšanās atļauju var reģistrēties Nodarbības valsts aģentūrā kā darba meklētājs.

"Šie cilvēki galvenokārt saņem atbalstu par termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, par biznesa uzsākšanu, par dažādiem mantojuma jautājumiem, par bērnu iekārtošanu bērnu dārzos.

Piemēram, šobrīd mēģinām atrast vasaras nometnes bērniem ārvalstniekiem. Tomēr galvenais ir šīs termiņuzturēšanās atļaujas, lai būtu izpratne, kā šī iebraukšanas sistēma darbojas, kurā brīdī jāpārskata savi dokumenti un jāatjauno termiņuzturēšanās atļauja," teica biedrības vadītāja.

Piemēram, ķīnietis Tao Ma Latvijā dzīvo jau divdesmit gadu, kopā ar sievu saimnieko Cēsu pusē Raiskuma pagastā viesu namā "Zaķīši". Par lielāko tautiešu problēmu Tao Ma sauc valodas zināšanu trūkumu.

"Laikam ar valodu ir lielākās problēmas. Cilvēki atbrauca, viņiem bija sapnis veidot šeit biznesu vai strādāt. Bet viņi gadu nodzīvoja un devās atpakaļ. Darbu bija ļoti grūti atrast. Arī atalgojums nebija tik liels.

Lielākā problēma ir tas, ka nevari ne ar vienu sazināties dzimtajā valodā. Latviešu valodu vēl saprot ne pārāk labi, atšķirīgas ir arī tradīcijas. Tāpēc bija ļoti grūti," atzīst Tao Ma.

Konsultācijas Informācijas centrā imigrantiem ir bezmaksas. Tās ne vienmēr esot nepieciešamas klātienē, tās arī mēdz notikt elektroniski, piemēram, izmantojot "Skype", gan pa telefonu.

Informācijas centram imigrantiem piesaistīti 11 tulki, kuri var nodrošināt tulkojumu arābu, puštu, dari, farsi, ķīniešu un franču un citās valodās. Pieprasījums ir pilnībā nodrošināts, arī naktī, sacīja Zalcmane no "Patvērums "Drošā māja"".

"Tas ir, protams, atbalsts speciālistiem konkrētu situāciju risināšanā birojā, bet tulki ir devušies arī uz ārstniecības iestādēm. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Tur mums ir viens bērns ar retu saslimšanu, līdz atbalsts mediķiem komunikācijā ar vecākiem ir regulārs un tas šobrīd vēl ir nepieciešams, jo vecāki nerunā latviešu valodā tik labi un arī neatrodas tik ilgi Latvijā," stāstīja biedrības vadītāja.

Informācijas centrs imigrantiem ir ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekts. Kultūras ministrija izsludināja konkursu, kurā uzvarēja "Patvērums "Drošā māja"". Ministrijas pārstāve Solvita Vēvere norāda, ka ministrija ir atbildīga par imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un šis centrs ir lielākā aktivitāte, ko īsteno imigrantu labā:

"Kultūras ministrija ir atbildīga arī par to, lai izveidotu atbalsta sistēmu, kas veicina imigrantu veiksmīgi iekļautos sabiedrībā. Viens no priekšnosacījumiem, lai veiksmīgi imigranti iekļautos sabiedrībā, ka viņi ir ne tikai sociāli nodrošināti un nodrošināti strādāt un mācīties, bet arī, lai viņi būtu par visām savām iespējām informēti," norādīja ministrijas pārstāve.

Projekta kopējais budžets ir aptuveni 940 000 eiro, no tiem lauvas tiesa jeb 75% ir ES finansējums, bet atlikusī daļa ir valsts budžeta nauda. Centra galvenā māja ir Rīgā, taču reģionu filiāles ir Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs un Jelgavā.

Projekts ilgs 20 mēnešus, turklāt gandrīz puse naudas atvēlēta tulku pakalpojumu nodrošināšanai. Taču galvenais – šajā projektā ne tikai palīdz konkrētiem klientiem risināt sasāpējušās problēmas, bet arī apmāca Latvijas dažādu jomu speciālistus, proti, veido ilgtspējīgu koordinācijas sistēma imigrantu atbalstam nacionālā līmenī. Plānota virkne semināru un apmācības par starpkultūru jautājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti