Labrīt

ES gatavo jaunu antidempinga nodevu aprēķināšanas metodiku

Labrīt

Ar kapa ierādīšanas un ikgadēju nomas maksu Jūrmala pilda kapsētu budžetu

Ķuža, Āboliņa un Garbara pārvēlēšana: Paveiktais un darāmais policijā, VUGD un robežsardzē

Ķuža, Āboliņa un Garbara pārvēlēšana: Kas izdarīts un kas jāpaveic policijā, VUGD un robežsardzē

Valdība šonedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam. Īpaši nosacījumi gan ir funkciju ziņā lielākās iestādes Valsts policijas vadītājam. Arī ekspertu teiktais liecina – vairāk darāmā ir policijas lauciņā.

VP priekšniekam Intam Ķuzim amata termiņš beidzas 2.augustā. Viņam darbs ir jāturpina, jo, kā norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), "neredzu, kāpēc viņu lai noņemtu."

Tomēr, atšķirībā no abiem kolēģiem, kurus ministrs vēlas redzēt vadām iestādes arī nākamos piecus gadus, Ķuzim ir dots nedaudz vairāk nekā divu gadu termiņš, kura laikā viņu vērtēs. Jāizpilda vairāki uzdevumi, citādi no amata jāšķiras. Ja izdosies, termiņu var pagarināt. Piemēram, obligāti jāizveido struktūrvienība VP, kas nodarbosies ar svarīgu lietu izmeklēšanu, prioritizējot lietas.

"Saistībā ar Ārvalstu investoru padomes izteikto pārmetumu Latvijai par maksātnespējas procesiem, reiderisma lietām, tādēļ Valsts policijai būs jādod savs ieguldījums.

Mums ir jāatslogo šie policisti, kas spēj tādas lietas izmeklēt no mazāk svarīgiem kriminālprocesiem.  Jo diemžēl ir tā, ka šādu procesu izmeklētājiem var būt vēl 70 kriminālprocesi," teica Kozlovskis.

Ministrs Ķuzim arī uzdevis izveidot noziedzīgu līdzekļu atgūšanas struktūrvienību, atslogot Kārtības policiju no kriminālprocesiem, lai varētu vairāk nodarboties ar prevencijas darbu, un uzlabot policijas saskarsmi ar iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā gada laikā par dažādām nelikumībām aizturēti vairāki augsta ranga policijas darbinieki. Vai šādos apstākļos Ķuzi var atstāt amatā? Kozlovskis uzsvēris, ka Ķuža darbs pārrunāts ar ģenerālprokuroru un arodbiedrībām. Sekojusi atbilde – var turpināt strādāt.

Vairāk jāvēršas pret naida noziegumiem

To, ka VP ir jūtams progress, pamanījusi Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska. Tas gan noticis arī ārvalstu spiedienu rezultātā, piemēram, pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem attiecībā uz policijas vardarbību un apstākļiem policijā.

"Pats Ķuža kungs ar savu personīgo piemēru, būdams baltās lentītes kampaņas vēstnesis – šī kampaņa ir pret vardarbību ģimenē – ir skaidri un gaiši apliecinājis vārdos, ka vardarbība ģimenē ir nepieņemama un aicinājis ziņot par šādiem gadījumiem. Arī sabiedrība bieži tika biedēta ar to, ka patvēruma meklētāji, imigranti varētu radīt lielus draudus drošībai, lai arī to skaits ir ļoti neliels.

Ķuža kungs tieši bija viena no retajām saprāta balsīm, kas pateica, ka lielākus draudus rada sabiedrības vardarbība, nevis patvēruma meklētāji," vērtēja Kamenska.

Kamenska arī norāda – lai gan ierosināto kriminālprocesu skaits par naida runu un naida noziegumiem nav liels, naida runa ir gājusi plašumā, īpaši saistībā ar bēgļu krīzi. Tādēļ būtu jānodrošina, ka visiem policijas darbiniekiem ir zināšanu minimums, kā naida noziegumus atpazīt, izmeklēt un sniegt atbalstu cietušajiem.

Gaida, ka kriminālprocesus izmeklēs ātrāk

Tiesībsargs Juris Jansons savukārt norāda, ka kopumā VP darbā ir uzlabojumi, tomēr ir atsevišķas jomas, kur policija varētu labāk strādāt.

"Protams, ja mēs runājam par izmeklēšanas termiņiem, mēs būtu stipri priecīgāki, ja no cilvēktiesību viedokļa, no tiesībām uz taisnīgu tiesu, no saprātīgiem termiņiem, prasītos, ka tie ir samērīgāki, stipri īsāki.

Jo kriminālprocesam vai administratīvo pārkāpumu procesam ir jābūt saprātīgā termiņā, pēc iespējas ātrākam. Bieži vien redzam, ka ekspertīzes nepietiekami savlaicīgi taisītas, jo nepietiek ekspertu, un kriminālprocesi ievelkas," teica Jansons.

Norāda uz nepietiekamu motivāciju un izglītību

Cilvēku trūkums, mainība, problēmas ar motivāciju un izglītību – uz šādām problēmām policijā norāda Latvijas Universitātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Viņa dzirdējusi, ka mazāk kvalificētiem darbiniekiem varētu piešķirt tiesības veikt procesuālas darbības, lai augstāk kvalificētie strādātu ar smagajām lietām.

Pareizi, ka gudrākie izmeklēs sarežģītākās lietas, taču arī tā dēvētās vieglās lietas nevar uzticēt pilnīgi jebkuram – jābūt atbilstoši sagatavotam, sacīja Strada-Rozenberga.

“Šeit ir arī sabiedrības uzticība. Absolūts vairākums sabiedrības saskaras ar tām vienkāršajām, tām, ko politiķi sauc par mazsvarīgajām lietām. Ievārījumu burciņu zādzība, velosipēdu zādzība, huligānisms, vieglie miesas bojājumi. Tas ir tas, ar ko saskaras lielākā cilvēku daļa ikdienā. Tā drošības sajūta cilvēkam sākas ar to brīdi, kad viņš saprot, ka viņu pasargās un aizsargās, ja pret viņu arī kaut ko vieglu izdarīs, nebūt ne smagu ekonomisku noziegumu, ko izdarījis visiem zināms politiķis," teica Strada-Rozenberga.

Daudz darāmā patvēruma meklētāju tiesību jomā

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Oskaru Āboliņu iekšlietu ministrs Kozlovskis vēlas šajā amatā redzēt turpmākos piecus gadus, jo Āboliņš sevi labi parādījis ekstremālās situācijās, piemēram, Zolitūdes traģēdijas laikā. Kā priekšnieks, kurš pats gatavs uzņemties glābšanas darbu vadību.

“Līdz ar to, gribētu teikt, ka viņam iekšā ir degsme un vēlme strādāt, tas ir pilnīgi jūtams.

Pozitīvi tas, ka viņa vadībā mēs ļoti ilgi, bet tomēr beidzot pieņēmām Saeimā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu," sprieda Kozlovskis.

Ministrs arī atgādina, ka Valsts robežsardzes priekšnieka Normunda Garbara darbu savukārt pozitīvi novērtēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Arī ASV eksperti, vērtējot austrumu robežu, secinājuši, ka darbs robežsardzē pieejamo resursu ziņā tiek organizēts atbilstoši un labi.

Latvijas Cilvēktiesību centrs gan norāda, ka daudz kas būtu darāms patvēruma meklētāju tiesību īstenošanā, īpaši viņu informēšanā par viņu tiesībām, arī juridisko palīdzību.

Vairāk jāvērtē padarītais, ne turpmāk darāmais 

Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilze Bērziņa-Ruķere savukārt norāda, ka šo trīs iestāžu vadītāju amata pienākumu termiņa pagarināšanas procedūra ir stipri nepārdomāta. Proti, sabiedrībai nav īsti skaidrs, kas un kā vērtē, piemēram, policijas darbu.

Viņasprāt, vērtējumam, piemēram, par policijas darbu, būtu jānāk no prokuratūras, Valsts kancelejas, tiesībsarga, sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un vēl citām institūcijām.

"Uzstādījumam vajadzētu nevis būt, nevis, kas jāizdara vēl nākamajos divos gados, bet, kas tiešām ir padarīts pēdējos piecos gados.

Tādā gadījumā cilvēki redzētu, kas ir tie sasniegumi, kurus vērtētu kā pozitīvus un sabiedrība gribētu, lai tie turpinās. Jautājums ir arī, kā sistēmas iekšienē paši darbinieki vērtē savu priekšnieku," teica Bērziņa-Ruķere. Viņa piebilst, ka, piemēram, Nīderlandē ir policijas valde un uz policijas šefa amatu ir vēlēšanas.

Valdība par visu trīs iestāžu priekšnieku termiņu pagarināšanu lems otrdien, 26.jūlijā. Kā liecina dienaskārtība, par katru tiks lemts atsevišķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti