Mediķi briest jaunām protesta akcijām

Nepietiekams finansējums

Mediķi kārtējo reizi atgādināja valdībai un Saeimai, ka trūkums veselības aprūpes budžetā ir milzīgs. Valdība neuzklausot ne Eiropas Komisiju, ne Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas norādījušas, ka finansējums veselības aprūpei Latvijā ir steidzami jāpalielina.

PVO ieteikusi finansējuma veselības aprūpei Latvijā līdz 2020.gadam palielināt līdz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd veselības aprūpei Latvijā tiek novirzīts finansējums 3,1% apmērā no IKP. Arodbiedrība cer, ka finansējums tiks palielināts vismaz līdz 4% no IKP.

LVSADA vadītājs Valdis Keris kliedēja vairākus mītus, kas, pēc viņa teiktā, pēdējā laikā izskanējuši no valdības puses. Pirmais – ka valstij nav naudas, tāpēc veselības aprūpes budžetu nevarot palielināt. Keris norādīja, ka tā nav patiesība, jo Latvijā ir atsevišķas nozares, piemēram, izglītība un kultūra, kur finansējuma līmenis salīdzinājumā ar vidējo Eiropā esot pārsniegts, bet tajā pašā laikā ir tādas nozares kā sociāla aizsardzība un veselība, kur katastrofāli trūkst naudas.

Tāpat, pēc Kera sacītā, mīts esot arī tas, ka, veselības aprūpei novirzot 1% sociālās apdrošināšanas nodokļa ieņēmumu, tikšot sagrauta sociālā aizsardzība. Prakse veselības aprūpei novirzīt daļu sociālo iemaksu ieņēmumu veiksmīgi darbojas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī lielākajā daļā Eiropas Savienību valstu.

Gatavi protestēt

Keris norādīja: ja tagad valdība neieklausīsies mediķu vēstījumā un nepalielinās finansējumu ne tikai par apsolītajiem 34 miljoniem eiro nākamajā gadā, bet arī par papildu 70 miljoniem eiro, mediķi ir gatavi jaunām protesta akcijām.

Mediķu arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa atgādināja, ka līdzšinējās protesta akcijas nav līdzējušas, jo valdība tajās nav ieklausījusies. Jaunajās protesta akcijās varētu būt balto halātu vai balto čību dalīšana pie valdības vai Saeimas nama, akcentējot lielo mirstību Latvijā.

"Līdz šim akcijas, kas ir saistītas ar piketiem, neviens no valdības puses nav īsti izdzirdējis. Streikot valdība pati mums ir noliegusi, jo gandrīz visas slimnīcas ir neatliekamās palīdzības, palīdzība ir jāsniedz visiem iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama. Saprotam, ka tomēr ir vajadzīgas jauna veida akcijas, kas piesaistītu sabiedrības un valdības uzmanību. Viens veids varētu būt izdalot baltus halātiņus gan pie Saeimas, gan pie Ministru kabineta ar uzrakstu: “Nāc strādāt,” vai arī  varētu izdalīt baltās čībiņas, jo mirstība Latvijā diemžēl pieaug," atzina Bāriņa.

Tāpat varētu būt kādi skeči, uzvedumi par labā un ļaunā cīņu pie Saeimas nama vai arī parakstu vākšana.

Ja valdība mediķos neieklausīsies, tad 16. augustā mediķi jau detalizētāk apspriedīs savas prasības par konkrētiem procesu veidiem.

Izmaiņas vien 2018.gadā

Naudas apjoms, kas nākamgad tiek skaidri solīts, ir 35 miljoni eiro, taču, lai pacienti sajustu reālus uzlabojumus, būtu nepieciešama lielāka summa, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina veselības ministre Anda Čakša.

“Mēs sākām runāt par 35 miljoniem, bet, protams, mēs būtu priecīgi, ja tie būtu 70 miljoni plus pie šiem 35 miljoniem. Lai būtu tāds īstens ieguvums iedzīvotājiem, kā piekļūt pie ārstiem, gan nozarē strādājošie būtu mierā,” sacīja Čakša.

Pašlaik tiek apspriesti trīs veselības apdrošināšanas modeļi. Lai kuru no tiem valdība izvēlētos un apstiprinātu, tam ietekme uz nozari varētu būt 2018.gadā, ne nākamgad, jo tas prasa daudz izmaiņu, sacīja Čakša.

Optimālākais no piedāvātajiem papildu finansējuma modeļiem būtu viena 1% pārdalīšana no sociālā budžeta, atzina premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) preses padomnieks Andrejs Vaivars.