Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja pienākumus pēc tā līdzšinējā direktora Pētera Druķa aiziešanas no amata uz laiku uzņēmies viņa līdzšinējais vietnieks Māris Demme, ziņo Ekonomikas ministrija.
Saeima ceturtdien, 30. martā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas tostarp paredz aizliegumu dažādās atrakcijās, arī cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus. Šāda kārtība attiecināma arī uz ceļojošajiem cirkiem. Taču aizliegums neattiecas uz priekšnesumiem, kuros uzstājas mājas vai lauksaimniecības dzīvnieki, piemēram, zirgi un pūdeļi.
Sabiedrība par atklātību „Delna” identificējusi iespējamu interešu konfliktu Veselības ministrijā – valsts galvenā onkoloģe Dace Baltiņa, kas konsultē Veselības ministrijas lēmumu pieņēmējus, paralēli strādā un saņem finansiālu atlīdzību no farmācijas kompānijas, kas virza konkrētu onkoloģisku preparātu.
Veselības nozarei ar plāksteri uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina nepietiks, ir nepieciešams ilgtermiņa risinājums, kā nodrošināt trūkstošo naudu šai jomai. Tādas atziņas trešdien, 22.martā izskanēja no deputātiem Saeimas Sociālo lietu komisijas un budžeta un finanšu komisijas kopsēdē, kas bija veltīta iecerētajām reformām. Pašlaik veselības aprūpei tiek tērēti 9,6% no valsts budžeta, bet nākotnes mērķis ir šo skaitli palielināt līdz 12%.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē otrdien, 21. martā, vienbalsīgi atbalstīts priekšlikums no 1. jūnija atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja par to netiks paaugstināta darba samaksa. Gala lēmumu plānots pieņemt LVSADA padomes sēdē aprīlī, jo priekšlikums vēl jāvērtē pašiem mediķiem arodorganizācijās un Latvijas Māsu asociācijai.
Lai nodrošinātu bērniem ar kustību traucējumiem no visas Latvijas pieejamu un modernu rehabilitāciju bez maksas, bērnu rehabilitācijas centrs "Poga” un labdarības organizācija ziedot.lv uzsācis labdarības akciju. Centru "Poga" izveidoja pirms gada kā sabiedrības dāvanu bērniem gaidāmajā Latvijas simtgadē.
Pērn oriģinālo zāļu vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 19 eiro un 60 centi, savukārt, ģenēriskajām jeb patentbrīvajās zālēm vidējā cena – kopumā četras reizes mazāka, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati. Pēc aģentūras ziņām, cilvēki ģenēriskās zāles, kas ir līdzvērtīgas oriģinālajām, pērk arvien biežāk, taču 24% no pārdotajiem iepakojumiem joprojām ir oriģinālās zāles.
Lai noskaidrotu, vai grūtības atrast mājokli ir izšķirošās, kas patvēruma meklētājos raisa pārdomas pamest Latviju, Sabiedrības integrācijas fonds sācis darbu pie pilotprojekta. Plānots šajā projektā iesaistītajām bēgļu ģimenēm, visticamāk, no Sīrijas, kādu laiku segt mājokļa īri, līdz bēgļi sāks strādāt un pelnīt paši.
Lai patvēruma meklētāji varētu saņemt pabalstu, viņiem būtu jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kādi attiecas uz Latvijas mazturīgajiem iedzīvotājiem. Šāds ir viens no 17 priekšlikumiem, ko trešdien, 15.martā, skatīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tomēr uz to skeptiski raugās Iekšlietu ministrija.
E-veselības sistēmas funkcionalitātes risinājumi ir pabeigti, taču līgumus par sistēmas lietošanu vairākums ģimenes ārstu pagaidām kavējas slēgt – to darījuši tikai 14%. Tā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas pārstāvji, kurus uzaicināja atskaitīties par līdz šim paveikto.
Lai gan kādā daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē izplatījusies leģionāru slimību jeb legionelozi izraisošā baktērija, tomēr Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda - pēdējos piecos gados Latvijā nav novērojams būtisks šādas saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.
Ja novadā nav aptiekas, zāļu iegāde mēdz būt pamatīgs izaicinājums – tas atklājās vienā no raidījumiem par Ciblas novadu Latvijas Radio ierakstu sērijā "Farmācijas neredzamā vara". Risinājums ir jāmeklē. Veselības ministrija (VM) pagaidām nav nākusi klajā ar priekšlikumu, kā visiem reģionu nodrošināt aptiekas, taču Konkurences padome (KP) uzskata – risinājums varētu būt tā dēvētās aptiekas uz riteņiem jeb izbraukuma aptiekas, kādas jau ir vairākās valstīs.
Pakāpeniski līdz 2020.gadam ir jāatsakās no krīzes laikā pieņemtā risinājuma - normālā pagarinātā darba laika mediķiem, un beidzot mediķiem ir jāsāk maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Ar šādu priekšlikumu nākusi Veselības ministrija (VM), un šāds priekšlikums guva atbalstu Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kas to virzīs uz Sociālo lietu komisiju.
Strīdīgais Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidēšanas jautājums karāsies gaisā vēl vismaz divas nedēļas. Lai gan vēl pirmdien, 6.martā, priekšpusdienā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja rīkojuma projektu par augstskolas likvidāciju, ko otrdien, 7.martā, bija plānots skatīt valdībā, pēcpusdienā bija jauns pavērsiens – koalīcijas padome tomēr nolēma jautājuma izskatīšanu atlikt uz divām nedēļām.
Veselības ministres Andas Čakšas paziņojums par algu celšanu slimnīcās 24 stundu režīmā strādājošajiem mediķiem nozarē izsaucis ne tikai pozitīvas reakcijas, bet arī neizpratni.
Slimnīcām, kas sniedz diennakts palīdzību, jau šogad novirzīs papildu finansējumu neatliekamās palīdzības sniedzēju - mediķu, tajā skaitā dzemdību nodaļās strādājošo, algām. Tā ceturtdien, 2.martā, pavēstīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS izvirzītā), un to apliecināja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Asas diskusijas trešdien, 1.martā, Saeimas Sociālo lietu komisijā izsauca jautājums, vai veidot centralizētu olšūnu donoru reģistru vai arī sistēmu, kas uzdotu ārstniecības iestādēm apmainīties ar ziņām par olšūnu donorēm. Komisija pēc pusgadu ilga pārtraukuma pievērsās daudz diskutētajiem likuma grozījumiem par olšūnu ziedošanu cerībā, lai līdz šīs Saeimas sesijas beigām priekšlikums trešajā lasījumā beidzot tiktu izskatīts.
No trešdienas, 1.marta, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) vadīs Juris Gaiķis, kurš rotācijas kārtībā pārcelts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Savukārt līdzšinējais par invaliditātes noteikšanu atbildīgās komisijas vadītājs Andris Zīverts pēc 11 gadiem šajā amatā uzrakstīja atlūgumu.
Pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rubrikas "Farmācijas neredzamā vara" sižetiem par lielo aptieku tīklu koncentrāciju un "minimonopolu" veidošanos Latvijas pilsētās Saeima, visticamāk, uzdos Ministru kabinetam pētīt situāciju farmācijā. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Pirms dažiem gadiem īpaši izveidotajā nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā, kur visiem datiem par bērniem jāsaplūst vienkopus, ne visas iestādes ziņas vispār ievada, pamanījusi Iekšlietu ministrija. Līdz ar to aina iestādēm neveidojas pilnīga. Lielākās problēmas ir ar pašvaldību sociālo dienestu ievadītajiem datiem.