Iepriekš bija ziņots, ka Ķuzis amatā tiks apstiprināts vēl uz mazliet vairāk nekā diviem gadiem, savukārt pārējie divi - uz pieciem gadiem.
Ķuža amata termiņš pagarināts līdz 2018.gada 20.septembrim, savukārt Garbara un Āboliņa amata termiņš pagarināts līdz 2021.gada 20.septembrim.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) no šiem dienestu vadītājiem viņiem noteiktajā darba termiņā sagaida konkrētu uzdevumu izpildi.
Smagāko uzdevumu pakete Ķuzim
Atšķirībā no Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības dienesta priekšniekiem, kuri iestādes turpinās vadīt pilnu termiņu - nākamos piecus gadus, Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim termiņš amatā pagarināts tikai līdz aiznākamā gada 20.septembrim - tātad nedaudz vairāk kā divus gadus.
Šo gadu laikā Ķuzi vērtēs, izteicies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Jautāts, vai šādu lēmumu nevar uztvert kā zināmu neuzticēšanos no ministra puses, Ķuzis attrauc ar „absolūti nē,” piebilstot - ja būtu neuzticēšanās, tad jau viņa otrdien šeit, valdības sēdē nebūtu. Taču ir vienošanās ar ministru par smagāko uzdevumu izpildi.
„Nu tad arī skatīsimies, jo laiks iet, un tā tālāk. Skatīsimies, jo būtībā Valsts policijas priekšnieka darbs nav viegls, un tā garoza, ka ir ikdienā jābauda no šī kukuļa, ir pietiekoši smaga un daudz prasa veselības un enerģijas un tamlīdzīgi. Pagaidām šos divus gadus esmu, un tad jau skatīsimies,” sacīja Ķuzis.
Ķuzim uzdotie galvenie uzdevumi nākamajiem diviem gadiem ir šādi: izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana un divu jaunu struktūrvienību - sevišķi smago ekonomisko noziegumu izmeklēšanas vienības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības – izveide.
„Es ļoti apzinos, ko es uzņemos, un es esmu gatavs pildīt šos uzdevumus, īstenot šos projektus, par ko mēs esam vienojušies ar ministra kungu, es esmu gatavs strādāt,” sacīja Ķuzis.
“Tas ir jautājums par šo ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanu, tas ir pats galvenais, un neskatoties uz to, ka es esmu atvaļinājumā, ikdienā darbs turpinās, cilvēki strādā pie šiem projektiem. 8.augutā pēc atvaļinājuma es nākšu dabā. Uz gada beigām jau būs skatījumi, priekšlikumi, kas būs jāatbalsta un kur var būt nepieciešams kāds papildu finansējums,” norādīja Ķuzis.
Kozlovskis norādīja arī uz nepieciešamību turpināt uz sabiedrību vērsta policijas darba ieviešanu, lai policisti savā rīcībā un komunikācijā būtu par piemēru citiem.
Garbars piekritis termiņa pagarināšanai sarežģītā laikā
Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars savukārt atzīst, ka piekritis termiņa pagarināšanai sarežģītā laikā. Aizturēto skaits uz robežas aug, bet robežsardzei nav papildu resursu.
„Būtiskākā prioritāte, ņemot vērā to ka robežsardzes resurss paliek nemainīgs un netiek solīta tā krasa palielināšana, ir nodrošināt šodienas situācijas pārvarēšanu un saglabāšanu tādā stāvoklī, kā tas ir šodien,” sacīja Garbars.
“Šodien mums ir situācija, kad ir krietni vairāk pārkāpēju šogad nekā pagājušajā gadā. Pagājušajā diennaktī nakts laikā aizturēts 21 cilvēks, un protam, tas cilvēku un tehniskais resurss, kas ir mūsu rīcībā, ir krietni ierobežots,” norādīja robežsardzes priekšnieks.
Viņš pauda, ka nav sagaidāms būtisks resursu palielinājums, Valsts robežsardze virzīs grozījumus normatīvajos aktos, piemēram, atbilstoši šodienas situācijai aktualizēs Valsts robežsardzes likumu, un nāks ar jaunām politikas iniciatīvām.
Valsts robežsardzes priekšniekam Garbaram turpmāk jāveic dienestam uzticēto uzdevumu veikšana, kas paredz konkrētus pasākumus vidējā termiņā valsts robežas kontroles un aizsardzības spēju stiprināšanai. Tas ietver gan austrumu robežas infrastruktūras sakārtošanu, gan to pasākumu īstenošanu, kas apstiprināti konceptuālajā ziņojumā un rīcības plānā "Par valsts austrumu robežas kontroli un aizsardzību".
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” atzina, ka arodbiedrībai ar robežsardzes vadītāju bija domstarpības, kas saistītas ar darbinieku sociālajām garantijām. Bet “sadarbība neveidojas ar dienesta vadītāju”, iespējams, šajos divos gados, kopš iekšlietu dienestos var veidot arodbiedrības, vadītājs vēl nepaspēja apzināties, ka ir arodbiedrība un tai ir nozīmīga loma.
Arī nākotnē arodbiedrība turpinās aktīvi darboties, un arī otrdien sarunā ar Garbaru arodbiedrības pārstāvji apliecināja, ka gatavi sadarboties.
Āboliņam vairāki darbi jau iesākti
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš pēc valdības lēmuma par termiņa pagarināšanu gatavs ķerties pie problēmu risināšanas. Ir doti uzdevumi, taču daudz darbu jau aizsākti.
„Mūsu akūtās problēmas ir zināms un ir papildu finansējums piešķirts ar valdības gādību gan tehnikas iegādei, tie darbi ir procesā. Es gribētu cerēt, ka tas nākotnē turpināsies, ka mēs būsim uz šī viļņa un mums labi veiksies ar attīstības lietām. Jāsaprot pareizi, ka ilgstoši mūsu problēmas netika risinātas,” sacīja Āboliņš.
Ugunsdzēsības dienesta priekšnieks arī piebilda, ka tuvākajos gados dienests pievērsīs lielu uzmanību ugunsdzēsēju profesionālajai sagatavotībai gan teorētiskā, gan praktiskā ziņā, piedaloties apmācībās ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Āboliņa vadībā augstā līmenī ir parādījis sevi profesionāli glābšanas darbos traģiskajos notikumos, ar kuriem Latvija bija saskārusies pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā. Dienestam ir jāturpina profesionālā izaugsme, kā arī jāstrādā pie Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma ieviešanas praksē.
