Ventspils slimnīcas lietā, kur bojāgājušas divgadīgās pacientes vecāki vērsušies tiesā pret Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu par morālā kaitējuma kompensāciju, izlūgums netika panākts – slimnīcas un iepriekš krimināllietā notiesātā ārsta Dzintara Marnauzas pārstāvjiem neizdevās vienoties.
Nekad iepriekš masu medijos nav tik daudz vēstīts par vēža profilaksi, laicīgu atklāšanu un ārstēšanas iespējām, tāpat arī definēti un iedarbināti „zaļie koridori”, tomēr joprojām pakalpojumu pieejamība vēža pacientiem klibo. Tā atzīst onkologi, aicināti vērtēt Onkoloģiskās modrības gadu, kas pamazām tuvojas noslēgumam.
Lai palīdzētu ārvalstīs no ģimenēm izņemtajiem Latvijas bērniem, iestādēs izkristalizējušies vairāki risinājumi. Piemēram, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā sākusi uzrunāt latviešu ģimenes, kuras vēlētos kļūt par audžuvecākiem bērniem, kas izņemti no tautiešu ģimenēm. Tāpat arī institūcijas apsver risinājumus, kā nodrošināt to, lai Latvijas atbildīgās iestādes nekavējoties uzzinātu no ārvalstu dienestiem, ja no ģimenēm ārvalstī izņemti bērni.
Šobrīd galvenais uzsvars nebūtu jāliek uz finansiālām prasībām, bet gan uz jautājumu, kāpēc notika tas, kas notika – tā Latvijas Radio saka ārsts Dzintars Marnauza. Viņu pērn notiesāja krimināllietā, kur izmeklēja divgadīgas meitenes nāvi Ventspils slimnīcā. Tiesa ārstam piesprieda gadu un desmit mēnešus ilgu nosacītu brīvības atņemšanu un gadu liedza nodarboties ar ārstniecību. Toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš ārstu apžēloja, un viņš varēja ātrāk atsākt strādāt. Tagad mirušās meitenes vecāki par morālā kaitējuma kompensāciju tiesājas ar slimnīcu otrās instances tiesā, un šonedēļ lietā varētu būt pavērsiens.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien plāno sākt skatīt krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā miljona eiro apmērā. Par šādu noziedzīgu nodarījumu lietā apsūdzētas sešas personas, kuras, kā noskaidrots izmeklēšanā, darbojušās grupā. Prokuratūra uzsvērusi, ka valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā.
Savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana ir jāaizliedz ne tikai ceļojošajos cirkos, bet visos pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos, uzskata Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Nav tādu tēmu, kas skolā būtu jāaizliedz. Skola tāpēc ir skola, lai skolotu - mācītu spriest un runāt pilnīgi par visu. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst filosofs Igors Šuvajevs.
Izdegšanas sindromu kā arodsaslimšanu ārsti diagnosticē salīdzinoši reti - aptuveni desmit cilvēkiem gadā, taču tas ir daudz biežāk sastopams, uzsver arodārsti. Izdegšanas sindroms slēpjas zem citām diagnozēm, un to bieži neidentificē kā arodsaslimšanu, kas ir saistīta ar stresu darbā.
Jautājums, kā ietaupīt elektroenerģiju, nodarbina daudzu uzņēmēju prātus. Risinājuma meklēšanā lielā projektā iesaistījās arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, un nu var rādīt darba augļus. Tā ir unikāla līdzstrāvas elektroapgādes sistēma, kas ļaus ietaupīt līdz pat 25 procentiem elektroenerģijas. Šo sistēmu izstrādā un aprobē sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu «Daimler AG» izmantošanai «Mercedes-Benz» automobiļu rūpnīcā. Projektā iesaistīti desmit partneri no sešām Eiropas valstīm — Latvijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas.
Maluzvejnieki kļūst arvien viltīgāki, izveicīgāki, bieži darbojas grupās, un viņi ir ļoti labi aprīkoti. Tāpēc arī Valsts vides dienestam jāspēj cīnīties tikpat augstā līmenī, proti, jābūt atbilstošam un mūsdienīgam pretsparam. Dienests izsludinājis iepirkuma konkursu piecu bezpilota lidaparātu jeb dronu iegādei – tos izmantos cīņā ar maluzvejniekiem, lai no gaisa labāk kontrolētu zveju Baltijas jūrā un jūras piekrastē. Tos ņems līdzi plānveida pārbaudēs un sūtīs gaisā izlūkos, saņemot ziņas par iespējamiem pārkāpumiem. Pieredzi dienests esot pārņēmis no kolēģiem Igaunijā. Latvijas Radio sazinājās ar Igaunijas Vides inspekciju un atklājās, ka tās darbinieki akcentē ne tikai ieguvumus, bet arī aicina ņemt vērā riskus.
Trešdien Kurzemes apgabaltiesa apelācijas kārtībā sāks skatīt plašu rezonansi guvušo krimināllietu, kurā par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu apsūdzēti divi vīrieši, kuriem iepriekš piespriests piespiedu darbs.
Latvijas mērogā unikālu un vēl nebijušu operāciju veikusi ārstu mikroķirurgu un onkoķirurgu komanda Latvijas Onkoloģijas centrā. Pēc balsenes audzēja izoperēšanas pacientam ārsti atjaunoja balseni, izmantojot audus no viņa apakšdelma. Ārsti uzsver - ja šādu operāciju nevarētu veikt, tad audzēju nāktos izoperēt līdz ar balseni, un pacients zaudētu runas spējas.
Pakistānis Imrans Ali ar četriem bērniem Latvijas pilsoņiem, par ko Latvijas Radio stāstīja pagājušonedēļ, pēc plašu rezonansi ieguvušā sižeta ir atradis darbu, sācis apgūt latviešu valodu un ir pateicīgs līdzcilvēkiem Latvijā par sniegto atbalstu.
Jau vairākas nedēļas Stokholmas centrālajā stacijā no Malmes ieceļojošos bēgļus ar siltām pusdienām un pirmās nepieciešamības sadzīves precēm sagaida brīvprātīgie. Viņiem aktīvi palīdz un pievienojas daudzi vietējie cilvēki.
Vairāk nekā 400 bērnu piedzimuši valsts apmaksātajā neauglības ārstēšanas programmā, kurai šajā rudenī aprit trīs gadi. Nacionālā veselības dienesta rīcībā gan ir dati tikai par dzemdībām, kas apmaksātas no valsts naudas, taču 404 dzemdības ir atzīstams skaitlis, saka dienestā.
Latvijai svarīgs ir katrs tās bērns, bieži saka politiķi - demogrāfijas veicinātāji. Taču bērnu atgriešanās mājās ne vienmēr ir viegla, un tā var atgādināt šķēršļu joslu, liecina pakistānieša Imrana ģimenes stāsts. Bažās par bērnu drošību Pakistānā pēc sievas latvietes nāves Imrans uz mūsu zemi atveda viņu bērnus - četrus Latvijas pilsoņus: meitas trīnītes un dēlu. Imrans ļoti vēlas strādāt un piedalīties Latvijas dzīvē, taču šo vēlēšanos vēl nav izdevies piepildīt.
Katrs otrais pacients, kas sirgst ar uroloģiski onkoloģisku slimību, pie ārsta nāk par maksu - ar šādu satraucošu statistiku iepazīstina Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti. Ārsti arī pamanījuši, ka vīrieši kļūst arvien apzinīgāki, taču, piesakoties pie ārsta, saskaras ar problēmu - nevar laikus nokļūt pie ārsta garo rindu dēļ, un zaļais koridors nefunkcionē.
Vai pašvaldības spēs visiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt vietu bērnudārzā? Vai vecākiem būs jārēķinās ar lielākiem izdevumiem par privātu bērnudārzu? – par šādiem jautājumiem satraukušies nu ir daudzi vecāki.
No 10.septembra cilvēki, kurus sārusi diagoze vēzis, atkal var piedalīties onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” bezmaksas atbalsta grupās. Tās kopā sanāk jau trīs gadus, taču ne vasarās, kad biedrība rīko citus pasākumus vēža pacientiem.
Tagad ir vēl vairāk jautājumu nekā atbilžu – tā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) galavārda zvēraudzētavas "Grobiņa", kā iepriekš izskanēja, nosalušo ūdeļu lietā saka dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Dienests secinājis, ka ūdeļu mazuļi nemaz neesot nosaluši, tāpēc izbeidzis administratīvo lietvedību. Proti, zvēraudzētavas veterinārārstes sastādītais akts par dzīvnieku nosalšanu satur nepatiesu informāciju, vēsta PVD.
Jūnija sākumā a/s „Grobiņa” kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā.
Otrdien Latvijā sākas jaunais mācību gads, taču, piemēram, Zviedrijas skolās tas jau nosvinēts pirms dažām nedēļām un mācības rit pilnā sparā. Taču, lai izlauztos dzīvē, visvairāk jāmācās ir jauniešiem, kas Zviedrijā ir patvēruma meklētāji un bēgļi, un viņu motivācija apgūt zviedru valoda ir apbrīnojama - tā stāsta skolā Norčēpingā, kur viesojās Latvijas Radio un kur mācās 250 bēgļi - tikpat, cik Latvija plāno uzņemt divos gados.
Pirmdien vakarā aptuveni 30 cilvēki sapulcējušies pie Kultūras ministrijas, lai paustu, ka Latvijā ir arī cilvēki, kuriem kam rūp tas, lai nelaimē nonākušie bēgļi šeit tiktu gaidīti un pieņemti.
Jauno mācību gadu ar bažām gaida Bērnu slimnīcas acu ārsti – iepriekš sporta stundās un arī treniņos ik mēnesi slimnīcā nonāca bērni, kas, spēlējot florbolu, bija guvuši acu traumas. Tāpēc ārsti vēlas par to brīdināt un informēt vecākus, trenerus, sporta skolotājus un jauniešus, un arī aicināt ievērot drošību.
Ikvienam bērnam ir tiesības tikt uzņemtam dzīvesvietai tuvākajā skolā. Tā uzsver Tiesībsarga birojs, kas konstatējis, ka tā notiek ne vienmēr. Piemēram, bērna dzīvesvietai Zasulaukā tuvākā skola atrodas kilometra attālumā no mājām, turklāt, lai nokļūtu skolā, bērnam nebūtu jāšķērso neviena intensīvas satiksmes iela. Taču tā nav mikrorajona skola, un bērnam jādodas uz skolu, kas atrodas divreiz tālāk, un jāšķērso intensīvas satiksmes krustojums, kas zināms ar lielu ceļa satiksmes negadījumu skaitu. Tādu piemēru min Tiesībsarga birojs. Pēc biroja domām, tiek pārkāpts Izglītības likums.
Kurzemes apgabaltiesa līdz oktobra vidum atlikusi civilprasības izskatīšanu lietā, kur nepareizi izvēlētas ārstniecības dēļ pirms vairākiem gadiem slimnīcā nomira divgadīga meitene.
Ne vienmēr Latvijas valstspiederīgie, pārceļoties uz ārvalstīm, zina mītnes zemes tradīcijas un likumus bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, un sekas var būt smagas – tā secinājusi Tieslietu ministrija (TM). Tāpēc nepieciešama ir koordinēta, vienota rīcība, lai palīdzētu aizstāvēt Latvijas valsts piederīgo bērnu tiesības ārvalstīs. Valdībai sagatavotajā informatīvajā ziņojumā viens no ministrijas priekšlikumiem ir veidot darba grupu, kas izstrādātu rīcības plānu. Tāpat arī ir priekšlikums apmācīt vēstniecību darbiniekus pārrobežu ģimenes tiesībās un vēstniecību mājaslapās piedāvāt vecākiem noderīgas ziņas par atbildīgajām iestādēm un likumiem mītnes zemē.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas attaisnoja Daini Rūtenbergu, kuru tiesāja par Krievijas karoga kāta bojāšanu mītiņa laikā. Viņa atbalstītāji šādu tiesneša spriedumu sagaidīja ar aplausiem.
Pagājušajā trešdienā, 5.augustā, vēlu vakarā Valsts policijas aizturētais Imantas pedofils ir 20 gadus vecs jaunietis, kurš dzīvojis ārpus Rīgas un kuram aizturēšanas brīdī bijusi gāzes pistole. Iepriekš policijas uzmanības lokā viņš nonācis saistībā ar narkotiku lietošanu, kā arī kādas sīkas zādzības dēļ.
