Laima Slava: Laikmetīgā deja Reikjavīkā uzlādē kā salūts

Turpinājums dejas kritiķu radošajai darbnīcai Islandē (par sākumu lasiet šeit), kad daudz spriests un rakstīts par laikmetīgo deju, ir došanās pie dejotājiem. Dienā, kad līst un retumis aiz mākoņiem pazib saule, ir brīnišķīga iespēja ielūkoties Islandes dejas kompānijas mēģinājumā, kur top laikmetīgās dejas izrāde „Un debesis pārvēršas par kristāliem”, tās pirmizrāde notiks 30.oktobrī.

Horeogrāfe Siga Sofija ir jauna, enerģiska un pārliecināta māksliniece, kas radījusi horeogrāfiju septiņiem dejotājiem, kustībā attēlojot skaistuma brīdi, kāds pārņem, redzot izšaujamies salūta puķes vai ūdenskrituma šļakstus. Šo momentu, kad aiz skaistuma aizraujas elpa, viņa ir nolēmusi pārvērst dejas izrādē. Un salūtam Islandē noteikti ir iepriecinoša nots - ja dienas pārsvarā  ir pelēcīgi lietainas, tad krāsainās ugunis debesīs noteikti rada bezgalīga prieka sajūtu. Mēģinājumā vērotajās deju kustībās neko īpaši jaunu vai neierastu neredzu, tomēr ticu, ka izrādes kopējā noskaņa ar tērpiem, gaismu un dažādiem efektiem sniegs mākslas notikuma sajūtu.

Tā kā daudzi Islandes horeogrāfi skolojušies Eiropā, spriest par kaut kādu tikai viņiem raksturīgu laikmetīgās dejas virzienu nevarot, taču sava ziemeļniekiem raksturīga izjūta par pasauli viņos noteikti ir.

Dejas kritiķi jau iepriekš sprieduši par to, ka, vērtējot dejas izrādes, svarīgākais ir emocijas, ko darbs rada.

No islandietes Seseljas Magnusdotiras uzzinu, ka, tāpat kā citur Eiropā, arī Islandē ir horeogrāfi, kas strādā kā neatkarīgi mākslinieki, radot izrādes sev vai diviem trim dejotājiem. Un te aktīvi darbojoties tikai kādi 10 horeogrāfi. Interesanti, ka Islandes dejas izrādes agrāk retāk, bet pēdējā laikā biežāk parādās starptautisku deju festivālu programmās. Tā šogad Berlīnes festivālā iekļauti pat trīs Islandes laikmetīgās dejas darbi. Varbūt te notiek kaut kas īpašs, un mēs esam to intuitīvi sajutuši pirms citiem?!

Mans secinājums, trīs dienas esot kopā ar dejas kritiķēm no piecām valstīm: viņas visas ļoti mīl deju, dejotājus un kustību kā tādu. Labi saprot, kādus ierobežojumus vai pat šķēršļus māksliniekiem uzliek finansiālie nosacījumi, viņas stundām ilgi var runāt par procesiem ap dejas mākslu, arī filozofēt par deju. Un man ir sajūta, ka laikmetīgā deja cieši vieno cilvēkus. Ja vēl dažkārt dzird sakām: es laikmetīgo deju nesaprotu, tad dejas kritiķi, manuprāt, gatavi rakstīt par to, lai arī ar teksta starpniecību palīdzētu izprast šo dejas tehniku.

Radošā nometne tiem, kas raksta par deju, turpināsies nākamā gada aprīlī Vīlandē (Igaunijā) un jūnijā Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti