Kultūras rondo

Top pirmā Eiropas dziesmu grāmata

Kultūras rondo

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina uz Latgales dienu

Desmit Jaņa Rozentāla gleznas. Piektais stāsts: Kārdināšana

Desmit Rozentāla gleznas: Kārdināšana

Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.

Mākslas zinātniece Inta Pujāte stāsta, ka Rozentāla “Kārdināšanas” ir gleznas, kuras mākslinieks gleznojis vairākkārt savā dzīvē.

“Pašlaik ir zināmi trīs varianti, kas glabājas Nacionālajā mākslas muzejā,” saka Pujāte, skaidrojot, ka “Kārdināšanu” viņa izvēlējusies, jo Rozentālam tā bija ļoti zīmīga tēma. “Viņu ir interesējis parādīt, kā tad tai čūskai izdevās Ievu sakārdināt. Šo faktu es uzzināju no diplomāta Kārļa Zariņa atmiņām.”

Mākslas zinātniece norāda, ka pirmajā “Kārdināšanas” variantā, kas tapis ap 1899. gadu, ir attēlota Ieva, kas vēl baidās.

“Variantā, kurš ir uzgleznots 1909. gadā, Ieva jau ir kļuvusi mazāk noraidoša un jau ir gatava ņemt aizliegto augli,” turpina Pujāte. “Bet vislabākais variants ir uzgleznots 1913. gadā, kurā Rozentāls rāda čūsku ar sievietes galvu. Tā ir tradīcija, kuru mēs atrodam renesansē un citu 19. gadsimta beigu mākslinieku darbos. Mēs pat dzirdam, ka it kā viņa saka vārdus, kas ir izšķiroši Ievas rīcībai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.”.”

Rozentāls ar gleznas kompozīciju rāda, ka Ieva jau ir gatava krist kārdinājumā, jo čūskas aste ir aptvērusi sievietes figūru. Mākslas zinātniece skaidro, ka panākta paradīzes noskaņa, kuru piepilda ziedu smarža, “jo krāsas liktas tā, ka tās mazliet mirguļo”.

Kārlis Zariņš savās atmiņās raksta, ka Rozentāls Pirmā pasaules kara laikā uzgleznojis vēl vienu “Kārdināšanu”. Tad, kad mākslinieks gleznu pabeidzis, viņš esot teicis: “Tagad es varu mirt, jo man ir izdevies parādīt visu, kā esmu vēlējies.”

“Diemžēl nav tuvāku ziņu par šo darbu,” saka Pujāte. “Zināms, ka tas bijis Zariņa īpašumā.”

Mākslas zinātniecei nav izdevies redzēt ne šo gleznu, ne tās reprodukciju, tāpēc viņa atzīst, ka nevar spriest par to, kāds ir bijis šis darbs. Zariņš dzīvojis Londonā, tāpēc mākslas pētniece pieļauj, ka glezna varētu būt tur saglabājusies.

“Kardināšana” līdz šim pieminēta kā laikmeta liecība un raksturīga glezniecības tēma. Rozentāls vairākkārt ir gleznojis arī Ādamu un Ievu, kā arī atsevišķi Ievu. Laikabiedri viņu pat dēvējuši par Ievu gleznotāju.

“Māksliniece Lilija Dinere, kas strādā pie Latvijas Pasta ievērojamo cilvēku pastmarku sērijas, arī Rozentālam ir izvēlējusies vienu darbu, tieši “Kārdināšanu”. Tā kā šī tēma arī mūsdienās interesē māksliniekus,” stāstījumu noslēdz Pujāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt