Pirmajā raidījumā mākslas vēsturniece Edvarda Šmite iepazīstina ar vienu no pazīstamākajām, taču arī noslēpumainākajām Jaņa Rozentāla gleznām - 1913. gadā tapušo “Princesi ar pērtiķi”, kurā redzama gracioza rudmataina princesīte un sarkanā tērpā ietērpts pērtiķēns.
Mākslas eksperte atklāj, ka viņu reiz sameklējušas divas Nacionālā Mākslas muzeja apmeklētājas.
“Izrādījās, ka viņu vecmāmiņa un vecvecmāmiņa ir bijusi modelis šai princesītei, un ģimene šo stāstu glabā,” stāsta Šmite.
Pagājušā gadsimta sākumā Rīgā darbojās biedrība "Kunstecke". Šajā biedrībā kopš paša sākuma ļoti aktīvi darbojās Janis Rozentāls un viņa tolaik labākais draugs Bernhards Borherts.
1913. gadā karnevāla laikā, visticamāk - februārī, biedrība noorganizē romiešu svētku karnevālu. Starp viesiem ir arī kāda jauna meitene ar jocīgu vārdu Goto Fon Zeka. Draudzenes meiteni noformē kā kārtīgu romieti. Viņa tiek pie rudas parūkas. Tērps, kas viņai mugurā, ir vienkārši liela orientāla šalle. Lai būtu skaistāk, viņai virsū sakarinātas krelles un važiņas. Meitene dejo, bet panākumi ir tādi, ka visi aplaudē un lūdz deju atkārtot.
Šmite domā, ka tieši šīs dejas laikā Rozentāls noskatījis meiteni par modeli. Goto savās piezīmēs raksta, ka devusies uz Rozentāla darbnīcu pēc pāris dienām. Vispirms viņa lūgta pusdienās Alberta ielas dzīvoklī, bet pēc tam kāpuši augšā uz mākslinieka darbnīcu.
Goto stāsta, ka Rozentāls visu laiku bijis ārkārtīgi korekts. Viņš tikai vienu reizi noskūpstījis meitenes roku pie elkoņa. Tas esot mākslas cildinājumam.
Par pērtiķīti ir cits stāsts. To pieminējis Rozentāla dēls Miķelis, kuram tobrīd bija pieci gadiņi. Ar pērtiķīti nācis čigāns, kurš par katru pozēšanas dienu saņēmis rubli.
Kārlis Dziļleja skaidrojis gleznu ar mākslas un mākslinieka attiecībām. Māksla ir tik spēcīga, ka dancina mākslinieku kā pērtiķīti. Šmite uzskata, ka tas varētu būt viens no minējumiem. Mākslas vēsturniece pieļauj, ka gleznā varētu būt apspēlēta doma par to, ka mūžīgi sievišķais padancina vīrieti.
“Mēs varam tikai minēt, un droši vien šī minēšana kopā ar acu prieku par krāsām, par skaisto sievieti, - tas viss kopā veido šīs gleznas noslēpumu,” rezumē mākslas vēsturniece.
