Krievu dramaturģe Ļubova Gruzinova lugu „Septiņas dienas paradīzes dzīvē” rakstījusi 2013.gadā, par pamatu ņemot Bībeles tēmu par pasaules radīšanu – mītu par Ādamu un Ievu, taču piedāvājot mūsdienīgu risinājumu: Paradīzē mīt jauni Ādams un Ieva, jo pirmie, kuri krita kārdinājumā, baudot augļus no aizliegtā laba un ļauna atzīšanas koka, ir izdzīti no Paradīzes un dzīvo zemes virsū. Te kopā ar viņiem arī abu dēli Kains un Ābels.
Šie jaunie – Ādams un Ieva - joprojām mīt Paradīze, taču turpat ir kritušais eņģelis Lucifers (izrādē saukts Lucers), kurš cenšas izprovocēt Dieva dusmas, arī nepārtraukti kārdinot Ievu:
Pēc pirmizrādes skatītāju atsauksmes ir dažādas.
„Man beigas bija par īsu. Man vajadzēja vēl mazliet, un tad man būtu asaras. Bišķi, bišķi vajadzēja ilgāk, bet – sulīgs, patiess, dziļš,” stāstu raksturo kāda skatītāja.
„Man daudz kas likās tāds savādāks, citādāks, uzrunājošs. Man liekas [izrāde ir] kā apliecinājums tam, kā mēs tagad jūtamies,” uzsver cita skatītāja.
„Bišķiņ jāpaiet laiciņam, lai saprastu, vai patika vai nē. Bišķiņ jāsagremo, teiksim tā,” – savukārt atzīst vēl kāda skatītāja. „Es nesaku, ka nepatīk, bet, [ja teiktu], ka es būtu ļoti lielā sajūsmā, tad es melotu.”
„Ļoti dziļa. Lika daudz ko pārdomāt, jo principā ar kristīgām tēmām ikdienā nesaskaros un par to neaizdomājos, bet tagad – ļoti aizkustināja. Ir tiešām cilvēkiem par ko aizdomāties,” saka vēl viena skatītāja.
„Man likās tā kā mazliet par garu. Pietrūka dinamikas un kaut kā tāda...” spriež kāds skatītājs. „Otrais cēliens bija labāk skatāms.”
Savukārt vēl citam skatītājam vislabāk patikuši baltie eņģelīši.
Pēc izrādes iespēja aprunāties ar izrādes horeogrāfi Lieni Gravu, viņa šajā iestudējumā ne tikai veidojusi kopējo izrādes horeogrāfiju, bet pati piedalās izrādē un kopā ar Rūdolfu Gediņu atveido eņģeļus. Lugā eņģeļiem ir rakstīts teksts, taču šie eņģeļi nerunā, toties izteiksmīgi darbojas.
„Man bija diezgan liels pārsteigums, ka vajadzēja pašai spēlēt, jo parasti, ja es taisu horeogrāfiju, es vienkārši taisu un skatos no malas,” stāsta Gediņa, atzīstot, kā sākumā bijis grūti būt gan iekšā, gan redzēt no malas. Procesu atvieglojis tas, ka horeogrāfes partneris arī ir dejotājs. Tieši Gediņa lūgusi, lai eņģeļiem noņem tekstu, jo viņa neuzskatot sevi par aktrisi. Turklāt pieradusi izteikties ar kustību.
Eņģeļi nav klasiski ne pēc izskata, ne kustībās, izspūris matu ērkulis un, kā raksta kāda skatītāja: pidžamām līdzīgi tērpi. Tie ir balti ar melniem punktiem. Bet tikpat netradicionāls varētu šķist Vecais, kas sēž galda galā spilgti oranžā ziedu motīvu uzvalkā, gan malkojot vīnu, gan uzsmēķējot.
Arī aktieri Kaspars Gods un Edgars Pujāts norāda, ka Vecā un Lucera lomas nav klasiski Dieva un Lucifera tēli.
Izrādē Ievas lomā Latvijas Kultūras akadēmijas 4.kursa studente Samira Adgezalova, savukārt Ādamu atveido Edgars Ozoliņš, Kains ir Viktors Ellers, bet Ābela lomā Sandis Pēcis.
Iestudējumam palīdzējuši tapt scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Dž. Dž. Džilindžeram šis ir otrais darbs šosezon Liepājas teātrī, abiem iestudējumiem režisors izvēlējies mūsdienu krievu dramaturģiju - gan izrādei „Žanna”, gan jaunākajam iestudējumam „Paradīze”.
