4.maijā pēc vērienīgas rekonstrukcijas svinīgi atklātā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas jaunajā daļā „Latvijas māksla.1945.-2000.” ir arī gleznotājas Džemmas Skulmes leģendārā „Mana tautas dziesma”, kas tapusi Prāgas pavasara iespaidā 1968.-1969.gadā.
Māksliniece atzīst, ka savā ziņā ir padomju zemes "produkts", jo tikai viņas agrīnā jaunība pagājusi neatkarīgajā Latvijā. Lai arī padomju laikā latviešu mākslas meistari tika pārvērsti par mācekļiem, tad bija arī cerību gadi, stāsta Džemma Skulme. 1956.gadā mākslā ienāca jaunā mākslinieku paaudze.
"Tie bija latviešu un pasaules mākslas skoloti, bet arī guvuši apmācību Padomju Latvijas Mākslas akadēmijā," turpina māksliniece, pieminot viņas tēva piezīmēs rakstīto, ka Mākslas akadēmijā togad notiek studentu sacelšanās. "Ienāca jauna paaudze ar jaunu garu un vēlēšanos grozīt, ja ne laikmetu, tad mākslu."
Gleznas "Mana tautas dziesma" tapšanas laikā mākslinieki, runājot Džemmas Skulmes vārdiem, "jau bija stipri atbrīvoti savā glezniecībā". Mākslinieces atbalsts bijusi viņas tēma - tautasdziesma dažādās variācijās, taču patiesībā gleznā attēlotā brēcošā tautumeita ar norauto kroni ir izvarota.
No 25.aprīļa līdz 6. maijam Latvijas Radio 1 plkst.7.50 programmas „Labrīt!” ietvaros un plkst. 11.05 raidījumā „Kultūras Rondo” skanēs sižeti par desmit latviešu māksliniekiem, kuru darbi izstādīti renovētajās LNMM zālēs.
Visas cikla epizodes redzamas arī video formātā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Sižetu cikls stāsta gan par padomju periodu Latvijas mākslā, gan to, ka 80. gadu otrajā pusē Latvijas māksla ir politisko notikumu avangardā. Vēlāk 90. gados gleznotāji pievēršas padomju gadu tabu – abstraktajai mākslai. Notiek radikālas izmaiņas mākslas mediju hierarhijā – dominē instalācijas, objekti, procesuāli un vides mākslas darbi.
