Laima Slava: Piezīmes no dejas pētniecības nometnes Islandē

Rudenīgi lietainajā Islandē ir patīkami tikties ar piecu valstu (Islandes, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Latvijas)  laikmetīgās dejas kritiķiem, horeogrāfiem un dejas pedagogiem. Lai spriestu par kritiķa un laikmetīgās dejas mākslinieku attiecībām, radošie domātāji un arī es dodamies uz skaistu vietu Laugarvatnu, kur klusā Islandes dabas ieskautā nomaļā viesu namā var nodoties aizraujošām sarunām par to, kāpēc jārada, kāpēc jāveido horeogrāfija.

Taču nopietnas sarunas  par laikmetīgo deju var sākties tikai tad, kad tās dalībnieki paši iekustinājuši savus ķermeņus un sajutuši gan pēdu iespiešanos grīdā, gan skeletonistu kustību guļus uz grīdas, gan seju sašķiebjot, kā ēdot citronu un pretēji - atplaukstot bērnišķīgā smaidā. Šajā ķermeņa kustību priekā mūs ieved  horeogrāfe un pedagoģe no Zviedrijas Mao Matilda Sahlina.

Pēc tam mēs visi esam ieinteresēti saprast, kāpēc ir vajadzīga dejas izrāde, kādēļ horeogrāfi rada deju un kāpēc skatītājs skatās? Šos jautājumus uzdod islandiete Sesselje Magnusdottira, dejas kritiķe un pedagoģe ar pieredzi. Šķietami ļoti vienkārši jautājumi, taču sarunas izvēršas interesantas un saturīgas. Ja horeogrāfe, radot deju, vēlas, lai viņas sapņi sastaptos ar citiem, tad - kas ir tas, kas traucē skatītājam šo sūtījumu notvert? Arī dejas kritiķes pamato, ko vēlas no izrādes, kurai vairāk svarīgs emocionāls, kurai intelektuāls piedzīvojums. Radošās nometnes laikā katram uzdevums uzrakstīt rakstu, lai pēc tam to kopīgi apspriestu.

Lai arī laikmetīgās dejas ienākšana katrā no šīm piecām valstīm ir mazliet atšķirīga, šajās sarunās un pieredzē visi dalībnieki ir vienlīdzīgi - tā Dānijas pārstāve piekrīt dejas kritiķei no Igaunijas un islandiete apstiprina latvietes  secinājumus. Tas liecina, ka laikmetīgā deja ir vienojoša un arī kaut kādā ziņā līdzīga šajās zemēs.

Dažkārt jau koķetējam par to, kas ir laikmetīgā deja, uzsverot, ka parastam cilvēkam to grūti saprast. Taču tās definīcija ir vienkārša: dejas žanrs, kas radies pēc klasiskā baleta, no modernās un postmodernās dejas apvienojuma. Daudzveidīga gan ir laikmetīgā deja un tas, iespējams, rada mulsumu. Tā var būt gan izklaidējoša, gan nopietna, gan abstrakta un vēl visāda.

Radošā nometne tiek papildināta ar izbraukumiem Islandes dabā, kas, iespējams, iespaidojusi šejienes horeogrāfus, bet par to varēšu spriest otrdien, 6.oktobrī, kad dosimies uz Reikjavīku pie Islandes dejas kompānijas.

Šīs tikšanās rīkotājiem - Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijai un žurnāla "Dance.lv" veidotājiem - jau uzkrājusies pieredze, rīkojot šādas radošas sarunas par laikmetīgo deju. Atgādināšu, ka tieši pirms diviem gadiem Rēzeknē notika pirmā šāda radošā nometne "Jauna deja jaunā vietā". Toreiz, 2013.gada oktobrī, jauna vieta bija koncertzāle "Gors", kur savu vietu rādīja arī laikmetīgās dejas mākslinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti