Kultūras Rondo

Situācija grāmatniecībā: viena izdevuma pašizmaksa, tirāžas un starptautiskie tirgi

Kultūras Rondo

Sapņu mežs no stikla. Ernesta Vītiņa darbi LU Dabaszinātņu centrā

Versija - latvieši. Liecības par Latviešu etnogrāfisko izstādi. Ekspedīcijas

Unikālās ekspedīcijās pirms 120 gadiem mēģināja aptvert, kā izskatījās latvieši

Gatavojoties Latviešu Etnogrāfiskajai izstādei pirms 120 gadiem 1896.gadā, tās organizators Rīgas latviešu biedrība (RLB) izlēma, ka veidos latviešu muzeju pretstatā jau esošajiem vācu muzejiem – Kurzemes provinces muzejam un Doma muzejam. Nolēma akcentu likt uz latviešu etnogrāfiju. Lai Latviešu Etnogrāfiskajā izstādē radītu plašu kultūrvēsturisku dzīves panorāmu, bija nepieciešami eksponāti. 

Izstādes organizators bija iecerējis no latviešiem savākt tradicionālo apģērbu, rotaslietas, darba rīkus un mūzikas instrumentus, kas visvairāk atspoguļotu latvieša būtību: latvieša priekus, bēdas, dzīvi vispār.

Latviešu etnogrāfiskās izstādes organizācijas komitejas uzaicinājums dāvināt vai aizdot priekšmetus izstādei. 1896. gads. VN 14477. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

1894.gadā RLB divās nelielās telpās tika sarīkota ekspozīcija 8 vitrīnās. Tomēr, tuvojoties Latviešu Etnogrāfiskajai izstādei 1896.gadā, priekšmetu nav pietiekami daudz, tad Rīgas latviešu biedrība nolemj rīkot ekspedīcijas. Pavisam notika 11 ekspedīcijas. Tajās visvairāk ir pārstāvēta Kurzeme, bet vismazāk Zemgale un Latgale.

Etnogrāfiskās ekspedīcijas dalībnieki un vietējie iedzīvotāji Valkas apriņķa Opekalna draudzes Drusku (Kornetu) pilskalnā. No kreisās: Jaunlaicenes baznīcas kroga krodzinieks Toms Āboliņš, Opekalna draudzes skolas skolotājs Kārlis Millers, ekspedīcijas dalībnieks skolotājs Pēteris Ābols, nezināms, Jaunrozes pagasta skolotājs Dāvids Ozoliņš, nezināms, ekspedīcijas dalībnieks inženierzinātņu students Krišjānis Zīvarts. 1894. gads. Fotografēja ekspedīcijas dalībnieks mākslinieks Jānis Krēsliņš. ZAE 6303. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

"Toreiz jau ar mašīnu nebrauca, bet ar zirga pajūgu, un tad to lielāko ceļa posmu gāja ar kājām, stiepdami visus mērinstrumentus, fotoaparātus, zīmuļus, fotogrāfiskus aparātus. Tad viņi arī aptaujāja tos cilvēkus, vai viņi būtu gatavi ziedot izstādei vai vismaz aizdot uz izstādes laiku kādus priekšmetus.

Viņiem bija uzdevums vērot vietējo sadzīvi, kā ļaudis ģērbjas, kādas viņiem ir tradīcijas, zīmēt, kādas viņiem ir ēkas, tradicionālos apģērbus, pilsdrupas, vākt dažādus dokumentus,"

Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule. 

Viņa atklāj, ka ekspedīcijas dalībniekiem nav bijis arī daudz naudas, līdz ar to pa kādai reizei notikušas arī lietu maiņas, tādējādi cerot īpašumā iegūt ko labāku. Ekspedīcijas arī notikušas no pamatdarba brīvajā laikā. 

1. 1894.gadā 18.jūnijā uz toreizējās Vidzemes guberņas latviešu daļu devās pirmā ekspedīcija. Tā ilga 50 dienas. Maršruts: Sigulda, Krimulda, Turaida, Liepupe, Svētciems, Vecsalaca, Ainaži, Aloja, Matīši, Mazsalaca, Rūjiena, Burtnieki, Valmiera, Valka,u.c. 

Vīrieša portrets. Valkas apriņķa Opekalna draudzes Jaunrozes pagasts. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1894. gadā. ZAE 6363. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

 

2.1894.gada Ziemassvētku brīvdienās folkloras un etnogrāfisko materiālu vākšana Nīcā un Rucavā.

Meitenes Nīcas tradicionālajos apģērbos. Grobiņas apriņķa Nīcas pagasts. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1894. gadā. ZAE 6148. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

3. 1894.gada Ziemassvētku brīvdienās materiālu vākšana Bārtā un Palangā. 

4. 1894.gada Ziemassvētku brīvdienās ekspedīcija Ziemeļkurzemē. Maršruts: Tukums, Dzirciems, Nurmuiža, Vandzene, Talsi, Ārlava, Dundaga, Ģipka, gar jūrmalu līdz Engurei.

5. 1895.gada Lieldienās ekspedīcija Alsungā un kuršu ķoniņu ciemos - Ķoniņu, Dragūnu, Kalēju, Ziemeļu, Viesalgu un Pliķu ciemā. 

1895. gada ekspedīcijas laikā fotografēta sieviete kuršu ķoniņu tradicionālajā apģērbā. Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasts. 1895. gads. Fotogrāfs Jānis Krēsliņš. ZAE 6240. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

6. 1895.gada Lieldienās ekspedīcija Ventspils apkārtnē.

Andreja Tontegodes ģimenes portrets. Abpus fotogrāfijai J. Krēsliņa anotācija: Kurʃemes gub. Kuld apr. Seemeļa brihwзeema burmeiʄtra Andreja Tonteguda gimene. Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta Ziemeļu ciems. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1895. gadā. ZAE 6179. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

7. 1895.gada jūlijā ekspedīcija vairākos Augšzemes apvidos. Maršruts: Linde, Vecmuiža, Valle, Šēnberga, Zalve, Nereta, Sauka, Aknīši, Kaldabruņa, Bebri, Dviete, Dunava, Dignāja, Biržu muiža, Zaļmuiža, Sēlpils, Sece.

8. 1895. gada vasarā un rudenī ekspedīcija Vitebskas guberņas latviešu daļā. Maršruts: Koknese, Līvāni, Preiļi, Jasmuiža, Aglona, Dagda, Rāzna, Bērzgale, Stružāni, Birži, Viļaka, Alūksne, Gulbene, Cesvaine, Lielzere, Piebalga, Dzērbene, Drusti, Nītaure, Mālpils, Ropaži.

Grupas portrets. Daugavpils apriņķis. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1895. gadā. ZAE 6130. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Ģimenes portrets. Valkas apriņķa Alūksnes draudzes Alsviķa pagasts. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1895. gadā. ZAE 6321. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Latvietis. Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta Novomisļu sādža. Gleznoja Jānis Krēsliņš. CVVM 244269, ZAE 4299

9.1895. gada vasarā ekspedīcija uz Ziemeļkurzemi. Maršruts: Usma, Renda, Puze, Ance, Rinda, Pize, Pope, Sarkanmuiža, Ventspils, Vāre, Tārgale, Piltene, Zūras, Užava, Alsunga.

Latviete no Virgas apvidus. Parakstīts apakšā: Wirgā 1895. Krehʄliņu Jahnis. Zem zīmējuma uzraksts: Latweete iʃ Wirgas apwida. Kurʃemes gub. Grobinas apr. Grobiņas apriņķa Virgas pagasts. Zīmēja Jānis Krēsliņš 1895. gadā. CVVM 244268, ZAE 4298. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

10. 1895. gada vasarā ekspedīcija uz Lejaskurzemi. Maršruts: Dižkrūte, Gramzda, Apules pilskalns Lietuvā, Kuršu kāpas Austrumprūsijā.

11. 1895.gadā ekspedīcija Ilūkstes apriņķī.

Togad vēl bija paredzēta virkne papildu ekspedīciju.

Šādas ekspedīcijas un izpēti mākslas vēsturniece Edvarda Šmite Latvijas Radio dēvē par unikālu gadījumu. Gan tāpēc, ka aptverta pētniecībā arī Latgale, ar kuru iepriekš saiknes bijušas minimālas, gan arī tāpēc, ka ekspedīciju metode nebija pie mums pazīstama.

"Rīgas latviešu biedrība ļoti labi apzinājās, ka viņiem ir jāmācās no iepriekšējās pieredzes. No Kurzemes provinces muzeja viņi paņēma ideju, ka vāc visu ko, jo tai muzejā bija, sākot no teļa ar divām galvām, beidzot ar bruņiniekiem un Krievijas ķeizara portretiem," stāsta Šmite, norādot, ka ekspedīcijas metodi biedrība mācījusies gan no Eiropas, gan Krievijas, kur krievu kungi jau agri labi sapratuši, cik valstī ir neiedomājams daudzums dažādu tautību, kas būtu jāizpēta un jāfiksē.

No 27.oktobra līdz nākamā gada 17.septembrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojama izstāde „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. 

2 komentāri
OO
Supperinteresanti.
Daina.
Latvieši skaisti cilvēki.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti