Kultūras Rondo

"Pilsēta pie upes": saruna par filmas estētiku un vēsturisko stāstu

Kultūras Rondo

Rīgas Domā uz jubilejas koncertiem aicina ērģelnieces Larisa Bulava un Ilze Reine

Diskusijā izvērtē e-grāmatu bibliotēkas pirmo darba gadu

Grāmata vienmēr ir līdzi: e-grāmatu bibliotēka svin gada jubileju

Janvāra pirmajā pusē apritēja gads, kopš darbu sākusi e-grāmatu bibliotēka. Lasītāji kā galveno priekšrocību min to, ka grāmata vienmēr ir līdzi. Pašlaik e-grāmatu bibliotēkā ir 309 grāmatas un reģistrējušies 5400 lasītāji. Kultūras informācijas sistēmu centra speciālisti, kas koordinē šo pakalpojumu, cer uz lasītāju skaita pieaugumu nākotnē. Saistībā ar gada jubileju notika arī diskusija "Iemesli lasīt vairāk: ieskats 3td e-grāmatu bibliotēkas pirmajā darbības gadā”.

Diskusija pulcēja plašu klausītāju loku, galvenokārt bibliotēku darbiniekus. Bija gan jautājumi  un vērtējumi, gan e-grāmatu bibliotēkas ieviesēju izsmeļošas atbildes. Darba grupā arī Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga.

"Valmiera savus lasītājus pie e-grāmatām mēģina pieradināt un iepazīstināt jau ilgus gadus, jo mēs strādājam ar e-grāmatu projektu arī no 2013. gada, ieviešot projektu jauniešiem. Un līdz ar to mums arī vairākas nodarbības bijušas un vienmēr ir pieejamas ikvienam interesentam par to, kas vispār [ir] e-grāmatas, kādi ir formāti, kādi ir lasīšanas veidi un tā tālāk," atklāj Olga Kronberga.
Viņa arī skaidro, ka ne vienmēr e-grāmatas izmanto jauni cilvēki.

"Tas bija viens no tiem patīkamākajiem pārsteigumiem.

Nav tā, ka e-grāmatu lasa tikai jaunieši vai jaunāki cilvēki, kas vispār draudzējas ar tehnoloģijām. Tieši caur grāmatām vairāki vecākās paaudzes cilvēki atrada draudzīgu valodu ar tehnoloģiskajām ierīcēm,

jo e-grāmatu lasīšanas iespējas, tās tehnoloģiskās iespējas – burtu izmēra palielināšana, spilgtuma pielāgošana un citas iespējas – atvieglo tieši vecākiem cilvēkiem lasīšanu," atzīst Olga Kronberga.

Pirms gada Zvaigznes dienā darbu sāka e-grāmatu bibliotēka, projekta vadītājs Aldis Liepa no Kultūras informācijas sistēmu centra atzīst, ka tas nav bijis viegli.

"No sākuma tika pamēģināta sistēma, izdevniecības deva grāmatas, tās, kurus varēja dot pamēģināšanai. Mēs iesaistījām bibliotēkas," stāsta Aldis Liepa.

Pilotprojekts bijis veiksmīgs, un tad vairāk nekā gadu paņēmusi projekta saskaņošana, lai izdevniecības atvēlētu grāmatas un pārliecinātos, ka tas ir droši. Kad no izdevēju puses bijusi pārliecība, ka viss ir kārtībā, startēja projekts.

Kā pirmā no izdevniecībām e-grāmatu bibliotēkā iesaistījās "Zvaigzne ABC". Izdevniecībai ir 10 gadu pieredze ar e-grāmatām, varbūt tā skaidrojama šīs izdevniecības aktīvā iesaistīšanās.

"Līgumattiecības bija ilgākais posms, kur nācās saskaņot, jo, pirmkārt, ne ar visiem latviešu autoriem bija jau līgumos ierakstīts, ka ir tiesības veidot e-grāmatas. Tos līgumus mēs pārskatījām. Otrkārt, ne visos līgumos bija ierakstīts arī, ka mēs drīkstam piedāvāt abonēšanas servisos vai bibliotēku servisos, šie jautājumu tika pārskatīti. Un, treškārt, tiklīdz mēs sākām arī sadarbību ar tulkotajām e-grāmatām, arī šie līgumi tika pārskatīti, jo ļoti retos ārzemju izdevniecību līgumos ir uzreiz ierakstīts, ka drīkstam piedāvāt arī e-grāmatas bibliotēkās," skaidro "Zvaigzne ABC" pārstāve Sintija Buhanovska.

Šobrīd ir pieejamas 309 grāmatas un reģistrējušies 5400 lasītāji, lasījumu skaits ir virs 17 000. Ir sadarbība ne tikai ar izdevniecību "Zvaigzne ABC'', bet arī ar izdevniecību "Mansards" un "Prometejs".

Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone min, ka cilvēkiem grūtākais ir pierast pie lasīšanas tiešsaistē.

"Otra lieta – pieradināt izdevniecības, ka tas ir pozitīvi, ka tas ir vajadzīgi un ka tas ir nepieciešama pašiem lasītājiem. Trešais, mēs noteikti esam gada laikā pieradinājuši pie tā, ka katru trešdienu "Trešais tēva dēls" bibliotēkā ir pieejamas trīs jaunas grāmatas. Tā ir vēl viena no labām lietām, kas rosina lasītājus atgriezties atkal. Viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēki ir pieraduši lasīt, un ar to gan mums iet diezgan slikti vispār," vērtē Armands Magone.

Blogere Līva Alksne daudz lasa, viņa ir arī e-grāmatu bibliotēkas lasītāja. Savā blogā viņa raksta par izlasītajām grāmatām, par gūtajiem iespaidiem un sevi.

"Nenoliedzami, e-grāmatu bibliotēkā grāmatu ir mazāk nekā fiziskā bibliotēkā, mazāk, nekā tu varētu paņemt veikalā. Tas lielākais labums, man šķiet, ir tas, ka tev viņa ir pieejama jebkur un jebkurā laikā," atzīst Līva Alksne.

Viņa ir gandarīta, ka projektā ir iesaistījušās izdevniecības "Mansards" un "Prometejs", kas savā ziņā ir nišas izdevēji, kuri piedāvā specifisku literatūru.

"Galvenais ir tas, ka tas vienmēr ir pie rokas. Vienmēr esmu arī uzsvērusi, ka grāmatu lasīšana un literatūras lasīšana ir prasme, kas ir jāizkopj laika gaitā. Un, ja tu to nedari, tad lasīšana kā ieradums atmirst. Bet, ja tev ir ko lasīt un tu esi nospraudis mērķi, tad tas ir lab,i un e-bibliotēka ļauj to grāmatu visu laiku turēt sev klāt, jo internets mums ir visapkārt," uzskata Līva Alksne.

Kā vienīgo mīnusu viņa norāda, ka grāmata jāizlasa divu nedēļu laikā, kaut tagad tas ir mainījies, var pagarināt lasīšanas laiku vēl divas nedēļas.

Lai kļūtu par e-grāmatu lasītāju, cilvēkam ir jābūt reģistrētam kādā no Latvijas publiskajām bibliotēkām. Vēl viens nosacījums, kas iepriecē tieši bibliotekārus – nevajadzētu būt fiziskiem parādiem (neatdotām grāmatām) kādā bibliotēkā.

Visvairāk e-grāmatu bibliotēkā tiek piedāvāti romāni – ir gan biogrāfiskie romāni, vēsturiskie romāni, kriminālromāni, protams, dāmu romāni, kas ir ļoti pieprasīti.

Tāpēc atbilstoši pieprasījumam tiek paplašināts arī e-bibliotēkas saturs. Tāpat iekļauta garīgā un filozofiskā literatūra. Vismazāk ir grāmatu bērniem, jo bērni maz lasa e-vidē.

Sintija Buhanovska uzsver, ka, e-grāmatu bibliotēka ir droša vide.

“Visa lasīšana notiek tiešsaistē, šeit jūs nevarēsiet vienkārši pārsūtīt e-grāmatu kādam citam lietotājam, jūs ejat savā kontā ar saviem lietotāja datiem, viss tiek kontrolēts," skaidro Sintija Buhanovska.

Pirmajā darbības gadā aktīvo e-grāmatu bibliotēkas lasītāju skaitu – 5400 – var salīdzināt ar vienas lielas reģiona bibliotēkas lasītāju skaitu. Pēc gada svinībām plānotas jaunas aktivitātes, tiek uzklausītas arī lasītāju vēlmes un ņemti vērā ieteikumi, kā uzlabot e-grāmatu bibliotēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti