Kā uzsver mākslas pētnieki, mākslinieks ne mirkli nepārstāj būt mākslinieks, arī tad, kad līdzās iepirkumu sarakstam skicē kādu motīvu.
Jau izstādes ievads rosina domu – it kā uz baltas papīra lapas pats Boriss Bērziņš būtu ievingrinājis roku, velkot kāšus vai krītošas zivtiņas. Dodoties tālāk, ir ko pētīt, jo ekspozīcijā šoreiz ierāmēti mākslinieka zīmējumi un skices, kas tapušas nevis uz baltas papīra lapas, bet uz grāmatu un žurnālu lapaspusēm, dažviet sazīmēts tik blīvi, ka pat grūti pamanīt, kas par papīru zem tā, citviet kāds žurnāla raksts vai grāmatas attēls sniedz saspēli ar tapušo zīmējumu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja Gundega Cēbere veidojusi dažādas tematiskas izstādes, veltītas izcilajam gleznotājam, šoreiz izvēlējusies gan neparastu skatupunktu, gan izstādes vietu.
Gundega Cēbere par izstādes veidošanu stāstīja, ka tā ir nejaušība, ka izstāde norisinās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, jo, izvācoties no izstāžu zāles “Arsenāls”, Cēbere, skatoties uz pakām ar mākslas darbiem, saprata, ka ir jāsāk domāt par to, kur jubilejas gada izstāde varētu norisināties. Nacionālā bibliotēka šķitusi kā ideāla vieta, kur rīkot izstādi. Cēbere skaidroja: “Borisam Bērziņam tas ir kaut kas cits. Viņš skatās uz grāmatām citādāk. Tur ir kaut kas, tur ir kaut kas jāatkārto vai ir kāda ilustrācija, kuru var papildināt vai arī ir brīva vieta, kur iznāktu portrets vai figūra, vai kaut kas tamlīdzīgs.”
Boriss Bērziņš skicējis, piezīmējis, piefiksējis ne tikai uz grāmatu lapaspusēm, zīmēts ir gan uz vēlēšanu biļetena, gan uz kartītēm, ielūgumiem, aploksnēm un kaut kas piefiksēts arī līdzās ikdienas pirkumu sarakstiem.
“Tās ir viņa tēmas, idejas, viņa dzīve, ne skices konkrētiem darbiem,” vērtē Gundega Cēbere. Cēbere uzskata – daži darbi ir tik izstrādāti, ka, ja tā nebūtu grāmata, tad to varētu ierāmēt un likt pie sienas: “Tās ir viņa idejas, kā saka, radošā laboratorija īsti ne, bet tā ir viņa dzīve.”
To, ka Borisam Bērziņam ir bijusi veselīga humora izjūta, var redzēt gan viņa pierakstos, gan skicēs. “Tas ir lielas personības skatījums,” uzskata Gundega Cēbere.
Cēbere pārliecināta, ka Borisa Bērziņa darbi ir rosinoši un pati saskārusies ar to, ka jauni studenti nāk un pēta mākslinieka darbus. Iedvesmu no Borisa Bērziņa skicēm studiju laikā konkrētam darbam smēlusies māksliniece Brigita Zelča-Aispure, viņa ir arī šīs izstādes projekta vadītāja.
Brigita Zelča-Aispure stāstīja, ka viņš viņu iedvesmojusi Bērziņa plastika: “Saņēmos un aizgāju līdz Gundegai Cēberei uz Nacionālo mākslas muzeju, parādīju ļoti laipni tās skices, un tādā veidā es sapratu pareizo rakursu. Kopā ar Kristapu Grundšteinu mēs radījām Borisa Bērziņa suvenīru kolekciju, ko mēs arī prezentējām “Arsenālā”. Tika prezentētas Borisa Bērziņa glāzes, kuras nosaucām par “BB” glāzēm, kas ir pūsta stikla glāze Čehijā, kur vienā pusē var malkot kokteiļus, taču otrā pusē baudīt ēdienu, ja ir tāda vēlme, to var lietot no abām pusēm. Tika apkopotas visas ar Borisu Bērziņu saistītās suvenīru lietas – grāmatas, kartiņas.”
Brigita Zelča-Aispure raksturo Borisa Bērziņa darbu kā ļoti plastisku, dzīvu, siltu un iedvesmojošu. Viņa skaidroja – izstādē tiek rādīts tieši Bērziņa darbs un process, kā viņš nokļuvis pie savām ikoniskajām gleznām un formām: “Tu redzi to, ka viņš pēta ikonas, un pēc tam pārnes viņas aizvien tālāk un tālāk.”
“Fascinējošs tās viņa darba spējas un tieksme visu laiku sevi pilnveidot. Lai tad, kad viņš taisa lielos darbus, viņš spēj perfekti ievilkt to līniju un zināt, ka tā ir tieši tāda, nevis mēģināt riskēt un eksperimentēt. Viņš eksperimentē te, uz papīra, uz lapām. Pilnīgi vienalga, kas tā ir par grāmatu. Viņš mēģina kopēt, atdarināt, improvizēt. Ņemot vērā, ka grāmatas padomju laikā bija deficīts, bet viņš to atļaujas un dara,” stāstīja Zelža-Aispure.
Izstādes dizainu veidojis Verners Timoško. Motīvs, kas sagaida izstādes apmeklētājus, Vernera Timoško vārdiem, ir kā krītošas zivtiņas, kas tika izveidots kopā ar Brigitu Zelču-Aispuri un ir izstādes vadmotīvs. Verners Timoško stāstīja, ka šāds “ķēpājums” Borisam Bērziņam esot bijis ļoti raksturīgs. Sākotnēji liekas, ka tas ir netīšām, taču, arvien vairāk skatoties uz viņa darbiem, var pamanīt, ka šīs “zivtiņas” atkārtojas. Veidojot izstādes vadmotīvu, neesot bijis viegli, jo katra krītošā zivtiņa ir pārzīmēta no kāda Bērziņa darba.
Verners Timoško par izstādes veidošanu stāstīja: “Mēs spēlējāmies dažās vietās ar ironiju, kura ir atbilstoši laikam par vīrusiem, kas atkāpjas. Tad ir siena, kas ir godbijīgs devums sievietes skaistumam. Tad turpat blakus ir neķītrības ar alkohola delīriju. Es tā saprotu, ka viņš to nelika kā ironiju, es to nolasu kā vērotājs.”
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova izstādes atklāšanas dienā pauda gandarījumu par izstādes iekārtojumu:
“Boriss Bērziņš pasaka, ka mākslinieks ir mākslinieks absolūti un pilnībā.
Gan fiziski, gan pie trolejbusa stāvot, gan atverot grāmatu, viņš ir mākslinieks un viņš izpaužas. Viņš iztur savu stilu. Fantastiska izstāde. Un tā vieta, ka tas ir bibliotēkā, – tas ir absolūts veikums.”
Kopš Gundega Cēbere strādā ar Borisa Bērziņa kolekciju, viņa veidojusi daudzas tematiskas izstādes – piemēram, Borisa Bērziņa portretiem, brunčiem, pirtīm un mūzikas instrumentiem veltītās. Pirms pieciem gadiem Rīgas Mākslas telpā tika sarīkota izstāde par mazāk zināmiem un nepabeigtiem Borisa Bērziņa darbiem, viņa mākslai veltītas izstādes bijuši sarīkotas Daugavpilī Marka Roko mākslas centrā, Limbažos, Talsos, Cēsīs un Liepājā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā izstāde “Boriss Bērziņš. Lapaspuses” būs skatāma līdz 2021. gada 31. janvārim.
