Pirmā stāva divās zālēs skatāmi gleznotāja Arta Butes darbi, savukārt otrajā stāvā izvietoti Ivara Miķelsona tēlniecības darbi.
Cēsu Izstāžu nama galvenā speciāliste Izstāžu nama ekspozīciju darbā Nata Livonska atklāj, kā tapušas šīs divas izstādes. Viņa min, ka pirms gada uzrunājusi Arti Buti un viņš uzreiz piekritis piedalīties. Mākslinieks atklājis, ka šī viņam ir lielākā izstāde kopš 1989. gada Berlīnē. Citas tik lielas nav bijušas.
"Gadu viņš strādāja, lai piepildītu mūsu brīnišķīgo zāli," stāsta Nata Livonska. "Kad es viņam prasīju, ko tu gribētu sev kompānijā otrajā stāvā, jo mēs vienlaicīgi mainām izstādes, viņš nekavējoties teica – Ivaru Miķelsonu."
Mākslinieks Artis Bute atzīst, ka uzaicinājums veidot izstādi bijis patīkams pārsteigums un tik tiešām sagatavošanās šai personālizstādei prasījusi 11 mēnešus.
"Četri darbi bija vecāka gadagājuma, bet labi ierakstījās visā konceptā, pārējie bija jauni. Divas tēmas – klusā daba un ainava, ko angliski vieno vārds “ainava”. Viena ir tā, kas ir dzīva, otra – kā mākslinieki paši saka, mirusī vai klusā daba. Tad mēģināju abas savienot," izstādes darbus raksturo Artis Bute.
Mākslinieks min, ka savos darbos dod arī stāstu, lai nav vienkārši uzgleznota daba, lai būtu kaut kas vairāk.
Ivars Miķelsons savai izstādei devis nosaukumu “Uzkāp tur, nezin kur...”.
"Tā kā nebiju Cēsīs nekad rādījis savus darbus, varēju izvēlēties no dažādiem periodiem, ne tā, ka speciāli taisīju, bet kopēju skatu uz savu daiļradi parādīt cēsniekiem," atklāj Ivars Miķelsons.
Rudenī vai ziemā Ivars Miķelsons sola mums jaunu izstādi šoreiz par tēmu “Mani rokturi”, skulptūrveidīgus rokturus var pamanīt jau šajā izstādē Cēsīs darbā “Durvis uz elli un durvis uz paradīzi”.
Arta Butes un Ivara Miķelsona izstādes Cēsu izstāžu namā skatāmas līdz 6. septembrim.