Mans favorīts
Kurš no nominētajiem mūzikas notikumiem atstājis spēcīgāku iespaidu?
Kristīne Circene: Pagājušajā gadā es esmu daudz koncertu apmeklējusi, bet nav tik daudz no maniem favorītiem nominēti Lielajai mūzikas balvai. Spēcīgs iespaids un uz simt procentiem piekrītu: kategorijā "Par mūža ieguldījumu" komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis, ar kuriem es arī ikdienā bieži vien saskaros. Domāju, nominācija ir gana pelnīti abiem diviem.
Oskars Herliņš: Manuprāt, Pauls Dambis ir viens no laikmetīgās mūzikas pionieriem mūsu valstī, savukārt Maija Einfelde, es gribētu teikt, viņas mūzika ir izcila un ļoti ilgi nenovērtēta,
un tas jau ir ļoti plaši šobrīd zināms fakts. Bet es arī ļoti priecājos par to, jo viņa bija mana pirmā kompozīcijas skolotāja, faktiski iemācīja man komponēt.
Lauris Liepa: Diezgan daudzus no minētajiem notikumiem man nenācās diemžēl klātbūtnē baudīt, līdz ar to es varu tikai kost pirkstos un teikt, jā, es būtu ļoti labprāt to dzirdējis vai es būtu aizgājis. Tāpēc es varēšu komentēt tikai dažus, un tie, kurus es izcelšu, nevarētu teikt, ka tie nu būtu labāki starp pārējiem, tie vienkārši ir atstājuši kaut kādā ziņā iespaidu uz mani.
Protams, operas uzvedumi Latvijā – tā tradīcija ir tāda, ka opera mums dod ļoti bagātīgu iespaidu, neskatoties uz salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu. Man liekas, ka
mēs varam būt lepni ar to, ka ir jaundarbi, un arī, kā tas ir bijis pagājušajā gadā, mūsu pašu autoru. Protams, ģeniālā vai leģendārā Imanta Kalniņa "Spēlēju, dancoju".
"Spēlēju, dancoju", skatoties no dažādām šķautnēm, pirmkārt, kā tā Raiņa filozofiskās idejas nolikšana uz skatuves ar mūziku un tēliem, tā likās interesanta. Kalniņa kungam, protams, nav paveicies, jo, skatoties savējo uzvedumus, mums ļoti gribas vienmēr redzēt arī to kritisko. Tāpēc arī par šo operu ir dzirdēts plašs viedokļu spektrs. Manuprāt, ir vērtīgi, ka ir uzvedumi operā, kurus rada mūsu mākslinieki, tas ir līdzīgi kā citās radošajās jomās – jaunas filmas vai grāmatas, kas tiek uzrakstītas. Par tām runā, tas skatās, tās vērtē, tas noteikti bija viens no 2019. gada mūzikas notikumiem manā pieredzē.
Nu un, protams, arī Jūrmalas koncerts. Tā kā es esmu jūrmalnieks, tad ikreiz, kad Dzintaros ir kāds nozīmīgs mūzikas notikums, es cenšos to apmeklēt, un jāsaka tā, ka pēdējos gados faktiski es nekad neesmu vīlies. Divi būtiskākie notikumi ir koncerts Jūrmalā, Gidonam Krēmeram veltītais, un arī operas "Spēlēju, dancoju" uzvedums.
Mans gada mūziķis
Kuru no individuālajiem sniegumiem vēlaties izcelt šajā gadā?
Kristīne Circene: No individuāliem sniegumiem man, protams, palicis atmiņā ir Aigars Raumanis, viņš bija, ja nemaldos, iepriekšējā gadā jau Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada students. Pēdējais, ko viņš paveicis Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā – atskaņojis šo fantastisko Platona Buravicka darbu no galvas. Es domāju, ka jaunais cilvēks ar milzīgo, spilgto, tehnisko potenciālu; cik viņš ir muzikāli dziļš un arī, teiksim, daudzsološs, to mēs, cerams, redzēsim nākotnē. Bet tas ir vārds, kas ir bijis dzirdēts pagājušā gada garumā.
Oskars Herliņš: Es neesmu pasekojis visiem mūziķiem līdzi, bet man ausīs un acīs ir iekritis Aigars Raumanis ar savu spēcīgo saksofonu.
Mani novērojumi
Vai esat pamanījis kādu tendenci mūzikas dzīvē šīgada balvas kontekstā?
Oskars Herliņš: Man tomēr vairāk sanāk pārraudzīt mūsdienu komponistu daiļradi, dažādus jaundarbus. Tā vispār ir tāda tendence pasaulē, ka komponisti ir kļuvuši ļoti dažādi un vienā pilsētā un vienā laikā strādā diametrāli pretēja rakstura un ar diametrāli pretējām mūzikas valodām.
Kristīne Circene: Tendence latviešu mūzikā vispār ir, ka notiek arvien vairāk koncertu, ļoti grūti izvēlēties, tie koncerti arvien lielāki, arvien vērienīgāki. Tagad divreiz, trīsreiz nedēļā varētu iet uz tādiem milzīgiem koncertiem, skaistiem, bet tas nav ne ne fiziski, ne laika ziņā, ne finansiāli iespējams.
Lauris Liepa: Drīzāk es varētu sacīt par tādu interesantu procesu "plūdi atplūdi", proti, ir brīdis, kurā mēs redzam, ka
Rīga kā mūsu, arī var teikt Baltijas mēroga metropole, rīko izcilus gan kultūras plašāk, gan arī konkrētāk mūzikas notikumus ar lielo N. Tādus, kas būtu Eiropas vai pat pasaules mēroga cienīgi. Un pārējās Latvijas pilsētās notikumi mazliet paliek ēnā,
un tad ir atkal tādi brīži, tādi gadi, man liekas, arī 2019. gads ir bijis tāds, kurā citu mūsu pilsētu koncertzāles arī piesaista ar interesantu programmu vai interesantiem notikumiem.
Man liekas, ka tas ir process, kurā, neskatoties uz to, kā Latvijā tālāk gan demogrāfija, gan arī ekonomiskā attīstība virzīsies, tomēr tās modernās zāles, kas ir uzbūvēts šobrīd, tās noteikti vajadzētu piepildīt. Mans vēlējums ir, ka šī tendence varētu iet vēl plašumā.
Mana neizpratne
Kas raisa neizpratni šajā nominācijā kopumā?
Oskars Herliņš: Manuprāt, visas nominācijas pelnītas un nekādu neizpratni man tās nav raisījušas.
Man vairāk neizpratni raisa tā naudas prēmija, kas tiek piešķirta katram laureātam. Es precīzu summu nespēja atrast, bet kaut kur figurē, šķiet, summa 1500 eiro. Manuprāt, tur vajadzētu vēl vienu nulli galā tai summai.
Viens ir pagodinājums, un balvas vienmēr ir patīkami saņemt, lai arī kāds būtu tās finansiālais pielikums. Bet ir jārēķinās ar dzīves realitāti.
Lauris Liepa: Jāsaka arī šeit kā vērotājam no malas, man nav absolūti nekādu īpašu kritisku vai specifisku piezīmju. Tas, ko es redzu, ka ir ļoti grūti, un varu piekrist arī žūrijas locekļiem, es dzirdēju arī raidījumā komentārus, ka ļoti grūti izvēlēties no vairāk nekā 200 mūzikas notikumiem gadā tikai nedaudz vairāk par 20. Ļoti grūta atlase. Tad vēlējums būtu, varbūt mēs varam vairākas kategorijas veidot, par šī notikuma neparastāku formalizēšanu domāt, arī kā savādāk iziet tautās un likt nevis ar atbildes runām uzstāties, bet, piemēram, ar atbildes sniegumiem tiem apbalvotajiem. Bet tās tikai fantāzijas.
Kristīne Circene: Tendence jau ir arī tāda, ka ir jāsauc jaunie vārdi, jāceļ gaismā un viņi jāliek redzamā vietā, lai viņam būtu vēl labāk un vēl lielāka iespēja attīstīties. Piemēram, par tiem jaunajiem māksliniekiem es pilnīgi piekrītu, bet tajā pašā laikā, manuprāt, daži tomēr ir aizmirsti, kurus vajadzētu nominēt.
Man sāp sirds par kori "Ave Sol", kuram ir lielā jubileja bijusi un viņi vērienīgi un ar lieliem un skaistiem koncertiem svinēja, es esmu vairākus redzējusi.
Esmu gan "Carmina Burana" martā redzējusi un dzirdējusi. Varbūt ne pārāk veiksmīga bija tā vieta, kur viņi atskaņoja, jo tā mazā skatuve bija jāsadala starp dejotājiem, kori un orķestri. Skaidrs, ka koris nebija tādā vietā, kur viņam vajadzētu būt kā lielajām jubilāram. Gan arī rudenī esmu lielo 50 gadu jubilejas koncertu dzirdējusi, un, man liekas, vērojama fantastiska attīstība, skaistas, spilgtas, jauneklīgas un varošas balsis dzirdamas. Es domāju, ka "Ave Sol" būtu pilnīgi noteikti ir pelnījis.
Mans Latvijas visvisvismīļākais pianists Reinis Zariņš nav šoreiz sarakstā. Viņam ir daudzas balvas bijušas, bet es dzirdēju gan viņa Bēthovenu, gan viņa Bahu koncertā, un man liekas, ka tas jau ir tādā līmenī, ka citiem Latvijā tāda nav.
Ārpus borta
Vai vēlaties izcelt kādu mūzikas notikumu, kurš nav nominēts Lielajai mūzikas balvai?
Oskars Herliņš: Faktiski es gribētu pateikt, ka tāds notikumu kopums. Manuprāt, būtu svarīgi izcelt festivālu "Skaņu mežs", festivālu "Decibels", festivālu "Sansusī". Droši vien vēl kādu citu festivālu, bet šie ir tie, uz kuriem es koncentrējos, kam es esmu mērķauditorija.
Šie festivāli ir svarīgi ar to, ka, pirmkārt, tur ir dažādi jaundarbi, kas tiek pasūtīti mūsu latviešu komponistiem. Un arī bez tā viņi strādā kā tāds ceļa rādītājs jaunajiem mūziķiem, jaunajiem komponistiem.
Es pats savulaik daudz apmeklēju festivālu "Skaņu mežs" un ļoti smēlos dažādas ietekmes. Faktiski katrs festivāls formātā piedāvā ļoti unikālu mūziku, tādu, kas Latvijā plaši neskan.
Man grūti pateikt, kādā veidā to noformulēt, bet kaut kā varbūt varētu mainīt to Gada balvas nolikumu un kaut kādā veidā atrast iespēju izcelt šos festivālus.
Kristīne Circene: Es nezinu, vai drīkst vai nedrīkst nominēt koncertus un pasākumus, kur ir piedalījušies ārzemju mākslinieki. Bet ļoti spilgts un atmiņā palicis pie Hendeļa "Mesijas" atskaņojums Dzintaru koncertzālē ar Frīderu Berniusu, ar Radio kori un ar Ingu Kalnu. Tur nebija ne ko pielikt, ne atņemt, tas bija fantastiski. Tur bija pasaules mēroga diriģents saticis Latvijas labākos solistus un ansambļus, un tā bija tāda vienība, ko vēl ilgi atcerēšos.
Un, protams, Inga Kalna ir vērtība pati par sevi, ar tādu milzīgu, fantastisku pasaules mēroga balsi var tikpat smalki dziedāt Māleru un Strausa dziesmas, kā arī baroka mūziku atskaņot. Tas ir kaut kas.
Lauris Liepa: No tādiem nesenākiem pārdzīvojumiem labā nozīmē bija Ziemassvētku koncerts, ko tepat Latvijas Radio studijā rīkoja Eiroradio, tātad, protams, arī no Rīgas kā no Eiropas metropoles izskanēja, manuprāt, ārkārtīgi augstas kvalitātes izcils koncerts.
Man personīgi tas arī bija viens no 2019. gada tādiem muzikāli ietekmīgākajiem notikumiem. Jāuzraksta e-pasts vai jāpiezvana, jāpiesakās, un tad tu sēdi un klausies. Jā, tā ir leģendāra vieta; kas tik te nav skanējis Radio lielajā studijā!
KONTEKSTS:
"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un vēlāk arī Latvijas Televīzijā.
Lielās mūzikas gada balvas 2019 nominanti
Gada uzvedums
- Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB))
- Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
- Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB)
Gada jaunais mākslinieks
- Pianists Edgars Cīrulis
- Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine
- Saksofonists Aigars Raumanis
Gada koncerts
- Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
- Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
- Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”)
Balva par izcilu interpretāciju
- Dziedātājs Raimonds Bramanis – Tota loma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā
- Diriģents Ainārs Rubiķis – Artura Onegēra Trešās simfonijas (“Liturģiskās”) atskaņojums 15. martā Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri)
- Pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala – Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojums 4. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri)
Balva par izcilu sniegumu gada garumā
- Čelliste Gunta Ābele
- Dziedātājs Rinalds Kandalincevs
- Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Balva par izcilu darbu ansamblī
- Čellists Ivars Bezprozvanovs
- Ērģelnieks Aigars Reinis
- Pianists Mārtiņš Zilberts
Gada jaundarbs
- Andris Dzenītis “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs
- Santa Ratniece “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns
- Gundega Šmite “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga
