Kultūras Rondo

Sākam ciklu "Eiropas cilvēks un kultūra krīzes laikos". Ceļojums Eiropas senvēsturē

Kultūras Rondo

LKA radošo speciālizāciju kursu vadītāji diskutē par attālinātām mācībām skatuves mākslā

Mākslas izstādes logos, skatlogos un ielās šobrīd sastopamas arvien biežāk

Mākslas izstādes logos, skatlogos un ielās šobrīd sastopamas arvien biežāk

"Gribas cilvēkiem kaut ko iedot” – tā fotomāksliniece Linda Klētniece par saviem darbiem, ko ikviens var apskatīt Tērbatas ielas kāda nama logos. Mākslas izstādes logos, skatlogos un ielās – tā noteikti nav jauna parādība Latvijas mākslas vidē, taču ik pa laikam sastopama biežāk. Pašizolācija mākslas parādīšanos brīvi pieejamā vidē gan noteikti veicinājusi.

Taču tas nav tikai saistīts ar šā brīža situāciju. Jau kādu laiku darbojas Rīgas Mazākā galerija, kur mākslas darbs skatāms skatlogā, arī galerija "Alma" uzskatāma par garāmgājējiem piemērotu, jo bieži vien darbus var aplūkot, neieejot iekšā mazajā telpā. Taču šajā laikā rodas aizvien jauni mākslas notikumi garāmgājējiem ērti redzamā vietā, un viens no tādiem pavisam nesen tika atklāts Tērbatas ielā.

Skumjā Tērbatas ielas namiņa apdzīvošana

Tērbatas ielā 48, neliela koka nama logos skatāma Lindas Klētnieces fotogrāfiju izstāde "Sekotāji”. Liela izmēra fotogrāfijās fiksēti mūsu laikabiedri tagadējā digitālajā pasaulē, tomēr apgaismojums un noskaņa atgādina svētbilžu personāžus.

"Es tepat netālu dzīvoju, mājiņu biju noskatījusi jau kādu laiku. Viņai bija aizlīmēti balti logi, viņa izskatījās pamesta un bēdīga. Tas tā bija vairākus gadus. Tieši tagad izolācijas un pandēmijas sakarā man likās, ka ir jādara, jo izstādes un kultūras dzīve ir norimusi," stāstu par izstādes "Sekotāji" ideju un vietas izvēli raidījumā "Kultūras Rondo" aizsāk Linda Klētniece.

"Gribējās kaut ko cilvēkiem iedot, jo bija ļoti drūms laiks pirms kādām trim nedēļām, šis rajons bija pavisam tukšs, pavisam izmiris," turpina Klētniece.

Darbu pirmsākumi meklējami 2017.gadā, kad māksliniece piedalījās ISSP rīkotajās meistarklasēs, meklējot veidu, kā stāstīt par mūsdienām no vēsturiskās perspektīvas.

"Es uzgāju kartīti, ko biju paņēmusi no muzeja kādreiz, tajā bija cilvēki, kas vakarē. Viņi sēž pie vakariņu galda, deg sveces. Viņi muzicē, lasa. Apkārt tumsa. Likās, jāatrod kaut kas līdzīgs, ko mēs darām.

Atklāju, ka šādā veidā klusumā sēžot, gandrīz kā sveču gaismā pavadām savus vakaros, bet veroties digitālos ekrānos," stāsta Klētniece.

Fotogrāfijās viņa iemūžinājusi savu draugu un paziņu nodarbes vakarā. 

Izstādes aprakstā Linda uzsver, ka "ir radusies jauna veida – "sekotāju” – civilizācija, kas izvēlas tūkstošiem pielūgsmes objektu un civilizācijas vilinājumu”, un min slavenības, kam seko miljoni. 

 "Eju garām ikdienā šai mājai un dzirdu komentārus dažreiz: cilvēki domā, kas tie tādi ir, kas seko, kas viņi ir. Viņi nevērš uz sevi, ka es varu būt tāds pats cilvēks, kurš šādi pavada savu laiku. Tas man šķiet interesanti. Domāju, ka lasot un interesējoties, viņi nonāk pie tā: jā, esmu viens no viņiem," rosina domāt Klētniece.

Māksliniece arī stāsta, ka vēlējusies veidot līdzības ar aklu sekošanu, jo projekts radās laikā, kad ASV bija vēlēšanas un bija skandāls par viltus ziņām. Likās būtiski runāt ar mākslas līdzekļiem par šo tēmu, rosināt domāt par to, kam cilvēki seko.

Linda Klētniece šobrīd mācās Starptautiskajā fotogrāfijas centrā Ņujorkā pie pasniedzēja no Francijas Antuāna Dagatas. Protams, mācības notiek attālināti un lekcijās satiekas studenti no dažādām valstīm. Studiju procesā Ņujorkā Klētniece veido tupinājumu projektam "Sekotāji”. 

Galerija vienā skatlogā

Savukārt Aristīda Briāna ielā atrodas Rīgas Mazākā galerija, kas darbojas kopš pērnā gada sākuma un mīt Stricka villas skatlogā, kas paveras uz ielas pusi. Ideja radusies fon Stricka villas vadītājam Mārtiņam Mielavam un māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo. Abu darbs "Lūdzu neapstājies” bija pirmais šajā galerijā, tam sekoja Kristians Brekte, un Anna un Ivars Heinrihsoni. No 1.maija te skatāma grafiķa Pauļa Liepas personālizstāde "Kā sapnī”.

Rīgas Mazākās galerijas programmas kuratore Auguste Petri stāsta par galerijas izveidi – tā radusies ar domu atdzīvināt šo rajonu, lai pievērstu vairāk uzmanības neatkarīgiem laikmetīgās mākslas projektiem un atdzīvinātu pašu fon Stricka villu. 

"Sākot ar šo gadu sākam veidot vairāk apzinātu programmu šim un nākamajam gadam, domājot, kāda ir laikmetīgās mākslas un kultūras vēstures mijiedarbe un kā to var parādīt tieši izmantojot vēsturiskas ēkas skatlogu," atklāj Petri.

Līdz šim uzrunātie mākslinieki ir piekrituši sadarbībai, bet raksturojot Pauļa Liepas darbu, Petri vērtē, ka Liepa veiksmīgi uztvēris skatloga principu un ekspozīcijas laikā, kas būs apskatāma līdz jūlijam, viņš mainīs darba kompozīciju, jo darbu veido trīs daļas.

"Tādus piedāvājumus parasti uztver kā izaicinājumu. Tas ir interesanti līdz kaut kādam brīdim. Tas nav nekas ekstrēms, sanāk domāšana vienkāršā nepaplašinātā frāzē," atzīst mākslinieks Paulis Liepa. "Tas ir veids, kas man patika, ka vienkāršam nepaplašinātam teikumam var dot iespēju pārkārtoties, mainīt formu un līdz ar to pagarināt to stāstu kaut kādā veidā. Kā bērnu kluči vienkārši, nekas revolucionārs nav."

Mākslinieks norāda, ka darbs ir eksperimentāls arī tāpēc, ka tam nav nekāda sakara ar ""grafiķošanās būšanu", no kuras mēģinu pa laikam paiet nost".

Savukārt galerijas "LOOK" skatlogā Ģertrūdes ielā piecas nedēļas tiek īstenots projekts "111”, rādot mākslinieku darbus, kas tapuši pašizolācijas laikā. Miķeļa Mūrnieka metāla kompozīcijas šonedēļ nomaina gleznotāja Madara Kvēpa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti