Kultūras rondo

Sieviešu mākslinieču intelektuālā vēsture. Par izstādi stāsta kuratore Andra Silapētere

Kultūras rondo

Lielā Kristapa nominanti: Lienes Lindes un Armanda Zača filma "Klātbūtne"

Mākslas telpā "Pilot" aplūkojama grupas izstāde "Hard Drive Of Lost Expressions"

Telpa visiem atmiņu fragmentiem – izstāde «Hard Drive of Lost Expressions»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” atklāta izstāde “Hard Drive of Lost Expressions”, kurā mijiedarbojas astoņi mākslas darbi, ko radījuši 14 studenti Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzēja Marka Halsona vadībā.

Radošais darbs gan meistarklasē, gan izstādes izveidē

Šī gada oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās meistarklase topošajiem māksliniekiem vieslektora Marka Halsona (Marc Hulson) vadībā. Tajā piedalījās bakalaura un maģistra programmu studenti un tā noslēgusies ar izstādi. Meistarklases un izstādes koordinatore un kuratore Līna Birzaka-Priekule Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja par meistarklases norisi: “Marks lūdza studentiem iesūtīt savus portfolio, izdarīja savu atlasi, nebija nekāda priekšstata par to, kāds ir konkrētais mākslinieks. Pieteicās lielākoties studenti no Glezniecības nodaļas, Vizuālās komunikācijas nodaļas, Keramikas nodaļas, un nodaļas “Kustība, attēls skaņa”. Trīs nedēļu laikā viņiem tika dota telpa LMA pirmā stāva foajē, kur viņi darbojās pie ideju un mākslas darbu izstrādes.”

Izstādes sākuma punkts, kurā arī meklējams tās nosaukums saistās ar kādu no studentiem uzdotajiem uzdevumiem.

Līna Birzaka-Priekule skaidroja: “Nosaukums “Hard Drive of Lost Expressions” atsaucas uz Marka Halsona doto uzdevumu, kurā katram no studentiem vajadzēja atnest kādu Latvijā radītu daiļliteratūras, filmas vai video fragmentu, kas kļuva par ierosmi darba radīšanas procesā.

Pasniedzējs savāca šo informāciju, loterijas veidā sajauca avotus un izdalīja studentiem.”

No Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” līdz video un instalācijām

Līna Birzaka-Priekule stāstīja, ka studenti šajā izstādē bija ne tikai idejas radītāji, bet arī kuratori, lai palīdzētu izprast visas sadaļas, kas ietilpst izstādes radīšanas procesā. Arī studentes atzīst, ka tas bijis vērtīgs laiks – 3 nedēļas strādāt meistarklasēs, tad mazā starpizstāde LMA foajē, un beidzot darbs galerijā un iespēja eksperimentēt ar telpu, darīt to ko vēlas, bez nekādiem ierobežojumiem.

Mākslas studentes Sabīne Šnē un Linda Vilka stāstīja, ka izstādei izveidojušas instalāciju, kas sastāv no diviem video darbiem un skulptūras. Tās iedvesmas avots bijis Annas Brigaderes luga “Sprīdītis”, izveidojot mūsdienīgu interpretāciju Sprīdīša laimes meklējumiem.

“Mēs sameklējām sociālajos tīklos, tādos kā “Facebook” un “Instagram” dažādas iedvesmojošas frāzes, par to, kā dzīvot, kā būt laimīgākam, kā būt pozitīvākam, kā samierināties ar dzīves likstām un problēmām,” skaidroja Sabīne Šnē. “Mēs izveidojām savu tekstu, kurš ir kā viens no video un otrā video ir acis, kuras skatās šo tekstu. Tas viss ir jāskatās ar zināmu ironiju jo, vai tiešām tikai lasot mēs varam kļūt labāki un laimīgāki? Visticamāk, ka nē, un, visticamāk, ir jārīkojas, bet tas ne vienmēr notiek.”

Instalācijas autore atzina, ka arī pašām māksliniecēm tas ir bijis bagātinošs process, bet ar savu ironijas devu:

“Šis ir tāds darbs, kur mēs pašas meklējām to terapeitisko ceļu, kā būt labākām un laimīgākām, un veiksmīgākām.”

Studentes Aija Bikše un Lidija Zaneripa no vizuālās komunikācijas nodaļas izstādē prezentē instalāciju “Un apkārt nē”. Tajā mākslinieces savija dzeltenus tīklus, kuros ir iepinušies video, kuri savā starpā veido dialogu. Aija Bikše norādīja, ka radošais process pie darbu veidošanas notika bez apstājas: “Darba radīšana vienmēr ir ceļojums laikā. Jo viss jau ir ne tikai no pasniedzēja iedvesmojoties, bet darba procesu ietekmē arī pagātne. Tiek nepārtraukti domāts par idejām, mākslinieciskais process notiek nepārtraukti. Es domāju, ka tas ir tāds sakarību kopums, kas ļāva mums radīt šo darbu.”

Izkāpt no ierastā žanra

Meistarklases vadītājam īpaši svarīgs ir bijis sadarbības un dialoga veicināšanas process, kā arī darbs ar dažādiem medijiem, kas arī transformējis studentu metodes un tehnikas mākslas darbu veidošanā.

"Tas, ko redzam gala rezultātā, protams, mēs varam runāt par to, ka ir šī ietekme no avotiem, kurus studenti procesa sākumā atnesa, bet tā var būt arī ļoti nosacīta. Tāpēc arī izstādes nosaukumā ir iekļauts šis te “hard drive”, kas nozīmē cietā atmiņa, kā kopēja telpa ar visiem atmiņu fragmentiem,” norādīja Līna Birzaka-Priekule. “Marks uzsvēra, ka viņam ļoti patīk veicināt tieši sadarbības faktoru. Gala rezultātā, tas bija interesanti, ka daudzi glezniecības studenti pievērsās video vai skaņas mākslai, līdz ar to veicinot izkāpšanu no sava ierastā žanra.

Laikmetīgajā mākslā mēs darbus vairs nevaram skatīt konkrētu žanru vai nodaļu ietvaros, bet galvenais, ir kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem tiek izpaustas idejas.”

Arī topošās mākslinieces atzina, ka kopīga darba radīšana ir bijusi jaunums.

“Jaunas nebija pašas idejas, bet tīri šis piegājiens darbam un tas, ka mēs tikām sadalīti šajās grupās. Mēs pēkšņi tikām nostādīti pozīcijā, kur mums ir jāstrādā ar kādu citu cilvēku. Latvijas Mākslas akadēmijā viss ir vairāk individuāli, taču šeit mēs esam pāris vai komanda, kas darbojas kopā. Mēs ņēmām vērā viens otra darbus un centāmies mijiedarboties ar tiem, lai tā būtu kopēji skatāma izstāde, nevis tikai individuāli darbi. Tieši man tas bija jauninājums”, norādīja Sabīne Šnē

“Man ļoti patika, ka Marks mums rādīja dažādus piemērus par to, kas viņu iedvesmo. Tas bija, manuprāt, arī tas, kas šo izstādi vieno. Mēs jau strādājām vienā telpā, katrs darbs vai ar krāsu, vai ar skaņu papildina otru darbu,” stāstīja Aija Bikše.

KONTEKSTS:

Izstāde ir daļa no EU4ART projekta, kuras mērķis ir veicināt mācību programmas, kuru pamatā ir starpdisciplināra un starptautiska pieeja, kas ietver inovatīvas pedagoģiskas metodes un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. EU4ART alianses projekta virsmērķis ir veicināt Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un sekmēt sadarbību starp institūcijām, to studentiem un darbiniekiem, kā arī veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti un sekmēt Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju. Kā norādīja LMA, Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledža ir viena no progresīvākajām un prestižākajām mākslas augstskolām pasaulē, tādēļ arī nākotnē LMA sadarbosies ar šo mākslas izglītības institūciju, lai izveidotu kopīgu papildu mācību programmu abām skolām maģistra līmenī.

Paralēli izstādei norisināsies divas sarunas ar māksliniekiem – 28. novembrī un 5. decembrī.

Izstādē piedalās: Kintija Avena, Viktorija Balašova, Aina Bikše, Kristīne Daukšte, Rute Marta Jansone, Māra Krastiņa, Madara Kvēpa, Beāte Poikāne, Liene Rumpe, Sabīne Šnē, Laura Šterna, Kristīne Upīte, Linda Vilka, Lidija Zaneripa. Meistarklases vadītājs – Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzējs Marks Halsons. Meistarklases un izstādes koordinatore Līna Birzaka-Priekule, izstādes producente Sabīne Vernere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti