Kultūras rondo

Koncertzāle “Lielais dzintars” svin piecu gadu jubileju

Kultūras rondo

Riga IFF: “Short Riga” aicina skatīties filmas, eksperimentālo kino un mūzikas video

Āzijas mākslas stāsti: Tējas trauku komplekts no Šanhajas

Āzijas mākslas stāsti: tējas trauku komplekts no Šanhajas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ciklā “Āzijas mākslas stāsti”, kas skatāms mākslas muzejā “Rīgas Birža”, šoreiz eksponēts un pētīts Ķīnas tējas trauku komplekts, kas 1935. gadā atsūtīts no Šanhajas. Āzijas mākslas stāsts saskaņots ar lielo izstādi “Mūsu muzejs”, kas skatāma Rīgas Biržā un veltīta Valsts mākslas muzeja simtgadei.

Austrumu galerijas nelielajā stūra telpā, kur jau ierasts redzēt kādu no “Āzijas mākslas stāstiem” šoreiz stikla vitrīnā tējas trauku komplekts ar 15 priekšmetiem, bet gar sienām plakātos lasāma un pētāma sīkāka informācija un fotoattēli par to. Kā skaidroja cikla idejas autore, izstāžu kuratore Kristīne Milere, šoreiz izvēlēts priekšmetu kopums, kas sasaucas ar Lielajā zālē skatāmo izstādi “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100”.

Tējas trauku komplektu Valsts mākslas muzejam Rīgas pilī 1935.gadā dāvinājis Šanhajā dzīvojošais latvietis Vilis Uzeliņš. Viņš dāvājis vēl dažādus citus ķīniešu dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetus, piemēram, no akmeņiem un pusdārgakmeņiem veidotu ķiršu koku, kas pašlaik skatāms Lielajā zālē izstādē “Mūsu muzejs”.

Katrs priekšmets stāsta par sevi

“Stāsts ir gan par noteiktu periodu, kurā priekšmets radies, gan par šiem tēliem, kas tur attēloti, gan arī ar šo priekšmetu saikni ar Valsts mākslas muzeja kolekciju,“ par kolekciju stāstīja Kristīne Milere. Izstādē redzamās tasītes un tējkannas vairāk raksturīgas Rietumu kultūrā, un šajā laika posmā – trīsdesmitajos gados – Ķīnai bija ļoti ciešas saiknes ar Rietumiem.

Milere skaidroja: “Līdz ar to tasītes un tējkannas ir saistītas vairāk ar Rietumiem, taču bļodiņas, ko sauc par “chawan” ir vairāk tradicionālas Ķīnai, un, ja mēs paskatāmies uz cukura traukiem – šos sauc par "din" traukiem, to forma oriģināli nāk jau no antīkajiem laikiem.”

Milere atzīmēja – interesanti, ka Rīgas Biržā izstādītais tējas komplekts radīts laikā, kad nupat bija beidzies Ķīnas dinastiju periods un Ķīna bija kļuvusi par republiku. Pēc tam, 1949. gadā, Ķīna kļuva par Ķīnas Tautas Republiku. Trauku komplekts tātad tapis interesantā vēstures starpposmā.

Trauku komplekts, kā uz tā arī norādīts, visticamāk radīts 1934. gadā Dzjansji provincē. Milere skaidroja – Dzjansji province tolaik bijusi tā, kurā bija visvairāk keramikas un porcelāna darbnīcu.

Pūķis un fēnikss Ķīnas mitoloģijā

Uz traukiem ir attēloti divi ļoti būtiski tēli Āzijas mitoloģijā – pūķis un fēnikss. Kristīne Milere atzīmēja, ka mūsdienās pūķis ir kļuvis par Ķīnas kultūras un identitātes simbolu, tādēļ ķīnieši bieži sevi identificē ar pūķi. Pūķi var būt veidoti no dažādām dzīvnieku daļām, piemēram, viens no izstādē redzamajiem pūķiem ir ar kamieļa galvu, truša acīm, brieža ragiem, vērša ausīm, čūskas kaklu, ērgļa nagiem un zivs zvīņām pāri ķermenim. Kā arī visbiežāk pūķis tiek attēlots ar garām ūsām un bārdu.

“Visbiežāk pūķis tiek attēlots starp mākoņiem, jo oriģināli pūķi pielūdza kā ūdens, kā lietus dievību. Tāpēc bieži vien viņi tiek parādīti mākoņos un arī tos stilizētā veidā var redzēt uz traukiem. Pūķi bieži vien spēlējas ar kādu dārgakmeni vai visbiežāk ar pērli. Tad stilizētā veidā arī šī pērle starp pūķi un fēniksu ir redzama.

Vēlākā laikā pūķis un fēnikss kopā apzīmēja imperatoru un viņa sievu.

Pūķis apzīmēja pašu imperatoru un viņa varu, bet fēnikss apzīmēja imperatora sievu un viņas skaistumu. Mūsdienās abi šie mītiskie dzīvnieki kopā tiek izmantoti arī, piemēram, uz kāzu tērpiem, lai apzīmētu laimīgu un ilgu kopdzīvi, un tas pats arī, visticamāk, ir saistīts ar šiem traukiem, un tie simbolizē ilgu mūžu, saticību un mieru,” stāstīja Milere.

Gandrīz uz katra no ķīniešu traukiem ir arī kāds uzraksts, kas, kā skaidroja Milere, bieži ir par ilgu dzīvi, mieru, saticību un cilvēku attiecībām. Uzraksti var būt no dažādām dzejas rindām, un ir rakstīti senajā ķīniešu valodā un lasāmi no labās puses uz kreiso, kā arī uz leju. Milere atklāja – lai saprastu tekstu nozīmi, tos palīdzēja atšifrēt viņas kolēģi no Šanhajas.

Garais eksponātu ceļš no Ķīnas

Kā Ķīnas tējas trauku komplekts nonācis Rīgā, Valsts mākslas muzeja kolekcijā, pētījusi Rīgas Biržas Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe. Viņa uzsvēŗa, ka pirmie dāvinājumi muzeja krājumā nonākuši 20. gadu sākumā, līdz ar muzeja izveidi, jo daudzi tautieši tā vēlējušies atbalstīt valsti, turklāt Šanhajā tolaik bijusi diezgan liela latviešu kopiena. Viens no pēdējiem dāvinājumiem bija 50 lietišķās mākslas priekšmeti 1935. gadā. Tos dāvināja Vilis Uzeliņš, kurš dzīvoja Šanhajā.

“Izstādīti ir 15 tējas porcelāna servīzes priekšmeti. Ceļš ir interesants, jo Ķīna atzina Latviju kā valsti, bet viņiem nebija oficiālas diplomātiskas attiecības un bija tikai konsulārās pārstāvniecības. Somijas ģenerālkonsuls bija uzņēmies Latviju atbalstīt un palīdzēt pārstāvniecībai. Ceļš ir tāls, dārgs. Tika izveidota ar Somijas ģenerālkonsulu, ka ar viņu palīdzību, priekšmetus nogādās uz Hamburgu. Hamburgā arī bija Latvijas pārstāvniecība.

Lai nebūtu sarežģījumi ar Ķīnas un Vācijas muitu, tos izstādīja uz kuģa, ārsta kabinetā kā piederīgus pie interjera, bet par to, protams, ir saglabājušās visas dokumentālās liecības, uzskaitījumi un viss.

Tad, kad kuģis nonāca Hamburgā, kur viņu jau gaidīja, tad visus priekšmetus pārskaitīja, saņēma, pieņēma, sapakoja un nosūtīja uz Rīgu Valsts mākslas muzeja direktoram Burkartam Dzenim,” stāstīja Baiba Uburģe.

Par dāvinātāju Vili Uzeliņu nav zināms daudz. Par citiem dāvinātājiem Baiba Uburģe stāstīja: “Piemēram, par Valdmani, kas bija Latvijas konsuls Šanhajā vai Andrejs Ozoliņš, kas bija konsulārais pārstāvis Kobē, Japānā, kuri caur ārlietu dienestu atgriezās Latvijā. Un, tādēļ mēs par viņiem zinām vairāk. Konkrēti par Vili Uzeliņu – viņš ir minēts Latvijas Biedrības biedru sarakstā 1934., 1935. gadā. Bet par viņu tuvāk mēs diemžēl neko nezinām. Mums ir tikai stāsts, kā šie priekšmeti ceļoja uz Latviju, un arī presē, laikrakstā “Rīts” ir publikācija “Ziedošu ķiršu koks Valsts mākslas muzejā”, jo viņš uzdāvināja arī no akmeņiem un pusdārgakmeņiem veidotu ķiršu koku, kuru var apskatīt Valsts Mākslas muzejā veltītajā izstādē.”

Izstādē apskatāma arī piālas – bļodiņas, no kādām Ķīnā tiek dzerta tēja. Uburģe skaidroja, ka ir izvēlēts dažādu priekšmetu apkopojums, piemēram, tasītes ar dažādām osiņām.

Jau sastādīts plāns nākamajam gadam ciklā “Āzijas mākslas stāsti”, nākamais priekšmets būs mazas japāņu porcelāna vāzītes. Arī šie priekšmeti būs saistīti ar Valsts mākslas muzeja kolekciju.

Tējas trauku komplekts no Ķīnas ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs aplūkojams līdz 6. decembrim. Tad to nomainīs nākamais stāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti