Autora ziņas
“Teātris.zip” piedāvā spēli “Teātra guru akadēmija”, kurā aicināti piedalīties visi tie, kas kaut reizi spēruši kāju teātrī, uzskata sevi par teātra faniem vai entuziastiem. Jautājumi gan par izrādēm, gan “Teātra.zip” raidījumu ierakstiem, aktieriem, režisoriem un kritiķu terminiem.
"Šis ir perfektākais laiks – ja tev kaut kas ir iekšā, vienalga, vai teksti vai mūzika, gleznas, vienalga kas, vajag to realizēt, jo tagad visa pasaule ir uz pauzes un ir iespēja īstenot to, neizslīdot no tā riteņa un nejūtot, ka esi kaut ko baigi nokavējis,” aicina nesen klajā nākušā romāna "Lasītāja" autore Džeina Šteinberga.
DJ Toms Grēviņš vēl pirms došanās stikla studijā, lai uzsāktu savu jau septīto labdarības maratonu "Dod pieci!", kas šogad veltīts palīdzības fonda veidošanai cilvēkiem, kuri cieš no dažādu veidu vardarbības, devās ''kultūrrandiņā'' uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Aktieris Ģirts Ķesteris ārkārtas situācijas laikā apgūst prezentēšanas prasmes, pilda mājas darbus, ierunā filmas, apcer dzīvi. “Kultūrdevas” kultūrrandiņā viņš ļāvās gan nopietnai sarunai par pārmaiņām cilvēkos un pašā, gan mēģināja izkļūt no Ziedoņa klases izlaušanās istabas "Kroko un Dils", kas tapusi pēc Imanta Ziedoņa pasakas ar šādu pašu nosaukumu.
Dziedātājai Martai Grigalei nule kā iznācis debijas albums "Lietas, kas notiek manā galvā", bet kas noticis Latvijas dizaina pamatlicēja, gleznotāja, interjerista un pedagoga, arī mākslas kritiķa Jūlija Madernieka galvā (1870-1955) var tikai minēt.
Nacionālā kino centra vadītāja un kino kritiķe Dita Rietuma ir vairāk kino cienītāja un retāk manāma koncertos, bet grupas “Carnival Youth” kino mūzikas koncerts viņu uzrunāja, jo kā nu ne – daļēji arī Ditas Rietumas "vainas" un visu pasaules nejaušību dēļ notikums pirms pāris gadiem ir par iemeslu grupas kino mūzikas programmai "Naivais ku-kū".
Ar Blaumani neesam labi pazīstami, dodoties uz Latvijas Leļļu teātra izrādi jauniešiem un pieaugušajiem “Nāve ēnā” atzīmē Beāte Bērziņa jeb Beta Beidz.
Jaunatklātais muzejs “Zuzeum” reperim Ozolam atsauc atmiņā laikus, kad te vēl atradās “Sapņu fabrika” un notika pirmie repmūzikas koncerti.
Dziedātāja Aija Andrejeva ar teātri “uz Tu” pārgājusi jau ļoti sen, laikam, kopš sevi atceras, un kultūrrandiņi, kas ved uz teātri Rīgā vai Liepājā, viņai ir visai ierasta lieta. Liepājas teātris ir Aijas Andrejevas mīļākais teātris, tajā viņa piedalījusies arī iestudējumā “Pūt, vējiņi”, kur spēlēja Baibiņas lomu astoņu gadu garumā.
Rīgas cirks jau šomēnes vērs ciet savas durvis apmeklētājiem, lai, kā pašreiz plānots, 2023. gadā taptu atvērts pēc renovācijas. Skaidrs, ka nekas vairs nebūs tā kā agrāk, tāpēc nostalģijas un intereses vadīta, Kristīne Komarovska uz kultūrrandiņu aicināja operdziedātāju Jāni Apeini, lai kopā dotos noskatīties cirka apvienības “Kaaos Kaamos” (Zviedrija) viesizrādi “Babel, Glöm” jeb “Aizmirsti par Bābeli” un vēl pēdējo reizi izstaigātu vēsturisko cirka ēku.
Tekstilmāksliniece Kristīne Kligina studē Latvijas Mākslas akadēmijas pēdējā kursā, bet viņas veidotie darbi jau iekarojuši teju visu pasauli. Skrandiņtehnikā veidotie lāči un tekstildarbi piedalījušies izstādēs Slovēnijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Krievijā, Vācijā, Čehijā. Šobrīd Siguldā apskatāma arī viņas darbu izstāde.
Amalija Andersone ir ēdienu fotogrāfe, kas pati ļoti mīl ēdienu. Viņa pirms gardumu iemūžināšanas tos nekad nesabojā ar kādiem mākslīgiem līdzekļiem, jo beigās cer tos pati apēst. Tagad tas ir viņai kļuvis par biznesu un radījis iespēju fotografēt gan pavārgrāmatām, gan kādiem klientiem ārzemēs.
Skaņu mākslinieks, fonogrāfs un pētnieks Maksims Šenteļevs ir veidojis skaņu celiņus vairākām filmām un teātra izrādēm. Pēc profesijas viņš ir arhitekts un reizē ar Latvijas Televīzijas "Kultūrdevu" bija gatavs doties arī skaņu medībās uz jauno kultūrvietu "Hanzas perons" un "Boļševičku".
Miniatūrpriekšmetu veidošana Latvijā ir vaļasprieks Janai Kļavinskai un Edgaram Briedim. Bizness no tā šajā valstī nesanākšot, taču citur pasaulē ar minatūrpriekšmetiem spēlējas ne vien bērni, bet arī pieaugušie. Arī viņiem ir sapnis kādu dienu veidot pasaku vietu bērniem un vecākiem, kas radīta no miniatūrām.
Ebru ir sena māksla, kas top, gleznojot uz ūdens. Latvijā ar to nodarbojas vien nedaudzi, starp viņiem ir arī Anda Kolosova. Viņa ir ebru māksliniece jau aptuveni četrus gadus.
Vecpiebalgā "Kino fermā" uz autentiskām lentēm un projektoriem var ne vien noskatīties kinofilmas, bet arī iepazīties ar Latvijas kino vēsturi un kamerām. Kolekcionārs Aldis Slišans izveidojis kolekciju, kuras priekšmetu daudzumu pats vēl nav aplēsis.
Drabiņu purvā netālu no Kalnciema visapkārt ir viena vienīga kūdra. Tur Latvijas Televīzijas "Kultūrdevas" uzmeklētais Edgars Ameriks izveidojis īpašu sienas apmetumu. No kūdras viņš veido arī mākslas skulptūras un ikdienā noderīgas lietas, piemēram, puķu podus, mēbeles. Tālākās nākotnes iecerēs ir pat atvērt Kūdras kultūras centru. Vai tiešām kūdrā slēpjas tāds potenciāls, ka jāpārok kūdras lauki?
Labirints no šampanieša pudelēm 75 metru garumā. Tāds šobrīd top Litenē, Gulbenes pusē, un to veido Anna Zīle, kuras "Pudeļu dārzā" ir jau 30 dažādu pudeļu mākslas objektu. Latvijas Televīzijas "Kultūrdeva" saskatījusi māksliniecē pārsteidzošu talantu.
Kad vasaras brīvdabas koncertsezona uzņem apgriezienus, Latvijā esošie termometra stabiņi liek padomāt divreiz,vai tiešām attiecīgais brīvdabas pasākums būs ciešanu ( salšanas) vai tuntulēšanās vērts. Jāsaka, ka 3.jūnija vakarā Limbažos bija tik daudz automašīnu, cik savas dzīves laikā tur nebiju redzējusi – latvieši grib dzirdēt metāloperu „Ķurbads. Ķēves dēls.”