Tā dēvēto skrandiņtehniku Kristīne atklājusi pati sev studiju laikā. Paši pirmie darbi bijuši tādi kautrīgi, nostrādāti, taču pasniedzēji mudinājuši ļaut sev vaļu.
Viņa jau no bērnības domājusi "mākslas šķautnē", bet nav zinājusi, ka tā ir māksla. Uzaugusi starp mammas un vecāsmammas - šuvēju - lupatiņām, ieguva mīlestību pret tekstilu un audumu.
"Ja mūsdienu bērni spēlējas ar lego, krāmē gabaliņus, puzlītes liek. Manas puzlītes un lego bija šķirot lupatiņas pa rakstiņiem, pa šķiedriņām, jo mana mamma un vecāmamma šuva un mums bija ļoti daudz visādi atgriezumi.
Man nenormāli patika spēlēties ar audumiem un es redzēju to austo faktūru jau bērnībā un šobrīd es to izmantoju savos darbos," stāsta Kristīne. Jau no mazotnes sapņojusi, ka viņai reiz būs studija un būs māksliniece, taču Mākslas akadēmijā sākusi studēt tikai 40 gadu vecumā. Ikdienā Kristīne ir pasniedzēja Siguldas Mākslas skolā.
"Kaut kas man deva to spēku atvērt akadēmijas durvis un aizmirst par citādām prāta barjerām, kas ir vienīgi mūsos pašos. Šajā brīdī es varu pateikt, ka man būtu sevis ļoti žēl, ja es to nebūtu izdarījusi. Es nebūtu ieraudzījusi, ka var būt kaut kas tik ļoti piepildīts un skaists. Absolūts. Šobrīd es varu teikt, ka darot to, ko es daru, es atgriezos bērnībā un daru to, ko es gribēju darīt līdz skolai," stāsta Kristīne.
Šogad viņas lielākā apņemšanās ir pabeigt augstskolu. Viņa nolēmusi radīt diplomdarbu - tekstila skulptūru - totēmu par lāčiem. To plānots veidot vairāk nekā divu metru augstumā. "Es esmu iedomājusies savā iztēlē, ka lācis ir mans sargātājdzīvnieks. Tā ir mana fantāzija," ideju par totēmu skaidro māksliniece.
Viņas darbos daudz redzama pelēkā krāsa. Arī jaunākā izstāde radīta, iespaidojoties no Imanta Ziedoņa pasakas par pelēko. "Man pelēkā ir krāsu krāsa. Tie dabas, zemes toņi. Tie ir tie, kas mani uzrunā. Es nevaru neko radīt neona košu. Tās krāsas es neredzu Latvijā," stāsta Kristīne.
Kristīnes tekstidarbos ir arī daudz vārnu, jo reiz pašai bijusi iespēja trīs dienas pieskatīt vārnu. Pēc tam attieksme pret vārnām mainījusies. "Es sāku [vārnas] uztvert tā ļoti vairāk nekā putnu. Vārnas man liekas ir vieni no tiem putniem, kas var izdomāt vienu gājienu uz priekšu," skaidro Kristīne. "Parasti putniem ir tādas mazas smadzenītes, bet vārnas domā. Viņas domā kā, piemēram, dabūt riekstu pušu. Varbūt ir vērts to nolikt uz ceļa, mašīna uzbrauks un viņa tiks pie rieksta," novērojusi māksliniece.
Jau vairākus gadus Kristīne piedalās arī starptautiskās profesionālās leļļu izstādēs Japānā. Savukārt Francijas muzejs Anžērā, pēc mākslinieces dalības Starptautiskā tekstila miniatūru biennalē, saviem fondiem ir iegādājies Kristīnes veidoto tekstila putniņu - “Mirklis pirms brīnuma”. Kristīnes darbi ir iegādāti arī privātās kolekcijās Saūda Arābijā, Somijā, Amerikā, Japānā un Latvijā.
Vēl līdz 12. janvārim mākslinieces tekstildarbu izstāde "Pelēkā pasaka" apskatāma Siguldā Baltajā flīģelī.
Kristīnes Kliginas pirmo personālizstādi "Sajūtu putekļi" atklāja 2019.gada augustā Talsos.
