Pie Drabiņu purva grib radīt Kūdras mākslas studiju

"Pirmkārt, ir kūdra jādabū laukā, un tad mēs arī varam domāt, ko mēs no kūdras varam dabūt laukā," stāsta Edgars. Tiekot veikti meliorācijas darbi, tad kūdru griež ar speciālām iekārtām, kas ir liela investīcija. Sākotnēji viņu kā mākslinieku arī pēc izglītības interesēja, kas tā kūdra tāda ir par materiālu, no kurienes tā rodas, un tā viņš sāka savu pētniecības procesu. Edgars kūdru vairāk uztver  kā tādu akmeni, jo arī tās apstrādē ir pulēšanas, slīpēšanas darbi, un tas ir materiāls ar tekstūru.

"Ja mēs zinām, ka koks ir jūtīgs, tad mēs varam iedomāties, ka kūdra ir vēl desmitiem reižu jūtīgāka," klāsta mākslinieks. Kūdrai ir arī aptuveni divus gadus jānorūdās, jāizžūst, pirms ar to var sākt kvalitatīvi strādāt.

"Es viņu ņēmu uz mājām. Vienkārši dzīvoju vidē, kur šis materiāls ir, dažādā veidā ņēmu griezumus, arī žāvēšanas kaut kādus procesus veicu, lai ieraudzītu, kas tad ir šajā kūdrā iekšā," klāsta meistars. Viņš norāda, ka tādam izžāvētam kūdras klucītim iekšā var ieraudzīt ļoti skaistu tekstūru, grafiku, kas līdzvērtīga akmenim vai cēlkokam. 

"Tās ir unikālas tradīcijas, kuras mēs šeit esam izkopuši, šeit, Jelgavas novadā," uzskata Edgars. Viņš atklāj priekšmetu spektru, ko varētu ražot vai kas vēsturiski no šādas kūdras ražots. Jau kara laikā no kūdras esot filcu apaviem taisījuši. To var izmantot arī medicīnā, jo kūdrai saturs var būt pat kā oglei. No kūdras var veidot arī pakaišus lopkopībai. 50. gados veidotas paneļtipa mājas, kurās kūdra bija sabērta paneļos. Šobrīd kūdru izmanto arī biškopībā kā siltināmo. Taču taujāts, kā mākslinieks kūdru izmanto jaunradei, viņš atzīst, ka tas nācis ilgā eksperimentālā izmēģinājumu un kļūdu procesā. 

Pirmā lieta, ko Edgars Ameriks izveidojis, ir trauciņš augu audzēšanai. "Viņš vairāk bija kā suvenīrs, bet šobrīd es uz viņu skatos jau citām acīm, tas bija 10 gadus atpakaļ," saka Edgars. 

Viņš redz, ka Kalnciemā vajadzētu attīstīt arī viņa darbnīcu, kas varētu kļūt par tādu kā Kūdras kultūras centru. Meistars ir iegādājies 1980. gadā būvētu ēku, kur agrāk bijis tautas nams kādam ķieģeļu ražotājam. "Būtībā tā būs mana dzīvesvieta, tā būs mana darbnīca, un tā būs mana studija, kur es turpināšu to darīt, tikai šoreiz jau es sagatavošu šīs telpas pienācīgi, atbilstoši un jau pilnvērtīgāk, nekā tas bija līdz šim," stāsta mākslinieks. Tā būšot mākslinieka studija, kurā varēs ieiet un apskatīties, un uzzināt arī par vēsturi, jo no Kalnciemā ražotajiem ķieģeļiem savulaik puse Rīgas esot uzbūvēta. 

Jau tagad uz Kalnciemu pie Edgara Amerika brauc cilvēki no dažādām pasaules valstīm, bet šāds kūdras centrs ļautu viņam daudz interesantāk un kvalitatīvāk kūdras stāstu izstāstīt un parādīt.