Dziedātāja Aija Andrejeva: Liepājas teātrī jūtos kā savējā

Kultūrrandiņam uz Liepājas teātra 114. sezonas atklāšanu Aija Andrejeva piekrita nekavējoties, jo tas esot “viņas teātris”, kurā viņa jūtas kā mājās. Pēdējā izrāde, kuru Andrejeva apmeklēja, izrādās, arī ir Liepājas teātrī – “Ričards III,” kas savu pirmizrādi piedzīvoja neilgi pirms Covid-19 ārkārtas situācijas izsludināšanas, tāpēc šis gājiens uz teātri ir īsti svētki!  

Marjus Ivaškevičs ir autors ne vien šai lugai “Mališ” , bet arī 2014. gadā uz Dailes teātra skatuves uzvestajiem “Izraidītajiem”, kurus kultūrrandiņā atsauca atmiņā Aija Andrejeva un Kristīne Komarovska, izsakoties, ka tā bijusi spēcīga un neaizmirstama izrāde un neizskatās, ka šī būs “vieglāka”, tāpēc nākas sagatavoties skaudram stāstam vienā daļā latviešu un krievu valodās.

Režisora Dmitrija Petrenko uzvestā luga, kurā lomās iespējams redzēt četrus aktierus – Karīnu Tatarinovu, Ilzi Trukšāni, Mārtiņu Kalitu, Kasparu Godu –, aizkustināja tik ļoti, ka kādu brīdi nebija iespējams kamerā paust redzēto. Pēc izrādes bija ļoti grūti par to runāt, jo vajadzīgs laiks, lai to “sagremotu”, pārdomātu, paanalizētu pie sevis, domās.

Īpaši uzrunāja aktieru spēja runāt krieviski un latviski, veikli žonglēt ar valodām, poētiskā izrādes valoda, simboli un spēcīgie aktierdarbi. Īpaši atmiņā iespiedās teksts “kāpēc tev ausis pilnas ar ūdeni”.. skaisti teikts par raudāšanu, un tādas vietas, kas aizkustināja, bija ne viena vien. Nolemtam un zināt savu likteni ir vieglāk, nekā nezināt un turpināt cīnīties.

Aija Andrejeva šobrīd lasa grāmatu “Ardievu, Atlantīda” par Valentīnu Freimani, tāpēc savelk paralēles par laiku ap Otro pasaules karu un apkārt valdošo bezcerību, bet Kristīne Komarovska nule kā izlasījusi Ingas Gailes “Skaistās”, kurā arī iezvanās cilvēku sačakarēto dzīvju, izkropļoto likteņu un emociju gamma pilnā amplitūdā. Abas nospriež, ka izrāde atstāj spēcīgu pēcgaršu un noteikti iesaka to redzēt un piedzīvot visiem.