Randiņš ar Kristīni
Kristīne Komarovska LTV "Kultūrdevā" uz neordināru tikšanos aicina dažādu nozaru pārstāvjus, apmeklējot aktuālas kultūrvietas un pasākumus.
Jūtūbere un sociālo tīklu viedokļu līdere – influencere jeb, kā viņai pašai patīk sevi dēvēt, sabiedrības dāma Beta Beidz ir biežs viesis dažādos kultūras pasākumos. Īpaši viņu interesē laikmetīgā māksla. Pēdējās izstādes, kuras viņa apmeklēja, bija RIBOCA2 un “Survival Kit”, no kurām par favorītu Beta Beidz sauc pirmo.
Savukārt Leļļu teātrī viņa sevi neatceras – visticamāk, pēdējo reizi te viesojusies kaut kad skolas laikā, arī ar Blaumani savas attiecības dēvē kā “neesam labi pazīstami”. Tomēr, iepazinusies ar izrādes “Nāve ēnā” aprakstu, viņa ir gatava piedzīvot laikmetīgu Blaumaņa interpretāciju ar īpašu interesi, jo TV seriāla “Lielie muļķi” filmēšanā piedalījusies kopā ar vienu no izrādes aktrisēm Elīnu Bojarkinu.
Leļļu teātra ēka tika uzbūvēta 1911. gadā, bet Leļļu teātris te darbojas kopš 1944. gada, tagad gan ēka gatavojas renovācijai. Kaut gan Leļļu teātris nav domāts tikai bērniem un te regulāri skatāmas arī izrādes pieaugušajiem, Beta Beidz piekrīt –
pārsteidzoši ir tas, ka Leļļu teātris savu sezonu atklāj ar iestudējumu 16+ auditorijai ar visai drūmo nosaukumu “Nāve ēnā”.
Izrādes režisors, mākslinieks un dramatizētājs ir Rūdolfs Apse, vēl režijas maģistrantūras students Latvijas Kultūras akadēmijā. Uz skatuves redzami 2019. gada Leļļu teātra kursa absolventi, Apses kursabiedri no Kultūras akadēmijas – Rihards Zelezņevs, Matīss Millers un Elīna Bojarkina.
Daloties pirmajās sajūtās pēc izrādes, Beta Beidz atzīmē: “Vispār nebija tik drūmi, cik varēja būt. Diezgan interesanti, ka tik daudz korelācijas var atrast starp “Nāvi ēnā” un Covid-19. Izrāde bija kā sapnis. Tu guli, pamosties un tu nevari izstāstīt, ko tu tikko redzēji. Laikmetīgās mākslas teātra izrāde.” Interesants ir izrādes koncepts, proti – tā ir objektu izrāde, kur TV ekrāni iemieso Blaumaņa uz ledus gabala sēdošos, bet tikai trīs no tiem ir dzīvi aktieri.
Kristīne Komarovska par izrādi gan izsakās kritiskāk, sakot, ka šāda teātra forma nav īsti domāta viņai un viņa būtu priecīgāka, ja teātris paliktu pie lellēm: “Blaumanis, Covid-19, pašatklāsmes un visa tik daudz, un beigās tiešām sajūta, ka esi bijis nāves ēnā, jūtos nomocījusies un neesmu izbaudījusi to mākslas darbu.”
Runājot par to, kāpēc tagad skumjais ir modē, Beta Beidz saka:
“Paskaties apkārt, paskaties, kādā pasaulē mēs dzīvojam, daudz nekā vairāk, kā par skumjām runāt, mums nav.”
