Vien trīs dienas pēc Balvu novada Bērzpils pagastu skārušā virpuļviesuļa, kurā zaudējumi nodarīti piecām mājsaimniecībām, tikuši izgāzti koki gan mežā, gan arī Golvaru kapsētā, visvairāk vētrā cietušajā saimniecībā “Krastiņi” māju īpašnieks Aldis Baranovskis ar daudzajiem gan pazīstamajiem, gan pilnīgi svešajiem cilvēkiem, kas atraduši laiku palīdzēt, centās sakopt izpostīto saimniecību.
Autora ziņas
Šonedēļ Rēzeknē sabiedriskais transports kursē pēc jauna, no lielpilsētām aizgūta principa. Tas nozīmē, ka nokļūt līdz centram no attālākām pilsētas vietām tagad var tikai ar pārsēšanos. Tāpat ir mainīti vairāki maršruti un pieturu nosaukumi. Iedzīvotājiem pārmaiņas rada raizes, savukārt pašvaldība skaidro, ka būtiskākais ieguvums ir budžeta līdzekļu ietaupījums un iespēja arī turpmāk nodrošināt bezmaksas braucienus "rēzekniešu kartes" īpašniekiem.
Iespēju Eiropas Sociālā fonda projektā „Jauniešu garantijas” iegūt profesiju izmanto vairāk nekā 12 tūkstoši jauniešu, no kuriem 8 tūkstoši to jau ir pabeiguši. Latvijā šis projekts ilgst četrus gadus, un pēc mācību pabeigšanas vairāk nekā 70% jauniešu vecumā no 17 līdz 29 gadiem iekārtojas darbā. Pašlaik ir sākusies pēdējā dalībnieku uzņemšana šajā projektā.
Ludzā kopš 2015. gada meklētas iespējas un finanšu instrumenti, lai attīstītu un sakārtotu ūdenssaimniecību pilsētas teritorijā. Īstenoti jau vairāki projekti, bet pašlaik sākta centrālā ūdensvada un kanalizācijas izbūve pilsētas vasarnīcu rajonā. Ieguldot gandrīz 4 miljonus eiro, nepilnu triju gadu laikā Ludzā plānots izbūvēt 14 kilometrus kanalizācijas tīklu, kā arī atjaunot un paplašināt gandrīz 7 kilometrus ūdensapgādes tīklu, kas ļauj vairāk nekā 90% privātmāju īpašniekiem izmantot centralizēto kanalizāciju un ūdensvadu. Tiesa, pašvaldību dara bažīgu cilvēku nevēlēšanas izmantot piedāvātos pakalpojumus.
Veselības ministrija (VM) plāno apvienot psihoneiroloģiskās slimnīcas Aknīstē un Daugavpilī. Tā ir daļa no valsts psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna, kura īstenošanai šogad paredzēti gandrīz 13,5 miljoni eiro. Abu slimnīcu apvienošanai būs vajadzīgs pusgads, un tā varētu risināt speciālistu trūkuma problēmu ārstniecības iestādēs.
Oficiālā statistika liecina - pērn uz Latvijas ceļiem notriekti vairāk kā 600 dzīvnieku, šajās sadursmēs bojā gājuši divi cilvēki. Dzīvnieku, īpaši aļņu un un stirnu populācija, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visā valstī ir palielinājusies. Attiecīgi pieaudzis arī to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki. Šogad Ludzas pusē vien reģistrētas jau 22 sadursmes ar meža dzīvniekiem uz autoceļiem. Satiksmes ministrija un ''Latvijas Valsts ceļi'' uzsākuši pilotprojektus meža dzīvnieku atbaidīšanai no šosejām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri ierobežot malkas apkuri, lai mazinātu gaisa piesārņojumu, Latvijas Radio uzrunātie rēzeknieši un vietējā pašvaldība uzskata par atbildības pārlikšanu uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem.
Trīs no astoņiem Rēzeknes pilsētā esošajiem kapiem ir slēgti, kas nozīmē, ka apbedījumi tajos vairs netiek veikti, bet pašvaldība un aizgājēju tuvinieki turpina uzturēt kārtībā šīs teritorijas. Taču ko darīt ar slēgtajiem kapiem, kuros par tuvinieku apbedījumiem vairs nav, kam rūpēties? Rēzeknē tādi ir vecie, laika un cilvēku darbības rezultātā gandrīz pavisam izpostītie Purvīša ielas kapi. Pašvaldībai nekādu šīs teritorijas labiekārtošanas plānu nav.
Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu dienā ne tikai Rīgā un Saeimā, bet arī 300 kilometrus attālajā pierobežas pilsētiņā Kārsavā cilvēki sekoja līdzi prezidenta vēlēšanu norisei. Kārsavā aptaujātie iedzīvotāji pārsvarā ir apmierināti ar Saeimas izdarīto izvēli un cer, ka Latvijai jaunā prezidenta Egila Levita vadībā izdosies pārvarēt valstī valdošo demogrāfisko krīzi un uzlabot ekonomisko situāciju.
Uz Latvijas austrumu robežas pēc robežjoslas un žoga izbūves krasi samazinājies robežpārkāpēju skaits - no 202 gadījumiem pērn pirmajos piecos mēnešos līdz septiņiem šogad. Tomēr Latvijas Radio Latgales studija izpētījusi, ka žoga būvniecība prasa daudz līdzekļu un Valsts robežsardze tajā pašā laikā cieš kadru trūkumu.
Lai arī veikalos linu apģērbu netrūkst, no Latvijā audzētajiem liniem austos kreklus, galdautus un gultasveļu pašreiz var atrast vien vecāsmātes pūralādē. Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā linu nozare ir apsīkusi un audumi, linu šķiedra un linu produkti tiek ievesti no Eiropas Savienības un citām valstīm.
Šogad pirmo reizi Zilupes novadā notiks tūrisma akcija “Apceļo, izkraukšķini, izčabini Zilupes novadu”. Tās laikā tūristiem par samazinātām cenām un bez iepriekšējās pieteikšanās noteiktās dienās būs iespēja apmeklēt dažādas saimniecības, amatnieku darbnīcas, apskatīt neskarto pierobežas novada biotopu un uzzināt šī novada vēsturi.
Pirms diviem gadiem Ludzā ar aktīvu vietējās pašvaldības atbalstu tika atvērts šūšanas uzņēmums, kas solīja nodarbināt vairāk nekā 20 vietējās šuvējas. Diemžēl pašlaik kļuvis zināms, ka uzņēmums “Nemo” no Krāslavas radušās konkurences un darbaspēka trūkuma dēļ, kā arī pasūtījumu trūkuma dēļ ir bijis spiests slēgt savu filiāli Ludzā.
Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.
Rēzeknē tāpat kā daudzās citās mazākās un lielākās pilsētās publiski pieejami ūdens pumpji vēl pirms gadiem 20 stāvēja vai uz katra stūra. Tagad pilsētā palikuši vien 30 brīvkrāni, kurus pēdējā laikā uzņēmums ''Rēzeknes ūdens'', vēloties samazināt ūdens zudumus centralizētajā sistēmā, noslēdz ar piekaramo atslēgu. Ar laiku plānots likvidēt arī šos krānus, atstājot vien pārīti pilsētas centrā , kur padzerties pilsētniekiem, un vietās, kur sarežģīti ievilkt centrālo ūdensvadu.
Rēzeknes slimnīcas Diagnostikas nodaļai iegādāts jauns datortomogrāfs, kas ļaus pacientus izmeklēt gan ātrāk, gan arī efektīvāk. Slimnīcā tāpat kā visā Latvijā ir ārstu trūkums un darba stundu pārstrāde. Nodrošinot pašvaldības stipendijas studējošajiem mediķiem, slimnīcai izdevies pēc rezidentūras pabeigšanas piesaistīt vairākus jaunos ārstus, arī divus radiologus. Tomēr ir gadījumi, kad jaunie mediķi atgriež pilsētai izmaksātās stipendijas un izvēlas strādāt citur.
Šā gada aprīlī plānots uzsākt Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas "Terehova" pārbūves un modernizācijas būvdarbus, kas izmaksās aptuveni 6 miljonus eiro. Tā kā pārbūve un modernizācija šajā vietā nav notikusi visu 20 kontrolpunkta pastāvēšanas gadu garumā, remonts nepieciešams gan ēkām, gan ceļiem. Savukārt robežsargi un muitnieki gaida darbavietu modernizāciju.
Rēzeknes 2. bibliotēka, kas ir pilsētas Centrālās bibliotēkas filiāle, atrodas pilsētas Ziemeļu mikrorajonā. No marta iedzīvotājiem tiek piedāvāts jauns pakalpojums - grāmatu piegāde mājās. Bibliotēka nākusi ar šādu iniciatīvu, jo cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem ir apgrūtinoši piekļūt bibliotēkai nepiemērotas infrastruktūras dēļ.
Kārsavas novada iedzīvotāji un arī pašvaldība ceļ trauksmi – Kārsavas pilsētā krustojums ar šoseju A13, kas ved uz Grebņevas robežkontroles punktu un pa kuru notiek intensīva kravas automašīnu kustība, nav drošs ne gājējiem, ne autovadītājiem. Lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus, pašvaldība aicina VAS ''Latvijas Valsts ceļi'' izveidot apļveida krustojumu vai vismaz izgaismot gājēju pāreju, kā arī uzstādīt brīdinājuma ceļa zīmes. Pagaidām sarunas starp iestādēm nav beigušās par labu kārsaviešiem.
Latvijas Pasta organizētajā konkursā “Mans pastnieks 2018” noskaidroti klientu vērtējumā atsaucīgākie, komunikablākie un laipnākie uzņēmuma pastnieki katrā Latvijas reģionā. Par labāko Latgales reģionā atzīta Liene Cimbaļuku no Kārsavas novada Mērdzenes pasta nodaļas, kura piegādājot pastu, sūtījumus un dažāds preces vietējiem iedzīvotājiem, dienā nobrauc ap 100 kilometriem.
Lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu, Latvijas skolās un profesionālās izglītības iestādēs jau otro gadu tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai". Aglonas novadā šajā projektā iesaistījušās visas četras novada skolas. Skolēni apmierināti ar piedāvātajām iespējām individuāli apgūt mācību vielu un saņemt bezmaksas brokastis un vakariņas.
Alkohola lietošana pusaudžu vecumā vienmēr ir bijusi aktuāla problēma. Mūsdienās alkohols jauniešiem kļuvis pieejamāks, savukārt apkārtējā vide – nedrošāka. Rēzeknes pilsētas domes administratīvajā komisija ceļ trauksmi – pēdējo triju gadu laikā strauji pieaudzis alkohola lietošanas gadījumu skaits nepilngadīgo vidū.
Ne katra skola var lepoties ar savu skolas leļļu teātri, vēl jo vairāk, ja aktieri trupā pārsvarā ir vienas klases skolēni. Rēzeknes novada Tiskādu vidusskolā leļļu teātris svinēs savu piecpadsmito dzimšanas dienu, un izrādījies, ka tas bijis atraktīvākais un efektīvākais veids, kā mazākumtautības skolas bērniem apgūt latviešu valodu.
Tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija plāno uzsākt Rēzeknē dislocētās Zemessardzes 3. Latgales brigādes teritorijas paplašināšanas darbus. Šim mērķim plānots atsavināt divus blakus bāzei esošos zemes gabalus. Zemes īpašnieki gaida informāciju par zemes atsavināšanas noteikumiem, bet vietējie cilvēki neviennozīmīgi uztver armijas klātbūtnes paplašināšanos gan pilsētā, gan Latgalē kopumā.
Nelielo pierobežas Kārsavu no lielajām pilsētām, kurās ir ledus halles, šķir simtiem kilometrus liels attālums. Par spīti tam, Kārsavā slido gan lieli, gan mazi, spēlē hokeju un rīko dažādus pasākumus uz ledus, jo te ir sava, pašu rokām izbūvēta slidotava. Par slidotavas krustvecākiem nodēvētie Arnis Morozovs un Arnis Stefanovičs jau ne pirmo gadu brīvprātīgi un bez atlīdzības gan uztur slidotavu, gan rūpējas par ledus kvalitāti.
Mūsu valstī parādi jeb saistības pret Valsts kasi ir katrai no 119 pašvaldībām. Pašlaik kopējā pašvaldību aizņēmumu summa Valsts kasē pārsniedz 1 miljardu eiro. Latgalē vislielākās summas ir aizņēmušās lielākās reģiona pilsētas - Daugavpils un Rēzekne. Taču novadu attīstībai aizņēmumus aktīvi ņem arī nelielās pašvaldības, viens no sava veida rekordistiem - vismazāk apdzīvotais Baltinavas novads, kura aizņēmumu limits 2018. gadā tuvojas atļautajiem griestiem.