Virpuļviesuļa nopostītos «Krastiņus» palīdz atjaunot gan savējie, gan pavisam sveši cilvēki

Vien trīs dienas pēc Balvu novada Bērzpils pagastu skārušā virpuļviesuļa, kurā zaudējumi nodarīti piecām mājsaimniecībām, tikuši izgāzti koki gan mežā, gan arī Golvaru kapsētā, visvairāk vētrā cietušajā saimniecībā “Krastiņi” māju īpašnieks Aldis Baranovskis ar daudzajiem gan pazīstamajiem, gan pilnīgi svešajiem cilvēkiem, kas atraduši laiku palīdzēt, centās sakopt izpostīto saimniecību.

Virpuļviesuļa nopostītos «Krastiņus» palīdz atjaunot gan savējie, gan pavisam sveši cilvēkiIveta Čigāne

    “Mēs esam no Tilžas, esam Alda klasesbiedri un atbraucām palīdzēt,” rosoties “Krastiņu” saimnieces Veronikas kādreiz tīri izravētajā, bet tagad izpostītajā dārzā, Anna atklāj, ka pašiem ar vīru ir sava saimniecība, tāpēc viņi labi saprot, ka vienam ar tik lielu postažu tikt galā ļoti grūti un tādā brīdī arī ir svarīga cilvēku atsaucība.

    “Vācam stikla lauskas, šīfera vati, nolauztos zarus, koku gabalus. Šķirojam - ko dedzināt, ko nodot atkritumos,” stāsta Anna.

    Darbadienas rītā “Krastiņos” vētras postījumus novāca aptuveni 20 cilvēki. Sievas lielākoties vāca visur atrodamās skaidas, naglas, koka gabalus, stiklus, pat koku zarus, ko viesulis atgādājis no tuvējā meža.

    “Es tikko iebraucu. Braucu ar nolūku, ka es varēšu palīdzēt, jo es zinu, ka šādās situācijās divas darba rokas nebūs liekas”, stāstīja jēkabpiliete Kristīne, kura par nelaimi ''Krastiņos'' uzzinājusi no televīzijas un sociālajiem tīkliem un nolēmusi doties palīgā.

    No sapostītā pagalma izbrauc mašīna no kādas būvfirmas, kas nolēmusi palīdzēt vētrā cietušajiem ar būvmateriāliem. Uzņēmuma pārstāvis Kārlis Bikšus atklāj, ka viņi plāno uz “Krastiņiem” atbraukt vēlreiz.

    Izpostītajā “Krastiņu” pagalmā rosās Alda māsa Inta. Viņai tikko sācies atvaļinājums, ko rīdziniece bija plānojusi pavadīt te, laukos, ravējot un atpūšoties, taču nu viņa pie paštaisītas āra plīts mazgā traukus un gatavo pusdienas talciniekiem.

    “Tas ir pārsteidzoši. Cilvēki brauc no dažādām vietām, brauc, zvana un piedāvā savu palīdzību. Vakar pie mums bija atbraucis senioru pāris no Rīgas. Viņi ir Austrālijas latvieši un, rūpējoties par mums, viņi bija atveduši mums zupas katlu. Protams, te strādā mūsu bērnu draugi un kolēģi un mani kolēģi no Rīgas un Kalsnavas. Viņi gatavi braukt talkā.

    Mēs jau arī paši esam liela ģimene. Mēs esam četri bērni. Maniem vecākiem ir septiņi mazbērni un tad vēl četri mazmazbērni,” atklāj Inta.

    Māju saimnieks Aldis Baranovskis saguris, rūpju mākts, tomēr joko, ka, pašam negribot, ir kļuvis par masu mediju zvaigzni, nekas jau pretī nebūtu, ja vien iemesls popularitātei nebūtu tik bēdīgs.

    “Pirmais bija tas šķūnis, es tobrīd atrados tanī telpā, ko tagad tikai nosacīti var saukt par garāžu. Es viesuli pat nedzirdēju, nebija nemaz tik skaļš.

    Noskanēja tāds kā čūsku šņāciens, un viss notika apmēram pusotrā minūtē. Viesulis uzreiz arī norima, bet garāžā parādījās gaisma, es pacēlu galvu uz augšu, un izrādījās, ka jumta vairs nav,” atceras Aldis.

    Viņš atzīst, ka pēc viesuļa jau pagājušas vairākas dienas, bet viņš vēl joprojām nevar saprast, cik tad īsti bijusi stipra šī vētra, ja graudu kaltējamā ierīce, kas sver vairākas tonnas, vārtīta pa zemi kā skaida, visu ēku jumti norauti, izgāzts ābeļdārzs un izpostīta arī lielā stārķu ligzda.

    Nedaudz parunājis, Aldis atkal dodas pie darbiem. Puišiem jālemj par to, kā vismaz vienu ēku - šķūni - dabūt zem jumta, jo vajadzīga vieta, kur salikt mantas. Pagaidām vēl nav arī izlemts, ko tad darīt ar māju, jo viesulis tai ne tikai norāvis jumtu, bet arī izstūmis sienas.

    “Mēs plānojam raut augšā. Nav citu variantu. Kur mēs liksimies? Pirtij jau spāres ir, tā ir vismazāk cietusi. Māju mēs mēģināsim savilkt, ja izdosies to savilkt, ja tā nebūs bīstama, visu to pārbaudīsim,” stāsta Aldis.

    Visa lielā Baranovsku saime kopā ar palīgiem čakli strādā pie sapostītās saimniecības atjaunošanas.

    Oskars Baranovskis bija tas, kurš uzreiz pēc viesuļvētras sociālajos tīklos ievietoja nofilmēto video par “Krastiņos” nodarītajiem postījumiem.

    “Nu, protams, sociālo tīklu spēks ir liels, un tas jau ir zināms, tas nav nekas jauns. Es sapratu, ka tā ir iespēja atjaunot (saimniecību), jo pašu spēkiem mums tas nebūtu bijis iespējams. Lai arī mums nepatīk ko lūgt, bet nebija īsti jau citu variantu. Cilvēki gan zvanīja, gan brauca uz šejieni, gan rakstīja internetā. Brauc draugi, brauc paziņas, brauc kaimiņi. Atbalsts mums noteikti ir, un paldies visiem, kas mums jau ir palīdzējuši līdz šim,” saka Oskars Baranovskis.

    Kopumā viesuļvētrā Balvu novadā lielākus vai mazākus postījumus nodarīja piecās saimniecībās. Izvērtējot to apjomu, Balvu novada pašvaldība katrai no tām nolēma piešķirt kompensāciju. Tās kopējā summa ir nepilni 7 600 eiro. Piecdesmit procentus no šis summas kompensēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi sniedzot savu atbalstu postošajā vētrā cietušajiem. “Krastiņu” saimniecības atjaunošanai Baranovski saņems maksimālo pabalstu sešu minimālo mēnešu darba algu apmērā.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti