Nelegālo robežpārkāpēju plūsma uz Latvijas austrumu robežas ikdienā tiek kontrolēta un ierobežota ne vien ar jaunākajām tehnoloģijām, sensoru palīdzību un robežsargu patruļām, bet arī ar speciāli apmācītiem dienesta suņiem. Ludzas pārvaldē tieši ar dienesta suņu palīdzību šogad aizturēti gandrīz puse no visiem nelegālajiem robežšķērsotājiem. Austrumu robežas kinologu darbs atzinīgi novērtēts arī ārpus Latvijas.
Latvijā turpina izplatīties bīstamā un cūkām nāvējošā infekcijas slimība Āfrikas cūku mēris(ĀCM). Viskritiskākā situācija šobrīd ir Latgalē, kur regulāri tiek saņemta informācija par beigtajām un nomedītajām slimajām mežacūkām.
Teritoriālā reforma - pēdējos gados viens no plašākajiem diskusiju tematiem mazajās pašvaldībās. Pašlaik Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas pilsētas. Valdība uzskata, ka novadu ir par daudz un plāno kārtējo teritoriālo reformu. Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums valstī jāievieš līdz 2020.gadam. Tā īstenošanai tiek piedāvāts vai nu apvienot novadus, to skaitu samazinot vairāk nekā uz pusi, vai veidot sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. Mazās pašvaldības un to iedzīvotāji austrumu pierobežā kārtējām pārmaiņām nav gatavi un nesaredz tajā lauku attīstības iespējas.
Viļakas novada pašvaldība ir atpirkusi bijušo Viļakas linu fabriku, kas atrodas vēsturiskās Marienhauzenas muižas teritorijā. Pašvaldība te plāno izveidot un vēlāk nodot nomā uzņēmējiem atpūtas kompleksu ar viesnīcu, ēdināšanas bloku un treileru parku.
Sākoties jaunajam mācību gadam, kā ik gadu aktualizējas jautājums par bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs. Pašvaldībās, kur skolēnu skaits ir lielāks, noslēgumam tuvojas centralizētie iepirkumi. Lai arī vietējie zemnieki atzīst, ka piedalīties konkursos nav viegli, tomēr iepirkumu rezultāti liecina, ka Latgales skolām pārtiku šajā mācību gadā pārsvarā piegādās vietējie ražotāji.
Lai iedrošinātu esošos un topošos reģionu uzņēmējus pievērsties savas produkcijas eksportam, pirms četriem mēnešiem ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un biedrības Latvijas Lauku forums atbalstu katrā Latvijas reģionā tika uzsākta Lauku eksporta klubu veidošana. Rēzeknē augsta beigās notika jau trešā šāda Latgales kluba tikšanās, kur ar jaunajiem uzņēmējiem savā pieredzē bija ieradušies dalīties biznesā pieredzējuši uzņēmēji.
Lietainā vasara dzen izmisumā Latvijas lauksaimniekus. Ilgstošās lietavas ir nodarījušas postu graudkopjiem un radījušas lielas problēmas arī lopkopjiem, jo daudzās saimniecībās tikai tagad var uzsākties siena sagatavošanas darbi. Latgalē visgrūtāk klājas tiem lopu audzētājiem, kuriem nav sēto zālāju un kuri siena sagatavošanas darbus ir uzsākuši pēc Jāņiem.
Latvijā jautājumu par atskurbtuvju izveidošanu un uzturēšanu risina jau gadiem. Pamatā visa atbildība par šādu iestāžu izveidošanu un uzturēšanu uzlikta uz pašvaldību pleciem. Veidi, kā pašvaldības nodrošina atskurbšanas pakalpojumus, atšķiras – vieni risina problēmu, piesaistot policiju vai slimnīcas, citi - apvienojot tos ar sociāla rakstura pakalpojumiem.
Viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, agrāk kūrortnieku iecienītais Rāznas ezers pēdējo gandrīz 10 gadu laikā ir bijis strīda iemesls starp Rēzeknes novada pašvaldību un ezera nomnieku SIA ''EKO Punkts''. Tagad, kad konflikts atrisināts tiesas ceļā par labu pašvaldībai, deputātiem būs jālemj, kas turpmāk apsaimniekos ezeru.
Kopš traģēdijas, kad Varakļānu aprūpes centra lifta šahtā iekrita un bojā gāja nepilnus divus gadus vecs bērns, apritējis jau gads, tomēr lietas izmeklēšana joprojām nav beigusies. Liftu Varakļānu veselības aprūpes centrā nevar ne pārbūvēt, ne izmantot apmeklētāji joprojām, tā kā policija gaida ekspertīžu rezultātus, lai varētu turpināt izmeklēt uzsākto kriminālprocesu. Līdzīgu pacēlāju pārbaude visā valstī uzsākta vien pirms mēneša.
Kapusvētku tradīcijai Latvijā ir sena vēsture. Latgalē lielākos un mazākos kapos tos svin visas vasaras garumā. Šeit kapusvētki ir ne tikai diena, kad tiek godināta aizgājēju piemiņa, bet tā ir arī ikgadējā radinieku, draugu satikšanās reize.
Ludzas Lielā sinagoga ir unikāls ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras piemineklis. Koka ēka ir vismaz 200 gadus veca, un pēc restaurācijas atguvusi savu autentisko izskatu. Tai saglabājies oriģinālais veidols, koka pamatkonstrukcija, plānojums un interjers. Renovētajā sinagogā izveidotas arī vairākas ekspozīcijas par ebreju dzīvi Ludzā, kā arī kinodokumentālista Herca Franka un viņa tēva fotogrāfa Vulfa Franka darbu multimediālā ekspozīcija.
Trešo valstu pilsoņi Latvijā galvenokārt ieceļo, izmantojot robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, taču pēdējo gadu laikā ir mainījušās ne tikai valstis, no kurienes ieceļo nelegālie imigranti, bet arī robežšķērsošanas maršruti. Pašlaik aktīvs darbs norit pie Latvijas-Krievijas robežas stiprināšanas, tomēr robežsardzes pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas sakārtošana ir tikpat aktuāla.
Jau gandrīz desmit gadus bibliotēkas lauku pagastos pilda ne tikai savu galveno funkciju – nodrošina iedzīvotajiem pieeju grāmatām un presei – , bet arī dod iespēju apmeklētājiem bez maksas izmantot internetu. Tuvākajā Ministru kabineta sēdē jau nākamnedēļ lems par turpmāku finansējuma piešķiršanu bezmaksas interneta nodrošināšanai lauku bibliotēkām.
No jūlija vidus Latvijā sākusies vilku medību sezona, kuras laikā kopumā atļauts nomedīt 250 dzīvniekus. Eiropas mērogā vilks ir apdraudēts un iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos, bet Latvijā šie plēsēji ir savairojušies, un to lielā mērā noteikusi arī cūku mēra izplatība, kas veicinājusi plēsēju migrāciju pārtikas meklējumos no kaimiņvalstīm. Uz robežas uzsāktā žoga celtniecība vilku pārvietošanos varētu ietekmēt vien sākuma periodā.
Jau trešo gadu Kārsavas novada pašvaldība rīko biznesa ideju konkursu, kurā piedalīties aicināti novada jaunie uzņēmēji. Labāko projektu autori saņem finansiālu atbalstu no pašvaldības. Pērn konkursā ar biznesa plānu par ekoarbūzu audzēšanu startēja divi Malnavas pagasta jaunieši, kuri jau otro vasaru savā piemājas saimniecībā meklē Latgales mainīgajam klimatam atbilstošāko arbūzu šķirni, labākos audzēšanas apstākļus.
Latgales kapsētās apbedīšanas un kapavietu rezervēšanas kārtība atšķiras. Lielākajos lauku un pilsētu kapos par šādu pakalpojumu ir jāmaksā, toties nelielajās lauku kapsētās gan apbedīšana, gan kapavietas rezervēšana lielākoties ir bez maksas. Par to, cik daudz un vai vispār ir jāmaksā par cilvēka pēdējo atdusas vietu, katra pašvaldība lemj atsevišķi, tomēr vairākās pilsētās noteiktā ievērojamā maksa par kapa vietu rezervēšanu iznīcina Latgalē tik ierastās dzimtas apbedījumu tradīcijas.
Lai arī Kārsavas novadā strādājošais uzņēmums SIA “Latgales dārzeņu loģistika” pagājušo gadu beidza ar ceturtdaļmiljonu lieliem zaudējumiem, uzņēmums turpina attīstīties. Jau tuvākajā laikā tur plānots ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro jaunas siltumnīcas un pārstrādes ceha būvniecībā.
Uz ikgadējo divu dienu audžuģimeņu saietu Kārsavas novada Salnavā sestdien, 16.jūlijā pulcēsies vismaz 20 audžuģimenes no dažādiem Latgales novadiem, lai ne vien apgūtu dažādas noderīgas prasmes, apmeklētu psihologu, bet arī iepazītu latgaliešu kultūru. Vēl pirms trim gadiem šādus reģionālos audžuģimenēm domātos pasākumus organizēja Labklājības ministrija. Šobrīd audžuvecāki to dara paši.
Ludzas novada Ņukšu pagastā vietējās pasta nodaļas darba laiks saīsināts līdz vienai stundai dienā. Arī pensijas un pabalstus šeit saņemt vairs nevarēs. Latvijas Pasts šādu lēmumu pamato ar klientu skaita samazināšanos, savukārt vietējie iedzīvotāji satraukušies par pagasta nākotni.
Ja vēl pērn Ludzas novada Nirzas ezerā masveidā tika apkarota nelegālā vēžošanas, šogad vietējie iedzīvotāji ir satraukušies par šo aizsargājamo dzīvnieku bojāeju un izzušanu. Vietējie iedzīvotāji izvirza dažādas versijas par notikušo, sākot ar ezera ķīmisko piesārņojumu un beidzot ar iespējamo vēžu populācijas izzušanu nelikumīgās vēžošanas rezultātā. Valsts Vides dienests vēžu bojāejas iemeslus pagaidām nevar nosaukt, taču netiek izslēgta vēžu mēra izplatīšanās vai karstā laika ietekme.
Rēzeknē uzsākti Sarkanās armijas karavīru apbedīšanas kompleksa atjaunošanas darbi, ko finansiāli atbalsta Krievijas Federācija. Vietējās pašvaldības ieceri rēzeknieši kopumā atbalsta, jo uzskata, ka šādai piemiņas vietai jābūt sakārtotai.
Pēdējo pāris gadu laikā Ludzā intensīvi tiek zāģēti veci un bojāti koki, tostarp papeles, par kuru likvidēšanu pašvaldībā saņemti arī iedzīvotāju iesniegumi. Divu gadu laikā Ludzā izzāģēti jau 70 koki, un šāda veida darbi plānoti arī turpmāk, ko pašvaldība skaidro ar izstrādāto pilsētas apzaļumošanas plānu un nepieciešamību vecos kokus aizstāt ar jauniem. Iedzīvotāju domas par pašvaldības plāniem un rīcību dalās.
