Uzņēmuma "Ludzas apsaimniekotājs" inženieris Ēriks Gutāns uzsvēra, ka centralizētie tīkli tiks izbūvēti pakāpeniski trijos dažādos pilsētas rajonos. “Projekta ietvaros tiks izbūvētas astoņas sūkņu stacijas, kas savāks no katra mikrorajona notekūdeņus un ar spiedvadiem sūknēs attīrīšanas iekārtu virzienā,” pastāstīja Gutāns.
Ludzā pieslēgšanās centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai notiek pakāpeniski. Jau realizēts projekts, ūdensvadam un kanalizācijai pieslēdzot vairākas centrālās un Ludzas Mazajam un Lielajam ezeram pieguļošās ielas. Pašlaik sākts darbs vēl viena projekta realizācijā, kas paredz 14 kilometru kanalizācijas un 7 kilometrus ūdensvada izbūvi dažādos pilsētas rajonos. Gados jaunāki privātmāju īpašnieki atbalsta pašvaldības centienus uzlabot sadzīves apstākļus pilsētniekiem un pievērsties ekoloģiskās situācijas uzlabošanai pilsētā. Taču
gados vecāki cilvēki nereti ir noskaņoti skeptiski un nav gatavi šādām pārmaiņām.
“Visi iedzīvotāji pirms būvniecības sākuma deva rakstisku piekrišanu, ka gada laikā viņi pieslēgsies, bet ne tik aktīvi tas process notiek", paskaidroja inženieris Gutāns. Viņaprāt, pašvaldībai ir jādomā, kā panākt, lai piedāvāto pakalpojumu iedzīvotāji būtu spējīgi sākt izmantot, jo pieslēgšanās centrālajiem tīkliem iedzīvotājiem ir jāveic par saviem līdzekļiem. Nereti tam nepieciešami pat vairāki tūkstoši eiro. Iepriekšējā projekta pieredze rāda, ka centrālajiem tīkliem pieslēgušies tikai nedaudz vairāk kā 50% īpašnieku, kuriem bija iespēja to izdarīt. Tāpēc veiktas izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos un šim mērķim paredzēts pašvaldības līdzfinansējums.
“Pašvaldības maksā naudu par ūdensvada pieslēgšanu līdz 400 eiro un par kanalizācijas pieslēgšanu arī līdz 400 eiro katrai mājai. Starpību, kas ir virs virs tāmes, apmaksā cilvēks pats," sacīja Gutāns.
Pašvaldība ir ieinteresēta, lai ludzānieši aktīvi pieslēgtos jaunizbūvētajam centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai ne tikai tādēļ, lai uzlabotu sadzīves kvalitāti un samazinātu piesārņojumu pilsētā, bet arī tāpēc, ka
to pieprasa Eiropas Savienība, par kuras līdzekļiem lielākoties veikta būvniecība.
“Ja iedzīvotāji pēc projekta beigām nepieslēgsies, apsaimniekotājam un pašvaldībai būs par katru nepieslēgtu dzīvojamo māju jāsamaksā sods divarpus tūkstoši eiro, jāatgriež Eiropas līdzekļi," norādīja "Gutāns. "Tāpēc domāju, ka sankcijas no pašvaldības puses būs nopietnas. Cita varianta nav – vai nu jāpieslēdzas centrālajai kanalizācijai un ūdensvadam, vai arī jāaizbūvē prasībām atbilstoša tualete.”
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs ir pārliecināts, ka Ludza ir viena no retajām pilsētām, kur pēc decentralizēto sistēmu reģistra izveides iedzīvotājiem būs nodrošināta iespēja izmantot centrālo kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu.
“Šis projekts Ludzai ir ļoti nozīmīgs, jo dos iespēju pieslēgties vēl 730 klientiem gan pie centrālās kanalizācijas, gan arī pie ūdensvada," teica Mekšs. "Šeit ir arī liela daļa pašvaldības finansējuma, jo posmos, kur mēs būvējam kanalizācijas tīklus, nav ūdensvada, un ūdensvads nav attiecināmās izmaksas. Tas pašvaldībai ir jārealizē par saviem līdzekļiem, bet mēs darbu nevaram atstāt uz ilgāku laiku, tas jādara vienlaicīgi. Mums arī pēc šī projekta realizēšanas būs iespēja sakārtot šīs ielas, kur cilvēki jau sen gaida - Klusā iela, Krāslavas iela, kur nevaram sākt klāt melno segumu.”
Ludzā ūdenssaimniecības sakārtošanai pilsētas teritorijā plānots tērēt apmēram 4 miljonus eiro, aptuveni puse ir Eiropas Savienības projektu finansējums, pārējais – pašvaldības nauda.
