Tiskādos skolēni ar leļļu teātra palīdzību mācās latviešu valodu

Ne katra skola var lepoties ar savu skolas leļļu teātri, vēl jo vairāk, ja aktieri trupā pārsvarā ir vienas klases skolēni. Rēzeknes novada Tiskādu vidusskolā leļļu teātris svinēs savu piecpadsmito dzimšanas dienu, un izrādījies, ka tas bijis atraktīvākais un efektīvākais veids, kā mazākumtautības skolas bērniem apgūt latviešu valodu.

Tiskādu vidusskola ir mazākumtautību skola, un mācības te notiek pārsvarā krievu valodā. Skolas direktore Olga Miseviča izrāda mācību klasi, kur sava vieta ir arī saliekamam leļļu teātra izrādēm paredzētajam aizslietnim. Šeit pēc stundām arī satiekas 5. klases skolēni, kuri, mācoties lomu tekstus, apgūst latviešu valodu, kļūst atvērtāki un drošāki.

“Es spēlēju zaķi, karali, spēlēju suni,” galvenais varonis izrādē ir zaķis, viņa balsi ierunā Deniss, kurš atklāj, ka bieži vien savu lomu mēģina arī mājās, kur par viņa skatītājiem kļūst vecmamma, tētis un māsa.

Savukārt Vivianna daudzās izrādēs tēlo lapsiņu, princesi un pat vecmāmiņu, un šī izrāde viņai patīk, jo māca, ka labie darbi ir jādara, neprasot atlīdzību.

Artūra mīļākā izrāde - pirms kāda laika iestudētā luga "Sprīdītis".

“Tā bija ne tikai leļļu teātra izrāde, tur varēja piedalīties arī maskās tērpušies aktieri. Man patika, tā bija jautra izrāde. Mans klasesbiedrs tēloja Sprīdīti, bet es biju velns. Viņam bija stabule un, kad Sprīdītis stabulēja, man bija jālēkā, jākūleņo, jādejo,” viņa stāsta.

Tiskādos skolēni ar leļļu teātra palīdzību mācās latviešu valoduIveta Čigāne

    Tiskādu vidusskolas leļļu teātra pirmā un ļoti atbildīgā uzstāšanās ar izrādi “Kukulītis” notika pirms 15 gadiem – 9. skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Doma laukumā Rīgā, atceras skolotāja Gaļina Žigunova, kura kopā ar kolēģi Ludmilu Šmeļovu ir gan šī teātra režisori, gan suflieri, gan skatuves strādnieki.

    “Tā bija pirmā izrāde. Bija mazi bērni, pirmsskolas vecuma grupiņa. Mūsu pirmās lelles bija pašdarinātās no koka. Zīmēja bērni, tērpus sagatavot palīdzēja vecāki. Agrāk mēs lelles pasūtījām no Krievijas, Pēc tam es biju pilsētas svētkos Rēzeknē un tur bija viena sieviete, kura pati šuva lelles. Pirkām pie viņas, bet tagad ļoti skaistas lelles ir Jāņa Rozes grāmatnīcā,” saka skolotāja un piebilst, ka tagad leļļu teātra arsenālā ir pāri simt dažādu uz rokas velkamu leļļu.

    Skolotāja arī atklāj, ka leļļu teātra izrādes bērni iestudē gan latviski, gan arī krieviski. Turklāt krieviski mazajiem aktieriem runāt ir daudz vieglāk, jo latviešu valodu viņi faktiski dzird tikai skolā, daudzās ģimenēs un arī sabiedrībā te runā pārsvarā krieviski.

    Taču vēlme spēlēt teātri ir tik liela, ka visi mācās tekstus, apmeklē mēģinājumus, kas notiek divas reizes nedēļā starplaikā starp mācībām un braucienu uz Rēzeknes baseinu. Labs stimuls esot arī iespēja izbraukt ar leļļu teātra izrādi uz pilsētām, citiem novadiem.

    “Esam piedalījušies pilsētas svētkos Rēzeknē, Viļānos, Daugavpilī. Bieži mūs aicina uz Bērnības svētkiem dažādos pagastos. Esam piedalījušies teātra festivālos Rēzeknē, Madonā, Dobeles novadā,” vēsta Gaļina Žigunova.

    Mazos aktierus atbalsta gan pagasts, nodrošinot transportu, ar ko leļļu teātris dodas viesizrādēs, gan Rēzeknes novada pašvaldība. Šogad noslēdzies Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes konkurss par finansējuma piešķiršanu materiālās bāzes papildināšanai leļļu teātra un teātra mākslas aktivitātēm. Tiskādu vidusskolas leļļu teātrim piešķirti 170 eiro.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vecāki un bērni
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti