Rēzeknē Purvīša ielas kapu teritorija robežojas ar turpat izbūvēto dzīvojamo māju rajonu. No Zigrīdas mājas līdz apbedījumiem vien nepilni desmit metri. No mājas pagalma labi pārredzams ar zāli aizaudzis pakalns, kur kā kuģu vraki te vienā, te otrā vietā rēgojas kapu pieminekļu daļas un dzelzs krusti.
“Pašvaldība uz šejieni nebrauc un neskatās. Manuprāt, tas ir vēsturiskais objekts un to ir jāpieskata, ne tikai reizi gadā nopļaujot zāli, bet arī labiekārtojot. Tur blakus kapiem ir ceļš, bet nekāda žoga. Cilvēki var staigāt mierīgi un darīt visu, kas viņiem prātā ienāks. Es uzskatu, ka te steidzami vajag kaut ko darīt,” tā Zigrīda.
Savukārt Anastasija atklāj, ka viņai ir grūti iedomāties, kā šo teritoriju varētu sakārtot, jo, viņasprāt, laiks, kad te kaut ko vēl varēja savest kārtībā, ir neglābjami zudis, un tagad pat grūti pateikt, vai pieminekļu atliekas atrodas īstajā cilvēka apbedījuma vietā.
“Kapsētām ir tā nelaime, ka tās, kas netiek izmantotas, tās paliek novārtā. Sevišķi, ja nav draudzes, kas tās uztur. Tā ir daudzu kapsētu un arī dievnamu nelaime, it sevišķi tas attiecas uz luterāņu draudzēm Latgalē, kur nav vienkārši, kas tās apsaimnieko. Šeit tika apbedīti cilvēki jau 19. gadsimta sākumā. Te ir gan luterāņi, gan katoļi, gan arī pareizticīgie,” stāsta Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālists Kaspars Strods.
Pēc Latgales Kultūrvēstures muzejā esošas informācijas, pēdējie apbedījumi šajā kapsētā ir veikti pēc 2. pasaules kara. Pašlaik visā teritorijā atrodam vien trīs sakoptas kapu kopiņas, kas pierāda, ka par šeit apglabāto arī kādreiz bagāto un pazīstamo cilvēku atdusas vietām vairs nav, kas parūpējas.
“No padomju laikiem šie kapi ir aizmirsti, bet viņi ir interesanti ar to, ka tas ir kultūrvēsturisks objekts, kur es pat teiktu, ka mēs varētu rīkot ekskursijas. Šajos kapos atdusas arī viena pazīstama gleznotāja - Vilhelma Purvīša tēvs un viņa radinieki. Juris Purvītis, Vilhelma tēvs, 1. pasaules kara laikā dzīvoja Rēzeknē, un 20.-30.tajos gados Vilhelms Purvītis brauca pie tēva ciemos, pavadīja šeit vasaras. Šī kapavieta ir ļoti nozīmīga.”
Slēgtās kapsētas teritorija ir 3950 kvadrātmetri, un to uztur kārtībā pašvaldības uzņēmums “Rēzeknes namsaimnieks”. Pašlaik pašvaldībai nav nekādu plānu par šīs vietas labiekārtošanu.
“Rēzeknē ir kopumā 8 kapsētas, un trīs no tām ir slēgtas, trīs daļēji slēgtas, un divas ir atvērtas. Slēgtās kapsētas arī tiek koptas pēc Rēzeknes pilsētas kapsētu apsaimniekošanas noteikumiem. Purvīša kapus pašvaldība nopļauj trīs reizes sezonā. Nākamajā nedēļā būs pļaušanas piegājiens. Kapos ir diezgan apjomīgi pieminekļu, nožogojumu bojājumi. Pašvaldība tagad meklē risinājumu, kādā veidā šos kapus sakārtot, tajā pašā laikā nesabojājot tās kapu kopas. Bet tur vajadzīgi apjomīgi darbi,” skaidro Rēzeknes domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs.
Pērn veiktajā revīzijā Valsts kontrole atklājusi, ka valstī kopumā nav izstrādāts vienots ar kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistīts reglamentējošs normatīvais akts, tāpēc katra pašvaldība kapsētu jomu organizē pēc saviem ieskatiem. Valsts Kontroles pārstāvis Jānis Lielkalns uzsver, piederīgie prasa informāciju par saviem apglabātajiem tuviniekiem un pašvaldībai būtu jābūt tai institūcijai, kas šādu informāciju var sniegt.
“Revīzijā mēs aicinājām gan pašvaldības, gan ministrijas, kas ar šo te jomu ir saistītas (galvenokārt VARAM, kas uzrauga pašvaldību darbību) sanākt kopā un domāt par likuma projekta izstrādi. Un likumā, mūsuprāt, būtu svarīgi atrunāt tās minimālās lietas, kas pašvaldībai jānodrošina. Tā arī būtu lielā mērā teritorijas sakārtošana, uzturēšana kārtībā. Mūsu redzējums tas bija, ka jābūt likumam, kas pasaka svarīgās lietas, bet pašvaldību kompetencē paliek kādu specifisku jautājumu risināšana,” tā Jānis Lielkalns.
Latvijā ir vairāk kā 1700 kapsētas, kurās ik dienu apbedī gandrīz 80 cilvēkus. Par to uzturēšanu atbildīgas gan pašvaldības, gan arī draudzes. Kā atzinusi Valsts Kontrole, Latvijā kapsētas lai arī tiek uzturētas kārtībā, taču daudzviet joprojām nav ne kapsētas plānojuma, ne informācijas par apbedītajiem cilvēkiem.
