Pierobežas lauku pašvaldības savus ceļus pēc lielās snigšanas jau ir sakārtojušas un nākušas talkā arī vietējiem iedzīvotājiem, iztīrot daudziem ceļu līdz viensētām. Taču situācija jebkurā brīdī var mainīties.
Autora ziņas
Balvos nu jau trešo gadu turpinās Kultūras nama remonts. Pilsētā, kurā pašdarbībā iesaistījies pustūkstotis iedzīvotāju, deju kolektīvi, kori, teātri bija spiesti meklēt citas telpas mēģinājumiem, bet pasākumi tiek rīkoti daudz par mazu esošajā Balvu muižas zālē. Kāpēc aizkavējies Kultūras nama remonts, un ko par izveidojušos situāciju domā pilsētnieki?
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu no šī gada 1. janvāra tiek mainīta minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālajos vietējās nozīmes autobusos Pierīgas un Rīgas teritorijā, kā arī republikas nozīmes pilsētās un reģionālās attīstības centros. Kā skaidro Autotransporta direkcijas pārstāve Inese Krūmiņa, paredzamais minimālais braukšanas maksas pieaugums ir samērā neliels.
Ludzas medicīnas centrs pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis kardinālas pārmaiņas, no 2008. gadā ekspluatācijā nodotās jaunizbūvētās, modernās slimnīcas, kur veiktas gan sarežģītas operācijas, gan sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pārtopot par 1. zemākā līmeņa slimnīcu pašlaik.
Līdz 6. janvārim Lūznavas muižā apskatāma jūgendstila Ziemassvētku un Jaunā gada pastkaršu izstāde. Izstāde iepazīstina ar muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma Ziemassvētku un Jaunā gada tematikai veltītajām pastkartēm.
Decembra nogalē un janvāra sākumā Rēzeknē norisinās tradicionālā Ziemassvētku sociālā akcija, kuras laikā Nakts patversmes virtuvē izsniedz siltas pusdienas Rēzeknes pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Ziemassvētki un Jaunais gads parasti asociējas ar eglītes skuju un piparkūku smaržu. Taču ludzāniete Mārīte Kronberga, kura kūkas, tortes, cepumus un, protams, piparkūkas cep jau vairāk kā 20 gadus, atklāj, ka Latvijā piparkūkas ir iecienīts gardums ne tikai Ziemassvētkos - cilvēki šo brūno smaržīgos cepumus ceļ galdā arī citā laikā, pat vasaras saulgriežos. Šodien Ziemassvētku un Jaunā gada priekšvakarā, no kulināres Mārītes Kronbergas uzzināsim galveno nosacījumu, kas jāievēro, gatavojot piparkūku mīklu.
Jēkabpilī uzsākta vērienīgas multifunkcionālās sporta halles būvniecība. Plānots, ka pēc diviem gadiem pilsētas, novada un reģiona sportistiem un iedzīvotājiem būs pieejami divi sporta laukumi ar 1000 sēdvietām, trenažieru zāle, ledus halle. Būvdarbus veic trīs uzņēmumi, no kuriem lielākais ir no Lietuvas. Kopējs sporta halles būvniecības izmaksas pārsniedz 13 miljonus eiro.
Lai nodrošinātu valsts atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, veicinot bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu, viesģimeņu skaita pieaugumu, Labklājības ministrija visā Latvijā plāno veidot ārpusģimenes atbalsta centrus. Šoruden Jēkabpils pilsētas centrā durvis vēra Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs, kura pakalpojumus var saņemt gan pilsētas, gan arī apkārtējo novadu iedzīvotāji.
Pagājis vesels gadsimts kopš Ludzā ir savs novadpētniecības muzejs, un pašlaik tas ar savu seno riju, brīvdabas ekspozīciju un seno latgaliešu dzīvesveida atainojumu ir kļuvis par tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienītu vietu.
Jaunietes Inese un Laine no Kārsavas novada uzsākušas kopīgas biznesa idejas realizāciju - šuj un apdrukā T-krekliņus, īpašu akcentu liekot grūtniecēm paredzētajam apģērbam. Ideja radusies, kad Laine bijusi bērniņa gaidībās.
Šaurās ieliņas un 19. gadsimtā celtās koka un ķieģeļu vienstāva un divstāvu ēkas ar slēgtiem pagalmiem jau vairākus gadsimtus ir neatņemama Ludzas pilsētas ainavas daļa, bet tās vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Lai saglabātu šo vēsturisko apbūvi, vietējā pašvaldība gan kontrolē vecpilsētas pārbūvi, gan arī līdzfinansē lielāku ēku pārbūvi.
Svētdien, 9. decembrī, Krāslavas novada Kalkūnes pagastā notiks ebreju kultūras vakars “Tum balalaika”. Hanukas svētku priekšvakarā, vēloties novadniekus iepazīstināt ar ebreju tautas tradīcijām, plānota ebreju ēdienu degustācija, novadpētnieka Josifa Ročko stāsts par ebreju ietekmi uz Krāslavas un Kalkūnes pagasta attīstību un viņu ieguldījumu vēsturē.
Lai arī aiz loga vēl neliela atkala, pavisam drīz sinoptiķi sola aukstāku laiku, un tas nozīme, ka Latvijā un īpaši Latgalē, kur parasti ziemas ir aukstākas, uz daudzām ūdenstilpēm ledus sega sabiezēs. Pagaidām ledus uz nelieliem ezeriem un dīķiem joprojām ir trausls un atrasties uz tā ir bīstami. Glābēji apliecina, ka pērn uz ledus izglābti 13 cilvēki, bet šoziem Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā izglābta pirmā ledū ielūzušā zemledus makšķernieka dzīvība.
Pēc Valsts meža dienesta informācijas, pēdējos gados Latvijā vilku ir kļuvis vairāk un pieaudzis arī vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Latgales pierobežā mednieki atklāj, ka daudzi vilki Latvijā ienāk no kaimiņvalsts Krievijas. Lai sekotu un kontrolētu vilku populācijas izplatībai Latvijā, kā arī panāktu nākotnē lauksaimniekiem plēsēju nodarīto zaudējumu kompensāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs, Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par ikvienu plēsēju uzbrukumu mājdzīvniekiem.
Pašvaldības uzņēmums “Ludzas apsaimniekotājs”, kas nodarbojas ar gandrīz visu Ludzas pilsētas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, šonedēļ Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā ir iesniedzis pieteikumu ūdens tarifa izmaiņu veikšanai Ludzā. Taču nākamgad pilsētniekus gaida vēl divi nepatīkami jaunumi - tiks atjaunota pirms gada atceltā maksa par ūdens starpību, kā arī par ūdens skaitītāju verifikāciju ludzāniešiem turpmāk nāksies maksāt no savas kabatas.
Ar nākamā gada 1.janvāri Rēzeknes novada 25 pagastu vietā vietējā pašvaldība nolēmusi veidot un attīstīti četras novada nozīmes attīstības apvienības ar centru Dricānos, Kaunatā, Maltā un Nautrēnos, līdz ar to samazinot arī grāmatvedību skaitu no 22 uz četrām. Kopumā novadā reformas ietvaros darbu zaudēs 25 pagastu darbinieki. Reforma tiek veikta, ņemot vērā Valsts kontroles aizrādījumu par pārlieku lielo grāmatvežu skaitu novadā.
No šā mācību gada sākuma pilotprojekta ietvaros 14 Latvijas skolās 10.-11. klašu skolēni apgūst Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra izstrādāto valsts aizsardzības mācību. Arī nelielajā Balvu novada Tilžas vidusskolā vienu mācību dienu mēnesī visi 10. klases audzēkņi apgūst teorētiskās zināšanas par militāro dienestu, pilda dažādus praktiskos uzdevumus un jūtas aizvien vairāk piederīgi savai valstij.
Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis ir grāfu Plāteru pils komplekss – 18.gadsimtā celtā kungu māja, ko paši krāslavieši lepni sauc par pili, baroka stila parks un saimniecības ēkas. Viena no tām – pils stallis – šogad piedzīvoja vērienīgas pārmaiņas, jo ēka ne tikai renovēta no ārpuses un iekšpusē, bet pamazām tā tiek piepildīta arī saturiski.
Latvijā steidz ceļu pārbūvei piešķirtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma ietvaros kārtot valstij piederošos ceļus. Savu kārtu uz pārbūvi jau gadu desmitiem gaida arī pierobežas ceļš Kārsava – Grebņeva, kas ir valsts nozīmes ceļa A13 pēdējais posms pirms iebraukšanas Krievijā. Pašlaik vietējā pašvaldībā valda satraukums, ka ceļš tā arī paliks nesakārtots, jo, kā apliecina uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, naudas tam vēl joprojām neesot.
Pagājis gads kopš lielajiem plūdiem Latgalē, kad intensīvo lietavu rezultātā diennakts laikā nolija pat triju mēnešu norma, applūda nenokultie labības lauki, tika pārrauti grants ceļi, divas šosejas un applūda arī daļa Kārsavas pilsētas. Lielajos plūdos daudzkārt tika vainota ne tikai dabas stihija, bet arī novecojusī un netīrītā meliorācijas sistēma, kas nespēja izturēt ūdens apjomu. Ārkārtas situācijas likvidēšanai Latgalei kopumā tika piešķirti vairāk kā 15 miljoni eiro un solīts zemju meliorācijai pievērst lielāku uzmanību.
Viļānu novada Sokolku pagastā, kur iepriekšējās Saeimas vēlēšanās konstatēta vēlētāju balsu pirkšana, šogad vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi ir daudz zemāka. Arī par balsu pirkšanu ziņu neesot. Līdz plkst.16 Sokolku pagastā nobalsojuši 135 balsstiesīgie.
Ludzas novadā vairāk nekā par pusmiljonu eiro tiek siltināta novadā pēdējās lauku skolas – Pildas pamatskolas ēka. Gan novada domes deputātu, gan vietējo iedzīvotāju domas par šī projekta lietderību atšķiras. Novadā pirms 30 gadiem bija septiņas lauku skolas, tagad palikusi tikai viena. Lielākā daļa bijušo skolas ēku stāv tukšas un nav pieprasītas ne no pašvaldības, ne no uzņēmēju puses.
Pirms sešiem gadiem caur Rēzeknes pilsētu plūstošās Rēzeknes upes krastā izbūvēja gājēju ielu, kas savieno divus nozīmīgus pilsētas objektus - Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru "Zeimuļs" un koncertzāli "Gors". Taču pēdējā laikā pašvaldība ir norūpējusies, ka gājēju ielas bruģis, gaismas objekti, soliņi tiek salauzti un sabojāti. Lai novērstu vandālisma gadījumus, dome nolēmusi visas ielas garumā uzstādīt videonovērošanas kameras.
Pasaules nozīmes svētvietā Aglonas bazilikā atrodas daudz senu un vērtīgu altārgleznu, taču viens no lielākajiem dārgumiem ir vēsturiskā svētbilde — Dievmāte ar bērnu, kas vairāk pazīstama kā Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētglezna.
Latvijas Valsts robežsardze saņēmusi pirmo ekipējumu, kas iegādāts ar ASV militārā finansējuma programmas atbalstu. Valsts robežsardzei piegādāti 30 kvadricikli, rezerves daļas, kā arī nodrošināta robežsargu apmācība. Kvadriciklus izmantos patruļām austrumu pierobežā.
Lai brauciens pēc Līgo dziesmas un atpūtas būtu patīkams un drošs, kā katru gadu arī šovasar Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzrunā autobraucējus ar kampaņām, aicinot būt prātīgiem pie stūrēs, bet valsts policija sola reidos kontrolēt satiksmes drošību. Savukārt mediķi kā katru gadu aicina ievērot samērīgumu visā - gan braukšanā, gan dzeršanā, gan arī ēšanā.
Dziesmu un deju svētkos šovasar nepiedalīsies Mērsraga novads. Savukārt Zilupes novads otrā Latvijas malā, kas palika mājās pirms pieciem gadiem, uz šiem svētkiem vedīs pat divus kolektīvus.
Brīvības ielas nosaukums Rēzeknē nav piešķirts pilsētas galvenajai ielai. Sākotnēji, kopš 1902. gada, iela tika saukta par Stacijas ielu, jo tā savienoja pilsētas pirmo staciju ar Rēzeknes centru. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts izveidošanas tā tika pārdēvēta par Vienības ielu. Savu pašreizējo nosaukumu iela ieguvusi pēc Otrā pasaules kara. Tāds tas ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Brīvības iela Rēzeknē iesākas pie pērn Latgales kongresa simtgadei veltītā jaunatklātā pieminekļa un noslēdzas pie Stacijas.
Eiropā enerģija aizvien vairāk tiek iegūta no tādiem resursiem kā vējš un saule, kas ir neizsmeļams enerģijas avots. Tikmēr Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES) saules enerģijas izmantošanas jomā.
Rēzeknes novada pašvaldība ir apturējusi atļauju uzsākt darbību uzņēmumam “Ellikss Holding”, kas Rēzeknes novada Strūžānos bijušās kūdras fabrikas teritorijā nolēmis atvērt nolietoto autoriepu dedzināšanas un izmantoto eļļu pārstrādes uzņēmumu. Pašvaldības rīcība saistīta ar to, ka uzņēmums nav savācis visus nepieciešamos dokumentus uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet savā teritorijā jau sācis ķīmisko produktu uzkrāšanu, kā rezultātā notikusi arī bituma noplūde.
Šobrīd Valsts robežsardzes koledžā uzsākta kadetu vasaras uzņemšana, savukārt topošie jaunie virsnieki gatavojas izlaidumam. Lai arī daudzas augstskolas un profesionālās skolas atzīst, ka izjūt jauniešu trūkumu, robežsardzes koledžā uz vienu vietu joprojām saglabājas konkurss. Savukārt kopumā Valsts robežsardzē joprojām jūtams ievērojams kadru trūkums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
