Dienas ziņas

PVD pārbauda no Ukrainas ievestās olas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

VARAM rosina atteikties no malkas apkures

VARAM rosina atteikties no malkas apkures Rīgā, Rēzeknē un Liepājā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šomēnes nākusi klajā ar gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam, un vienā no tā  punktiem ministrija rosina Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājus atteikties no malkas apkures un tā vietā pieslēgties centralizētai siltumapgādei.

ĪSUMĀ:

  • VARAM secina – gaisa kvalitāte neatbilst prasībām Rīgā, Liepājā, Rēzeknē.
  • Tādēļ VARAM piedāvā šajās pilsētās līdz 2027. gadam atteikties no malkas apkures.
  • Liepājas dome pagaidām neizpratnē – kā veidot krāšņu reģistru.
  • Nav arī skaidrības par kontroli un finansējumu.
  • VARAM aicina pašvaldības samazināt NĪN mājām, kas pieslēgsies centralizētajai siltumapgādei.

Pašreiz gan vēl nav skaidrības par to, kā un par kādiem līdzekļiem šī ideja varētu tikt realizēta.    

VARAM informēja, ka gaisa kvalitātes mērījumu stacijās saņemtie rezultāti liecina, ka Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Tādēļ ministrija izstrādājusi šī gaisa piesārņojuma samazināšanas plānu, ko valdība varētu apstiprināt septembrī.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidroja, ka gaisa piesārņojumu “veido ļoti daudzas un dažādas nozares, sākot ar satiksmes plūsmām, kā tās ir organizētas, transports būtībā, un tas ir atkarīgs arī no apkures sistēmām, kādi ir izmeši, un tā, protams, ir arī rūpniecība.”

Plāns paredz, ka trijās iepriekš minētajās pilsētās iedzīvotājiem līdz 2027. gadam būs jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām.

Pašlaik Liepājas pašvaldībai gan ir vairāki jautājumi, kā plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski, piemēram, kā veikt krāšņu reģistra izveidi.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš atzina, ka nezina, “īsti kādām jābūt iespējām, lai tas pašvaldības darbinieks ieietu iekšā un apsekotu”.

“Otra lieta par to, ko katrs dedzina un kontrolē. Man liekas, tā tāda diezgan absurda ideja – vienīgi varbūt varēs ziņot, ka no blakus mājas skursteņa nāk melni dūmi,” sprieda Jēriņš.

Liepājā centralizēto siltumapgādi nodrošina SIA “Liepājas enerģija”, kas siltumtrasi parasti līdz jaunajam klientam izbūvē par saviem līdzekļiem, taču atlikusī summa ir jāsedz pašam iedzīvotājam, kas ir no aptuveni 2000 eiro.

“Pēdējos 3 gados, ja es nemaldos, 129 ēkas Liepājā to ir izdarījušas, bet, jo ir mazāka ēka, jo skaidrs, ka tās izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir arvien lielākas. Šajā plānā nav arī tāds skaidrs finansējums – vai tas būs valsts vai Eiropas fondu finansējums,” norādīja Jēriņš.

Savukārt Ēriks, kurš mājās izmanto malkas apkuri, pastāstīja, ka kādreiz gribēja pieslēgties centrālapkurei, bet “mums neļāva. Teica, ka neesot jaudas Liepājā.”

Bet Žaneta, kura mājās izmanto malkas apkuri, piemēram, savulaik dzīvoja dzīvoklī ar centrālo apkuri un tieši tāpēc arī pārvācās uz dzīvokli ar malkas apkuri, “jo ar centrālo man veselība bija ļoti slikta”.

Arno, kurš mājās izmanto malkas apkuri, norādīja: “Ja tev ir mājas malkas apkure, tu zini, kurā brīdī, ja tev ir auksts vai silts, tu vari aiziet un iekurināt – kaut vai pa Jāņiem, kuri tuvojas.”

Tikmēr ministrija aicina pašvaldības izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanas iespējas saimniecībām, kas izvēlēsies pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti