Līdz šī gada beigām Liepājā varētu sākt testēt elektroniskās norēķināšanās sistēmu sabiedriskajā transportā. Pašvaldībai mērķa īstenošanai būs nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši eiro. Plānots, ka elektroniskā norēķināšanas sistēma pilnībā jāievieš līdz 2023. gadam, kas atvieglos arī norēķināšanos cilvēkiem, kuriem ir paredzēti dažādi atvieglojumi.
Autora ziņas
Līdz ko par “Latvijas ģeovietu 2021” nosauca Staldzenes stāvkrastu, tā radusies pastiprināta interese par šo vietu. Cilvēki apmeklē stāvkrastu un sociālajos tīklos dalās ar iespaidīgām ledus sanesumu fotogrāfijām. Latvijas ģeovietu nosaka pēc ģeologu un dabas ekspertu aptaujas balsošanas rezultātā, tā pievēršot šīs vietas unikalitātei sabiedrības uzmanību. Padarīt to vēl pieejamāku sabiedrībai plāno ar Ventspils Komunālā pārvalde, izbūvējot veloceliņu un veidojot jaunu izeju līdz pludmalei.
Lielākais Liepājas zivsaimniecības uzņēmums – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonās (LSEZ) SIA „Kolumbija Ltd”, kas uzplaukuma laikos nodrošināja ar darbu pat 400 cilvēkus, šobrīd stāv tukšs. Likvidējamā akciju sabiedrība „Trasta komercbanka” maksātnespējīgās „Kolumbija Ltd” piederošo mantu sākotnēji piedāvāja izsolīt par 10,5 miljoniem eiro. Līdz šim izsoles mēģinājumi gan nav vainagojušies ar panākumiem, bet ir vairāki interesenti, kuri būtu gatavi iegādāties uzņēmumu un tur atsākt ražošanu.
Ventspilī jau sāk gaidīt pavasari, kad no zemes izsprauksies krokusi, tulpes un citi pavasara ziedi. Lai gan Ventspilī joprojām ir sniegs un sals, pilsētas dobēs un apstādījumos nemanāmi gatavojas uzplaukt gandrīz 180 tūkstoši sīpolpuķu - agrās tulpes, pildītās, lilijziedu, papagaiļziedu tulpes un citas.
Latvijā izdota jau 23. "Tradīciju burtnīca", kas tapusi starpnozaru mākslas grupas “Serde” paspārnē. Šoreiz novadpētnieki pievērsuši uzmanību izzūdošajiem saimniecības darbiem – sākot no produktu uzglabāšanas laikā, kad nebija ledusskapju, līdz siena, rudzu un mēslu talkām. "Tradīciju burtnīcu" papildina arī bagātīgs foto materiāls gan no mūsdienām, gan senākiem laikiem.
Liepājā šogad vērienīgas pārmaiņas piedzīvos vēsturiskā centra izejas uz pludmali – tās kļūs platākas, tiks ierīkots apgaismojums, pludmales zonā izvietos arī stacionāras publiskās tualetes, dušas un dzeramā ūdens punktus. Pārmaiņas skars arī esošos veloceliņus, kas daļēji tiks pārbūvēti, samazinot velobraucēju braukšanas ātrumu. Vērienīgie uzlabojumi notiks, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz pusotru miljonu eiro.
Pandēmijas laiks ieviesis korekcijas arī sērfotāju vidū, kuri pārsvarā šajā laikā cenšas izbraukt uz siltākām zemēm un tur ķert viļņus. Līdz ar to šogad Kurzemes piekrastē pat trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri Pāvilostā un Liepājā sērfo ziemas laikā. Viņu vidū ir vairākas sievietes, arī liepājniece, vairākkārtēja Latvijas čempione kabeļa veikbordā un Baltijas čempione sērfošanā Santa Vēvere. Ja viļņi ir piemēroti sērfošanai, aukstajā ūdenī tiek pavadīta aptuveni pusotra stunda.
Investori ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā pret to, kas saistīts ar ostu pārvaldības modeļa maiņu un pandēmiju, skaidroja Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvji. Pašlaik ar cerīgāku skatu nākotnē raugās Liepāja, kur jau vēsturiski situācija ir atšķirīga. Savukārt Ventspilī izveidojies konflikts starp Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas jau negatīvi ietekmē investoru piesaisti.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā top laivu nojume. Tā būs arhitektoniski augstvērtīga un unikāla ekspozīcijas sastāvdaļa, kurā paredzēts izvietot muzeja plašo zvejas rīku klāstu – 21 zvejas laivu un ar zvejniecību saistītus priekšmetus. Visas nepieciešamās koka konstrukcijas tiek gatavotas kokapstrādes darbnīcā Kuldīgā. Februāra otrajā pusē plānots sākt to montāžu Piejūras brīvdabas muzejā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstu.
Papes ezerā šogad iekavējusies niedru pļaušana – iemesls ir ne tikai šī gada laika apstākļi un sniega kārta, bet kārtība, kādā pļāvēji piedalās izsolēs. Ierosinājumi mainīt esošo kārtību jau nonākuši valdības gaiteņos, un iespējamie grozījumi jau tiek virzīti, to apstiprināja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Padarīt pieejamāku niedru pļaušanu ne tikai komersantiem, bet arī sabiedriskām organizācijām mudina Kuršu iniciatīvu fonds, kas nodarbojas ar vēsturisko ēku saglabāšanu un rīko niedru jumtu likšanas meistarklases.
Uzņēmumam samaksāt no savas kabatas četriem cilvēkiem algas, kuri sēdējuši mājās, – tas būs pamatīgs trieciens. Tā viens no Kuldīgas uzņēmējiem skaidro šī brīža situāciju, jo nav zināms, vai izdosies saņemt dīkstāves pabalstus laikā, kad mazajiem nepārtikas preču veikaliem liegta iespēja strādāt. Uzņēmējs šādus aizliegumus sauc par muļķīgiem un aicina nesalīdzināt Latviju ar citām valstīm.
Janvārī no Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi”, kas atrodas Kalvenes pagastā, uz savvaļas parku Francijā aizceļojuši seši vilki. Tā nav pirmā reize, kad Kalvenē dzimušie un izaugušie vilki tālāk dodas uz citām valstīm. Vilkus Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi” sāka turēt pirms aptuveni 20 gadiem, un darbs turpinās. Latvijas Radio devās apskatīt, kā klājas vilku baram Kalvenē.
Arī Latvijas zinātnieki arvien vairāk pietuvojas atbildēm par to, kas notiek kosmosā un kā radusies dzīvība uz Zemes. Tā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Kalvāns pēdējo divu gadu laikā pēcdoktorantūras projektā pētījis kosmisko staru izraisītās starpzvaigžņu putekļus sasilšanas ķīmiskās sekas. Pats pētnieks paveikto, kas saistīts ar fundamentāliem pētījumiem astroķīmijā, sauc par vienu ķieģelīti lielajā būvē.
Desmit dienu laikā ekspertu vadībā uzņēmēji varēs izveidot savus interneta veikalus. Projektā "Biznesa restarts" apmācības notiks no 28. janvāra līdz 8. februārim. Tās rīko Kurzemes Biznesa inkubators sadarbība ar Digitālo mārketinga fabriku un mājaslapu izstrādes platformu "Mozello". Interesi par mācībām un interneta veikalu veidošanu izrādījuši dažādi mazie uzņēmēji: veikali, amatnieki un mājražotāji.
Pandēmijas ierobežojumi neļauj klātienē tikties biznesa inkubatoru uzņēmumiem, kas ir ļoti būtisks atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, taču darbs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inkubatoros Latvijā iespēju robežās turpinās attālināti un šajā laikā pieauguši gan pārdošanas, gan eksporta apjomi. Jau martā Liepājas biznesa inkubatora posms noslēgsies četriem uzņēmumiem, savukārt citi jau kļuvuši par jaunpienācējiem un tikai tagad sāk izmantot inkubatora sniegtās iespējas mārketinga un citu aktivitāšu atbalstam. Pēdējā pusgada laikā savas biznesa idejas prezentējuši gandrīz simt pirmsinkubācijas programmas absolventi.
Vienu no apjomīgajiem ielu atjaunošanas projektiem, ieguldot 4,5 miljonus eiro, īstenojusi Kuldīgas novada pašvaldība. Izdevies uzlabot infrastruktūru ne tikai vienā no pilsētas maģistrālajām ielām, kas ved uz vecpilsētu, bet atsevišķi nodalīta arī lietus ūdens kanalizācija. Līdzās praktiskiem vairāku ielu remontdarbiem, domāts par vecpilsētas videi piemērotu ceļa segumu, gājēju un velobraucējiem vajadzībām.
Liepājā nogādāts jau otrais zemās grīdas tramvajs, taču praktiska tramvaju nonākšana uz līnijas kavējas. Bija gaidāms, ka tas notiks pagājuša gada nogalē. Kavēšanās saistīta ar pandēmijas ierobežojumiem un iespēju apmācīt vadītājus un tehniskos darbiniekus, tā Latvijas Radio skaidroja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Bet janvārī kļuvis zināms, ka uzņēmumam „Liepājas tramvajs” būs pieejami vēl papildus gandrīz 13 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, kas ļaus sakārtot sliežu ceļus un iegādāties vēl divus jaunus tramvajus.
Kurzemes lielākajās slimnīcās turpinās mediķu vakcinēšana pret Covid-19. Visaktīvāk vakcinēšana norit Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur līdz otrdienas pēcpusdienai jau vakcinēti 99% ārstu. Nopietnas komplikācijas pēc vakcinācijas nav konstatētas, taču vairāki cilvēki Kurzemes slimnīcās stāstījuši par galvassāpēm, sliktu dūšu, iesnām vai citām pazīmēm. Joprojām ir daļa slimnīcu darbinieku, kuri nevēlas vakcinēties vai šaubās par vakcīnu lietderību un drošību.
Šajā laikā, kad pasaulē īpaši grūtus laikus piedzīvo tūrisma nozare, top jaunas idejas tepat Latvijā. Kurzemes pusē radīts "Meža dizaina dārzs". Ideju izlolojusi Šmitu ģimene no Cīravas pagasta, kuri lauku mājā meža ielokā sāka dzīvot pirms pieciem gadiem. Dizaina mēbeļu audzēšanas ideja aizgūta no Lielbritānijas, savukārt "Meža dizaina dārzs", kas būs pieejams tūristiem jau nākamgad, ir pašu radīta ideja.
Sestdienas vakarā no Liepājas, koncertzāles „Lielais dzintars” izskanēs bezmaksas koncerts, kas veltīts pareizticīgo Ziemassvētkiem. Latvijas radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā ir sarūpējis īpašu programmu, kurā klausītāji varēs baudīt krievu mūzikas ģēniju— Sergeja Rahmaņinova, Georgija Sviridova un Aleksandra Grečaņinova skaņdarbus. Koncertā būs iespēja dzirdēt arī vecticībnieku priestera Tēva Vasīlija (Vasīlijs Volkovs) garīgos dziedājumus.
Jaunajā atskurbtuvē, kas Liepājā izveidota fonda „Agape” paspārnē un tiks uzturēta ar pašvaldības atbalstu, mēneša laikā uzņemti 53 cilvēki, kuri atradušies smagā alkohola reibumā. Atslogojumu jau izjutusi Liepājas reģionālā slimnīca, kur policijas darbinieki mēdza nogādāt stipri iereibušos cilvēkus. Līdz šim pašvaldībā nebija atskurbtuves un tāpēc bieži vien cilvēki tika aizvesti uz pašvaldības policijas pagaidu aizturēšanas telpām vai slimnīcu. Fonds nodrošina ne tikai atskurbtuves pakalpojumus, bet veic arī sociālo rehabilitāciju.
Saldus pilsētā uzbūvēts Baltijas valstīs modernākais skeitparka komplekss, kā atklāšana varētu notikt pavasarī – tas saistīts gan ar laika apstākļiem, gan pandēmijas ierobežojumiem. Tikmēr jau tiek izteikti atzinīgi vārdi par paveikto, jo jaunais alternatīvo sporta veidu komplekss piedāvās līdz šim nebijušas iespējas vienuviet. Jauno sporta objektu varēs izmantot gan iesācēji, gan pasaules līmeņa "BMX" un skeitborda sportisti.
Spītējot pandēmijai un regulāro reisu pārtraukšanai, Liepājas lidostai tas bijis arī izaugsmes gads. Kaut arī Liepājas lidostas personāla atalgojums pandēmijas laikā, kad pilnībā pārtraukti regulārie lidojumi, sarucis par 30 %, neraugoties uz krīzes apstākļiem, lidostai izdevies arī veikt dažādus uzlabojumus. Ja piepildīsies cerīgākās prognozes, tad nākamā gada pavasarī varētu pat atsākt regulāros lidojumus no Liepājas lidostas.